Aizkraukles novada Goda pilsoņi

Aizkraukles Goda pilsoņa zīme ir Aizkraukles novada domes augstākais apbalvojums novada iedzīvotājiem vai citām personām par izciliem nopelniem Aizkraukles pilsētas, Aizkraukles pagasta vai visa novada labā.

 

Goda pilsoņu piešķiršanas kārtību nosaka 2014.gada 29.oktobra domes sēdē apstiprināts

Aizkraukles novada pašvaldības apbalvojumu piešķiršanas Nolikums

Pielikums Nr.1

Pielikums Nr.2

Pielikums Nr.3

Pielikums Nr.4

Pielikums Nr.5

 

Kopš 1997.gada, kad Aizkraukles dome sākusi piešķirt šos apbalvojumus, tos saņēmuši 35 cilvēki (līdz 2013.gadam).

___________________________________________________________________________

 

Grāmata "Cildinot izcili paveikto", Aizkraukles Latviešu biedrība, 2016

___________________________________________________________________________

Aizkraukles Goda pilsoņi

Inguna SKUJA (dzim. 05.10.1965) un

Melissa Deanne BRADEN (dzim. 30.11.1968.)

Inguna SKUJA dzimusi Aizkrauklē, viņas vārds par Latvijas keramikas zīmolu kļuva 90.gados. Deviņdesmito gadu beigās viņa uzsāka sadarbību ar mākslinieci Melissu Bradenu no Kalifornijas. Jau vairāk kā 20 gadus kopā strādājot, ir pazīstamas visā pasaulē kā mākslinieces – keramiķes, zīmola „SkujaBraden” ekstravaganta un brīva radoša gara tandēms. Mākslā skartās tēmas ir sociāli un politiski mūsdienīgas.

Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejā ir bijušas 3 izstādes, šī gada 26.jūnijā tika atklāta Ingūnas SKUJAS dzīves jubilejai veltīta izstāde „Mana jubileja”, lielformāta šķīvji ar Latvijā populāru personību portretiem,  kas izraisīja lielu interesi sabiedrībā.

2015.gadā mākslinieces piedalījās Starptautiskajā keramikas simpozijā Čančuņas pilsētā, Ķīnā. Mākslinieču darbi 2012.gadā tika eksponēti mežģīņu muzejā novada sadraudzības pilsētā Kiškunhalašā, Ungārijā, porcelāna mākslas darbi pasniegti  reprezentējot Aizkraukles novadu.

Šogad ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu realizēti ar šo zīmolu saistītie trīs projekti:  Ingunas un Melisas darbu izstāžu sarīkošana 10 dažādās Latvijas vietās, muzeja projekts piemērotu stendu iegādei un Mākslas skolas projekts keramikas nodarbību telpas aprīkojumam.

Latvietes Ingūnas SKUJAS un amerikānietes Melissas BRADENAS zīmola “SkujaBraden” darbi atrodas daudzos pasaules muzejos un privātajās mākslas kolekcijās.

No 2014.gada Ingūna SKUJA strādā Aizkraukles Mākslas skolā par pedagogu, ieguldot nozīmīgu darbu mūsu jauno mākslinieku izaugsmes procesā. Aizkraukles Goda pilsones tituls piešķirts 29.12.2015.

 

Aina PODVINSKA (dzim. 03.07.1945.)

Aina Podvinska ir cilvēks, pret kuru vienaldzīgs nav neviens Aizkraukles novada iedzīvotājs. Ilgus gadus strādājot pašvaldībā, viņa ļoti apzinīgi un pašaizliedzīgi pildījusi savus tiešos pienākumus, par ko liecina cilvēku uzticība, viņu vairākkārt ievēlot deputātes amatā. Aina ir veicinājusi Aizkraukles novada izveidi, par to pārliecinot pagasta iedzīvotājus. Piedalījusies daudzu lielu kultūras notikumu organizēšanā Aizkraukles novadā. Guvusi cilvēku cieņu, grūtos brīžos esot klāt ģimenēm un tuviniekiem, allaž pratusi sniegt mierinājuma vārdus, ar labu vārdu pieminēt ikvienu. Ainas aizraušanās ir novada un, jo īpaši, Aizkraukles pagasta kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana, materiālu apkopošana, par viņu pagasta vēstures un kultūras jomā zinošāks varbūt ir tikai Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejs.  Aina ir radoša, godīga, atsaucīga un spilgta Aizkraukles novada personība. Viņas darbīgums un neatlaidība ir paraugs daudziem novada jauniešiem. Aizkraukles Goda pilsones tituls piešķirts 29.10.2014. 

