Aizkraukles novada īsa vēsture

  • Laiks līdz 20. gadsimtam

Aizkraukles kā apdzīvotas vietas vēsture ir sena. Tās vārds minēts Indriķa hronikas (Heinrici Chronicon Livoniae) trešajā grāmatā par bīskapu Albertu, kas stāsta par notikumiem Baltijā 12.gs. beigās un 13.gs. pirmajos gadu desmitos. Tajā tiek stāstīts, ka lietuvieši kopā ar Aizkraukles (Asscrade) un Lielvārdes līviem, kopskaitā trīs simti kareivju, devās uzbrukumā Rīgai, kurā mitinājās kristieši. Pēc sīvām cīņām tikai ar niecīgu ieguvumu līvi un lietuvieši atkāpās.
Aizkraukle tolaik bija viens no lielākajiem Daugavas lībiešu centriem Daugavas labajā krastā, stratēģiski izdevīgā vietā starp diviem Daugavā ieplūstošiem strautiem, no kuriem lielāko sauca Ašķere. Šeit atradās koka pils, kuru apdzied Andreja Pumpura eposā "Lāčplēsis". Vēlāk to nopostīja krustneši.
Krietni vairāk ziņu par Aizkraukli jau ir Atskaņu hronikā, kas vēsta par krusta kariem Baltijā un vietējo tautu brīvības cīņām 13.gadsimtā. Šajā laikā Aizkrauklē tika uzcelta mūra pils (ap 1211.gadu), kurā saimniekoja komturi un kas bija apdzīvota līdz 17.gadsimta vidum, kad zviedru - poļu kara laikā to sagrāva. (Zīmējums no marķīza Filipa Pauluči albūma 19.gadsimta sākums).
Aizkraukles kungiem Šulciem fon Ašerādeniem (Schoultz von Ascheraden) 15.–18. gadsimtā piederēja ne tikai apkārtējo zemnieku sētas, bet arī daudzas pusmuižas.
Aizkraukles muižkungs Karls Frīdrihs Šulcs fon Ašerādens 1764. gada rudenī izdeva pirmos likumus saviem zemniekiem. Ņemot vērā latviešu beztiesisko situāciju, 18. gadsimtā tas bija svarīgs notikums, jo pirmo reizi pēc zviedru laika agrārās reformas dzimtļaudīm piešķīra plašākas tiesības.
Pirmā koka baznīca Aizkrauklē celta 1613. gagā, bet 1688. gadā uzbūvēta tagadējā mūra baznīca (pie Skrīveriem). Ar muižas atbalstu 1840. gadā Aizkrauklē atklāta pirmā izglītības iestāde - Aizkraukles draudzes skola, bet 1871. uzcelta Aizkraukles pagasta skola, ap kuru laika gaitā veidojās tagadējais pagasta centrs.

  • Pirmais un otrais pasaules karš

Pirmajā pasaules karā Aizkrauklē tiek nopostītas gandrīz visas mājas, nenodedzinātas bija tikai 2 koka mājas. Viņpus Daugavai atradās vācu karaspēks, šaipus – krievu. Frontes līnija Aizkrauklē atradās 3 gadus.
Līdz 1940. gadam šeit atradās Aizkraukles pagasts, kas sevī ietvēra tagadējā Aizkraukles pagasta, Aizkraukles pilsētas un nelielu Skrīveru pagasta teritoriju. Aizkraukles pagasts atradās Rīgas apriņķī. 1945. gadā Rīgas apriņķa Aizkraukles pagastā izveidoja divus centrus: Aizkraukles ciemu un Karikstes ciemu. Pēc diviem gadiem Aizkraukles pagasts tika iekļauts jaunizveidotajā Ogres apriņķī, bet vēl pēc diviem gadiem – Pļaviņu rajonā.

  • Padomju Savienības laikā

1954. gadā Aizkraukles pagasts zaudēja daļu teritorijas, kuru pievienoja Skrīveriem. Pēc pieciem gadiem Aizkraukli pievienoja Ogres rajonam.
20.gadsimta sešdesmitajos gados no plašās Padomju Savienības Aizkrauklē ieradās celtnieki un sāka celt hidroelektrostaciju. 1961. gadā Aizkraukles pagasts tika nodēvēts par Pētera Stučkas pilsētciematu. Kad 1967. gadā pilsētciematam tika dotas pilsētas tiesības, tika izveidots arī Stučkas rajons. Aizkraukli nu sauca par Stučkas pilsētu ar lauku teritoriju. Pēc 8 gadiem tika pieņemts jauns lēmums: 1975. gada 14. martā Aizkraukles ciems tika atdalīts no Stučkas pilsētas.

Barakas topošajā Aizkraukles pilsētā

Ūdens palaišana

Spīdolas iela tālajos septiņdesmitajos.

  • Neatkarības laikā

Atmodas laikā ar Augstākās padomes 25.09.1990. lēmumu Stučkas pilsēta atguva vēsturisko nosaukumu Aizkraukle, Stučkas rajons tika nosaukts par Aizkraukles rajonu.
Līdz pat 2001. gada nogalei kā divas neatkarīgas pašvaldības pastāvēja Aizkraukles pilsēta un Aizkraukles pagasts, bet tad, teritoriālās reformas ietekmē, 21. decembrī pašvaldības pieņēma lēmumu apvienot abas teritorijas, un tika izveidots tagadējais Aizkraukles novads.