 

  1. Mirdza BLIMBERGA (dzim. 05.09.1936.)  

Pieredzes bagāta mūzikas pedagoģe, pirmā.mūzikas skolotāja Stučkas 2.vidusskolā, kur izveidoja spēcīgu meiteņu kori, ar kuru kopā veiksmīgi iestudēja arī sieviešu koru repertuāru, koris ieguva tiesības piedalīties valsts konkursā Rīgā, 2.vidusskolas koris 70.gajos gados kļuva slavens visā republikā. M.Blimberga panāca, ka Aizkraukles kolhozs visām kora dziedātājām sašuva tautas tērpus (70 Zemgales brunčus).  Vairāk nekā 20 gadu Mirdza Blimberga bija Aizkraukles P.Barisona Mūzikas skolas direktore, viņas laikā skolai piešķīra tiesības nosaukumā nest komponista novadnieka Pētera Barisona vārdu. M.Blimberga turpina aktīvi darboties Mazzalves pagasta sabiedriskajā dzīvē, vada ansambli, aicina ciemos kādreizējo audzēkņu vadītos korus vai ansambļus. Aizkraukles Goda pilsones tituls piešķirts 07.01.1997.

 

  1. Zita DZELZKALĒJA (27.01.1936.) 

Bērnu un vecāku cienīta skolotāja gan Stučkas vidusskolā, gan Aizkraukles 2.vidusskolā un pilsētas sākumskolā. Veiksmīgi ievadījusi daudzus aizkraukliešus skolas gaitās. Goda pilsoņa titulam Zitu 1997.gadā ieteikuši kolēģi. Vasarās daudz strādāja nometnēs gan ar krievu, gan latviešu bērniem. Mācīja viņus sadzīvot, respektēt atšķirības. Bija viena no pirmajām, kura Aizkrauklē uzņēmās sešgadīgo bērnu apmācību, pēc tam cītīgi sekoja viņu pirmajām skolas gaitām. Daudzi viņas kādreizējie audzēkņi paši kļuvuši par pedagogiem. 13.11.1998. Z.Dzezkalējai piešķirts Aizkraukles Goda pilsones tituls.


Silvija FLUHA

Francis FLUHS   

Aizkraukles draugi no Vācijas, Epšteinas pilsētas, kuri nesavtīgi palīdzējuši mūsu pilsētas atdzimšanai gan materiāli, gan garīgi, un tuvinājuši mūs Eiropas Savienībai. 20.gs. nogalē un 21.gs. sākumā vairākkārt noorganizējuši humānās palīdzības transportu, kas apgādājis Aizkraukles iestādes ar mēbelēm, darbam nepieciešamām iekārtām (piemēram, Aizkraukles slimnīcai), Aizkraukles pilsētas un tās tuvākās apkārtnes iedzīvotājus ar apģērbu, apaviem (lietotiem). Novada un reģiona sociālo iestāžu audzēkņiem sūtītas saldumu kastes, apģērbs, rotaļlietas. Organizējuši iespējas Aizkraukles jauniešiem un tautas mākslas kolektīviem piedalīties Epšteinas un citu Epšteinas sadraudzības pilsētu festivālos, koncertos, nesavtīgi palīdzējuši Aizkraukles Mākslas skolai ar materiāliem, kā arī zināšanām. Par savu labo darbu Aizkraukles novada attīstības veicināšanā 07.01.1997. Silvijai un Francim Fluhiem piešķirta Aizkraukles Goda pilsoņu zīme, 2008.gadā Fluhu pāris saņēma Latvijas Republikas Atzinības krusta Lielās sevišķās pakāpes Goda zīmi.

 

Juris GAILIS (16.11.1944.)          

Ilggadējs Daugavas HES kaskādes darbinieks, kurš daudzus gadus bija arī aizrautīgs rokasbumbas treneris. Savu brīvo laiku veltījis tam, lai iemācītu bērniem un jauniešiem spēlēt rokasbumbu, pie tam darīt to tā, lai gūtu uzvaras gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs. Juris Gailis izaudzinājis daudzus Latvijas valsts izlases spēlētājus. Pie viņa trenējās Aizkraukles skolu audzēkņi, piemēram, Evars Klešniks, brāļi Andrejs un Aleksejs Kuzmini, kuri handbolista karjeru turpināja Latvijas valsts izlasē, vēlāk – dažādos Eiropas valstu klubos. Divi Jura trenētie rokasbumbas spēlētāji darbojas Latvijas Handbola federācijā – Helmuts Tihanovs un Edgars Vadzītis. Tieši par aktīvu un rezultatīvu trenera darbu Jurim Gailim 30.10.2003. piešķirts Aizkraukles Goda pilsoņa tituls.

 

Harijs JAUNZEMS (21.01.1928.)

Kā ilggadējs HES kaskādes galvenais inženieris, sākot no būvniecības pirmsākumiem, vēlāk direktors, ir veicinājis Stučkas ciemata pārtapšanu pilsētā, Stučkas pārtapšanu Aizkrauklē. Ir bijis pilsētas deputāts, vairākus sasaukumus vadīja novada domes konsultatīvo padomi, aktīvs ilggadējs pašdarbnieks, gadu desmitiem dzied korī „Staburags”, arī dzīvodams Ķegumā, joprojām aktīvi seko visām norisēm Aizkrauklē, apmeklē visus kora mēģinājumus un koncertus. Lepojas ar Goda pilsoņa titulu. Aktīvi darbojas Ķeguma (pašlaik tur dzīvo) Pensionāru biedrībā. Aizkraukles Goda pilsoņa tituls piešķirts  07.01.1997.

 

Taiga KALVIŠĶE (20.06.1951.)  

Māksliniece, kuras iniciatīvai un enerģijai pateicoties, mūsu pilsētā pirms 20 gadiem tika izveidota mākslas skola, kurā viņa ir gan skolotāja, gan arī direktore, kura rosina savus kolēģus radoši izpausties, kopā ar viņiem organizē pilsētā mākslas pasākumus bērniem un pieaugušajiem. Savā brīvajā laikā Taiga Kalvišķe ir paspējusi izveidot arī scenogrāfijas daudzām Aizkraukles tautas teātra izrādēm, atradusi laiku gleznošanai un priecējusi pilsētas iedzīvotājus ar savām personālizstādēm, rosinājusi arī kolēģus nekautrēties izlikt savus darbus publikai.

Daudzu pilsētas svētku rīkošanas iniciatore un organizatore. Aizkraukles Goda pilsones statuss piešķirts 15.05.1997.

 

Ārija KARAKONE (21.01.1932.)

Latviešu valodas skolotāja Stučkas (vēlāk - Aizkraukles) 2.vidusskolā. Ilgus gadus bijusi pilsētas deputāte. Mācījusi skolēniem vērtēt, būt aktīviem, izzināt ne tikai savas tautas valodu un literatūru, bet arī mācīties izvērtēt notikumus no cilvēciskā viedokļa. Savulaik bija iecienīta kā solīda pasākumu vadītāja, lielu ievērību guva cilvēkiem visgrūtākajos brīžos – Ārijas kundze bija izvadītāja. No viņas pieredzi, izvadīšanas manieri, attieksmi pret tuviniekiem mācījušies daudzi vēlākie izvadītāji.

Aizkraukles Goda pilsones nosaukums piešķirts 27.06.2002.

 

Jānis KNOKS (04.08.1934.)       

Viskvalificētākais HES hidrotehniķis, kurš absolvējis Maskavas inženierceltniecības institūtu. Ieņemot dažādus vadošus amatus Daugavas HES kaskādē, devis lielu ieguldījumu Pļaviņu HES un pilsētas celtniecībā. Jānis Knoks – cilvēks, kas prata uzturēt ļoti augstu savstarpējo attiecību līmeni ne tikai ar šīs zemes varenajiem, bet ar visiem darbiniekiem. Strādājot par HES kaskādes direktoru viņš izcēlās ar to, ka prata uzklausīt un sadzirdēt katru darbinieku, veltot savu laiku, lai aprunātos, uzzinātu, kāda palīdzība kuram nepieciešama un sniegtu šo palīdzību. No viņa mācījās augstu savstarpējo attiecību kultūru, cilvēcību, inteliģenci. Aizkraukles Goda pilsoņa statuss piešķirts 07.01.1997.

 

Regīna PAUKŠTE (27.05.1931.)

Ilggadēja rajona Vēstures un mākslas muzeja direktore kopš tā dibināšanas, muzeja "Kalna ziedi" veidotāja iekārtotāja. Savulaik izveidoja rajona muzeju Koknesē „no nulles”. Sīvi cīnījās, lai muzejs iegūtu telpas Aizkrauklē, lai tās izveidotu atbilstoši muzeja vajadzībām. Gan pati, gan darbinieki devās biežās ekspedīcijās pa Aizkraukles rajonu, vācot materiālus, gādājot, lai pažobelēs u.c, nobāztās vēsturiskās lietas nepazustu mūžībā, lai tās iegūtu un glabātu muzejs. Tagad Aizkraukles novada muzeja krātuve ir viena no bagātajām Latvijas lauku muzejos. Regīna savā darbā prata būt kaitinoši neatlaidīga, lai tikai iegūtu jaunu eksponātu. Tagad muzejs lepojas ar UNESCO zīmi, kas apliecina, ka "Kalna Ziedos" glabājas viena no UNESCO reģistros atzīmētajām Sibīrijas vēstulēm uz bērza tāss. Nupat muzejā uzieta vēl viena šāda vēstule, ko rakstījis dzejnieks Aleksandrs Pelēcis. Muzejā, kuru veidojusi Regīnas kundze, nekas neiet zudībā. Aizkraukles Goda pilsones tituls piešķirts 15.05.1997.

 

Lūcija PUPIŅA (06.04.1926.)     

Pilsētas pensionāru biedrības dibinātāja un ilggadēja tās vadītāja. Aktīvi darbojās HES sabiedriskajā dzīvē, izstāžu un pasākumu organizētāja. Aizkraukles pirmās pensionāru padomes, kas pārtapa biedrībā, vadītāja. Izveidoja interešu klubiņu „Vēlziedes”, daudz paveica, lai turpinātu izglītot pensionārus gan veselības, gan dārzkopības, gan savu tiesību u.c. jomās. Prata ievirzīt pensionāru darbu organizētā, pozitīvā gultnē. Aktīvi darbojoties, nešķiroja darbus melnajos un baltajos, pielika savu roku visur, kur bija vajadzīgs. Aizkraukles Goda pilsones tituls piešķirts 07.01.1997.

 

Valērija SAKAUSKA (19.06.1936.)       

Bija ilggadēja Aizkraukles 1. vidusskolas direktore. Daudz darījusi, lai Atmodas laikā Aizkrauklē, kurā tikai 60% iedzīvotāju bija latvieši, neveidotos etniski konflikti, skaidroja cittautiešiem pamatnācijas  viedokli, veicināja cittautiešu integrāciju Aizkraukles sabiedrībā. Aizkraukles Goda pilsones tituls piešķirts 07.01.1997.

 

Vizma SIRMACE (27.10.1942.) 

Ilgus gadus strādāja par vēstures skolotāju, kopā ar skolēniem pētījusi Aizkraukles pagasta vēsturi, bet savā brīvajā laikā mācīja bērniem tautas dejas. Pateicoties viņai, ļoti daudziem mūsu pilsētas iedzīvotājiem dejotprieks ir asinīs, viņi jebkurā brīdī ir gatavi dejot galopu vai polku. Viņas vadītie deju kolektīvi regulāri piedalījās Dziesmu un deju svētkos un koncertos priecēja arī mūsu pilsētas iedzīvotājus. Viņas ieguldījums dejotāju cilvēciskajā izaugsmē un pilsoniskajā stājā ir nepārvērtējams. Aizkraukles Goda pilsones tituls piešķirts 15.05.1997.

 

Anna STARE (01.05.1928.)

Ilggadēja Aizkraukles pensionāru biedrības valdes locekle, tās veidotāja un aktīva sabiedriskā darbiniece. Viņa viena no pirmajām rosināja pensionāriem pulcēties, organizēt kopīgus pasākumus. Piedalījusies novada Pensionāru biedrības dibināšanā un ilgus gadus – tās vadīšanā., veco ļaužu izglītošanā, aicinot uz tikšanos ar senioriem dažādu jomu lektorus, apkalpojošo uzņēmumu vadītājus, deputātus. Aizkraukles Goda pilsones tituls piešķirts 27.06.2002.

 

Marija ŠTEINARTE (19.01.1939.)

Medicīnas darbiniece. Pilsētas sākumskolas bijusī medmāsa. Kādreizējā Aizkraukles rajona pediatrijas māsa, ilgstoša Sarkanā Krusta aktīviste. Savulaik pazina katru rajona bērnu, kuram bija nopietnas veselības problēmas, kopā ar vecākiem meklēja risinājumus bērnu situācijas uzlabošanai. Mācījusi skolēniem pirmās palīdzības sniegšanas prasmes. Vienmēr centās palīdzēt tiem, kam sliktāk. Aizkraukles Goda pilsones tituls piešķirts 27.06.2002.

 

Indulis ŠAKARS (06.10.1932.)

Visu darba mūžu atdevis Pļaviņu HES. Savā tiešajā darbā bijis ļoti precīzs un prasmīgs, enerģētiķu vidū neoficiāli joprojām tiek godināts par profesoru, kurš konsultējis un devis pareizu izpratni par profesionāliem jautājumiem daudziem speciālistiem Latvijā un ārpus tās. Kļuvis īpašs ar savām zināšanām un prasmi tās nodot citiem. Ļoti godīgs, atklāts un precīzs.  Aizkraukles Goda pilsoņa tituls piešķirts 07.01.1997.

 

Mirdza VAINOVSKA (21.01.1940.)

Visu mūžu bijusi pedagoģe, sava ceļa gājēja. Būdama vakarskolas direktore, ļoti daudz strādāja, lai savu darbinieku, strādnieku izglītībā ieinteresētu darba devējus – uzņēmumu direktorus, kolhozu priekšsēdētājus, arodbiedrības u.c. Bija neatlaidīga savu audzēkņu aizstāvētāja un urdītāja, meklēja sadarbības iespējas, panāca, ka, piemēram, Aizkraukles kolhozs saviem vakarskolas audzēkņiem saglabāja algu 50% apmērā par mācību dienām. Arī rosināja pašvaldības atbalstīt trūcīgākos vakarskolēnus ar brīvpusdienām. Interesējās par skolēnu sadzīves apstākļiem. Necieta formālismu, tāpēc brīžiem bija arī neērta. Pirmā direktore vietniece ārpusklases audzināšanas darbā Stučkas 2.vidusskolā. Vakara neklātienes vidusskolas direktore. Pilsētas deputāte, informatīvā izdevuma "Domes Vēstis" pirmā redaktore, arī tagad vēl seko DV, izsaka kritiku, ierosinājumus. Pašlaik aktīvi darbojas dzīvnieku aizsardzības biedrības "Felida" valdē. Viņa it tāda, kāda ir – viņa pati. Aizkraukles Goda pilsones tituls piešķirts 15.05.1997.

 

Irēna ŽURZDINA (08.04.1941.)

Pilsētas pirmā sociālā darbiniece, sociālā dienesta veidotāja, radoša un iniciatīvas bagāta. Joprojām Sociālā centra dvēsele.

Viena no tām, kas rosina seniorus darboties, piedalīties sociālā centra rīkotajos pasākumos, izstādēs. Katru gadu 3 – 4 izstādes sociālajā centrā patiesībā izveido Irēna, iesaistot šajā darbā arī ģimenes locekļus. Arī ar  viņas atbalstu izveidots  senioru dārzkopju klubiņš "Vēlziede", arī pensionēto skolotāju klubiņš "Astere", senioru vokālais ansamblis. Viņa aicina laikabiedrus aktīvi darboties pašiem. Ja mūsu pensionāri nepārtraukti nesūdzas par dzīvi un nesēž rindā ar sūdzībām, tas lielā mērā ir Irēnas nopelns. Aizkraukles Goda pilsones tituls piešķirts 27.06.2002.

2013.gada 10.janvārī - ikgadējā Goda pilsoņu satikšanās.

 

Goda pilsoņi, kuri nu jau aizsaulē

Edvīns VOITS (1939-2016)      

Daugavas HES kaskādes atbildīgs enerģētiķis. Sporta entuziasts, laivu sporta veida – ūdens motosporta pamatlicējs pilsētā. Diemžēl sporta veids pazuda līdz ar daudzajām Latvenergo reformām. Tomēr E.Voits pat līdz 2010.gadam aktīvi uzturēja sakarus ar Ūdenmotosporta federāciju. Daudzreiz (novada laikā) kopā ar federāciju sarīkojis mūsu ūsdenskrātuvē Latvijas un starptautiska mēroga sacensības. Bijis Daugavas HES kaskādes direktora vietnieks saimnieciskajā darbā, ļoti atbalstīja sportistus un pašdarbniekus, vajadzības gadījumā izkārtojot bezmaksas transportu, arī citādi izpalīdzot, palīdzot atrisināt kādu problēmu. Aizkraukles Goda pilsoņa tituls piešķirts 27.06.2002.

Viola SNIEDZE (1929-2016)        

Bijusi latviešu valodas skolotāja, bibliotekāre Stučkas 2.vidusskolā. Kristus Spēka Aizkraukles evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzes dibinātāja un priekšniece. Prata nodibināt starptautiskus sakarus ar citu valstu draudzēm un piesaistīt līdzekļus baznīcas celtniecībai. Vairākus gadus nesavtīgi (t.i., bez maksas) vadīja Aizkraukles pagasta bērnu folkloras kopu, pati piedalījās Aizkraukles Goda pilsones tituls piešķirts 30.09.2004.

Leons GEIKINS (1928. - 2016.)  

Daudzus gadus bija Stučkas vidusskolas direktors, kad 1973.gadā uzcēla jauno skolas ēku, viņš kļuva par Stučkas 2.vidusskolas direktoru un šajā amatā nostrādāja 15 gadus. Savu brīvo laiku Leons Geikins veltījis tam, lai izveidotu skolas parku, labiekārtotu gājēju takas graviņā. Viņa vārdā iedzīvotāji iesaukuši graviņas taku pilsētas centrā. Geikina kungs nesavtīgi veidoja arī apstādījumus gan pie luterāņu, gan pie katoļu baznīcas un citās vietās. Bez saskaņošanas ar viņu reti kurš uzdrīkstējās nozāģēt koku pilsētā. Apstādījumu ziņā ilgus gadus bija autoritāte. Ļoti ilggadējs domes deputāts, ar patstāvīgiem, bet labestīgiem spriedumiem, uz kuriem varēja paļauties. Aizkraukles Goda pilsoņa nosaukums piešķirts  07.01.1997.

  1. Undīne EZERIŅA (1925. - 2016.)     

Savulaik bija Stučkas rajona Sanitāri epidemioloģiskās stacijas (sanepidstacija) ilggadēja vadītāja. Kontrolēja sanitāro normu ievērošanu visā rajonā, īpaši pārtikas jomā. Aktīva pilsētas sabiedriskajā dzīvē. Bijusi ilggadēja Aizkraukles pilsētas padomes deputāte un Sociālās komitejas locekle. Tolaik Stučkā bija liela rinda uz vietām bērnudārzos, Undīnes kundze kārtoja bērnu uzņemšanas lietas.

Dzīvespriecīga un pozitīvi noskaņota, par spīti gadiem un slimībām. Aktīvi piedalījās politiski represēto pasākumos. Aizkraukles Goda pilsones nosaukums piešķirts 07.01.1997.

 

Inta LĀCE (1931. - 2015.)           

Viena no pirmajām bērnu ārstēm jaundibinātajā Stučkas pilsētā. Ārstējusi daudzas ģimenes. Šo ārsti, kura uz Aizkraukli atnāca 1965.gadā, Goda pilsoņa titulam izvirzījuši viņas kolēģi. Savulaik viņa lielu darbu veica, regulāri apsekojot rajona bērnudārzu audzēkņu veselību, stingri prasīja vecākiem rīkoties bērnu slimības gadījumā, deva norādes izglītības iestāžu vadītājiem. Viņa bija viena no vecāku iecienītākajām bērnu dakterēm vairāk nekā 20 gadu laikā. Aizkraukles Goda pilsones tituls piešķirts  15.05.1997.

 

Ivars ĀRGULIS (1941.-2004.)

Aizkraukles slimnīcas ķirurgs traumatologs. Vienīgais, kuram Goda pilsoņa tituls piešķirts pēc nāves (28.10.2004.). Bija Latvijā labi pazīstams profesionāls ārsts, kas prasmīgi saglabāja ne tikai dažādos negadījumos traumēto cilvēku dzīvības, bet prata atjaunot arī viņu locekļu kustības un darba spējas. Kāds viņa pacients stāstīja: Man laimējās avarēt Aizkraukles rajonā un nokļūt daktera Ārguļa rokās. Mani kauli bija salauzti lupatu lēveros, viņš mani pa kripatiņai salika kopā, neticami, bet varu staigāt, varu strādāt…

Ivars Ārgulis kā traumatologs bija inovatīvs ārsts. Toreizējos (padomju laika) apstākļos rajonu slimnīcās aprīkojums bija nepietiekams, iekārtas vecmodīgas. Ārgulis izstrādāja un ar palīgu atbalstu izgatavoja tolaik modernu, bet būtībā vienkāršu operācijas galdu lūzumu vieglākai un kvalitatīvākai salikšanai.  Viņa ideju pārņēma traumatologi citās lauku rajonu slimnīcās.

I.Ārgulis prasmīgi sadarbojās ar Aizkraukles sadarbības pilsētā Epšteinā (Vācijā) dzīvojošo ķirurgu Hartmutu Dittmeru, stažējās viņa slimnīcā Frakfurtē, kopā ar Dittmera kungu veica sarežģītas operācijas Aizkrauklē, izpelnoties vācu kolēģha neviltoru un pelnītu apbrīnu.

I.Ārgulis ir bijis Stučkas, vēlāk – Aizkraukles pašvaldības deputāts, kura viedoklī ieklausījās citi kolēģi pašvaldībā, I.Ārguļa spriedumi vienmēr bija pārdomāti, vērsti uz iedzīvotāju interesēm, bet ne populistiski.

 

Hartmuts DITTMERS (1943. - 2006.)
Ķirurgs Vācijā. Goda pilsoņa tituls piešķirts 07.01.1997. Sadarbojotiess ar Epšteinas biedrību "Europart Latvija", visgrūtājos divu sistēmu maiņas gados (1999. – 2003.) sniedza lielu palīdzību Aizkraukles slimnīcai, sarūpējot modernu aparatūru, medikamentus, pārsienamos  materiālus (kuru tolaik ļoti trūka) ķirurģijas un ginekoloģijas nodaļām. Pie H.Dittmera Vācijā praktizējās Aizkraukles traumatologi, savas prasmes Hartmuts Dittmers demonstrēja kolēģiem pie mums, pats piedaloties operācijās Aizkraukles slimnīcā, tā nodrošinot  vispusīgu pieredzes apmaiņu. Dittmera kungu Aizkraukles novada pašvaldība bija ieteikusi apbalvošanai ar Triju Zvaigžņu ordeni, taču Latvijas un Vācijas birokrātiskās rīcības rezultātā apbalvojumu novilcināja. Tajā laikā Hartmuts Dittmers smagas saslimšanas rezultātā nomira.

 

Ansis EGLĪTIS (1935.- 2008.)
Aizkraukles rajona sociālās apdrošināšanas nodaļas izveidotājs un vadītājs (no 10.01.1967.līdz 21.12.2008.) Sirsnīgs, izpildīgs cilvēks, kura labestība caurstrāvoja viņa saskarsmi kā ar turīgajiem, tā maznodrošinātajiem. Viņš ļoti centās katram palīdzēt saņemt to, kas viņam pienācās, ieteica, kur un kādā veidā ticami pierādīt darba stāžu, ja dokumenti sen zuduši.  Viņa atbildīgā attieksme pret cilvēkiem lielā mērā ietekmēja jaunizveidotā Stučkas rajona padomes un ciemu izpildkomiteju  un iedzīvotāju savstarpējo saskarsmi, kas bija svarīga, īpaši pirmajos rajona gados. Viņš bija komandas cilvēks, atbalstīja kolēģu idejas, palīdzēja tās īstenot.  Aizkraukles Goda pilsoņa tituls piešķirts 15.05.1997.

 

Ludvigs ELĪTS (1919.- 1999.)
Jaunās Stučkas pilsētas izpildkomitejas pirmais priekšsēdētājs no 1967 līdz  1969.gadam. Godīgs, vienmēr nosvērts cilvēks.  Tolaik Stučkas  kā rajona centra attīstību vislielākajā mērā noteica rajona padome. L.Elīts prata jautājumus saskaņot, mierīgi un nosvērti aizstāvot pilsētas intereses. Principiāls, izpalīdzīgs. Goda pilsoņa statuss piešķirts 07.01.1997.

Ludvigs Elīts 5 gadus strādājis par Pļaviņu pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētāju (1959.- 1964.). Ilgus gadus strādāja par meistaru Komunālo uzņēmumu kombinātā (KUK).

 

Ērika EZERIŅA (1926.-1998.)
Aizkraukles (Stučkas) rajona dzimtsarakstu nodaļas ilggadēja vadītāja, kura bērnu reģistrācijā, laulību ceremonijās radoši  ieviesa un attīstīja svinīguma un nozīmības gaisotni. Laulību reģistrācijās, arī zelta, sudraba un citās kāzu jubilejās, piesaistīja muzikālo pavadījumu, dzejoļu lasītājus, profesionālus fotogrāfus, kas iedzīvotāju acīs darīja šos notikumus valstiski svarīgus un cilvēciski sirsnīgus. Notika bērnu dzimšanas apliecību svinīga izsniegšana vecākiem. Toreiz šis viss  bija novitāte, tāpat kā ceremoniju vadītājas Ē. Ezeriņas svinīgās uzrunas šajos ģimenei svarīgajos brīžos.

Latvijā arvien biežāk notika bēres  ar sabiedrisko izvadītāju, kuri īpaši gatavoja sēru ceremonijas, piedalīšanos. Ē.Ezeriņa kopā ar citu rajonu kolēģiem noorganizēja Stučkā pirmo sabiedrisko izvadītāju semināru – pieredzes apmaiņu, kas bija laba skola šajā procesā iesaistītajiem. Pēc tam kopā ar rajona kultūras nodaļu notika sabiedrisko izvadītāju pirmā atestācija, kuras rezultātā pilnveidojās mirušo izvadīšanas ceremoniju saturs un kvalitāte.

Pēc E.Ezeriņas ieteikuma un ar viņas pūlēm Stučkā notika kāzu vedēju salidojums ar izglītojošu programmu.

Aizkraukles Goda pilsones tituls piešķirts 15.05.1997.

 

Jānis OZOLIŅŠ (1930.-2004.)
Ilggadējs Aizkraukles kolhoza priekšsēdētājs (1953.-2000.), rajona padomes deputāts. 1953.gadā kā jauns agronoms uzņēmies nelielā lauksaimniecības arteļa "Daugava" vadību, J.Ozoliņš, vienmēr uzklausīdams pieredzējušo zemnieku ieteikumus, prasmīgi piesaistot  izglītotus speciālistus,  pamazām, visiem ciema kolhoziem apvienojoties vienās – kolhozā "Aizkraukle", izveidoja rajonā ekonomiski spēcīgāko lauku kopsaimniecību, kuras galvenā nozare bija piena un gaļas ražošana, bet galvenā palīgnozare – dārzeņu un ziedu audzēšana. Lai nostiprinātu finanses un īstenotu savu mūža sapni – uzbūvēt Aizkraukles lauku ļaudīm mūsdienīgu kultūras namu, ieviesa papildu palīgnozares – tehnisko lupatiņu (apvīlēti kokvilnas auduma gabaliņi aviācijas rūpniecības vajadzībām) un paliktņu ražošanu. Sapni izdevās īstenot, 2008.gadā nododot tautas rīcībā kultūras nama un administrācijas ēku, kura pēc tam, kopsaimniecībām irstot, bez īpašas maksas tika nodota Aizkraukles pagasta pašvaldībai.

J.Ozoliņš vienmēr bija sabiedriski aktīvs, pret cilvēku vajadzībām atvērts cilvēks. Viņa vadībā tika izveidots tiem laikiem labi iekārtots ciemats ar daudzdzīvokļu ēkām un privātmāju ielām. Ar dzīvokļiem tika atbalstītas jaunās ģimenes, kurās piedzimis bērns. Ik gadu kopsaimniecība izsniedza strādājošo grupām (15-30 cilvēku)  daļēji vai pilnībā apmaksātas tūrisma ceļazīmes pa Padomju Savienību, cik tolaik bija iespējams – arī uz Eiropas sociālistiskās orientācijas valstīm.

Jānis Ozoliņš bija izcili labestīgs, bet prasmīgs lauku dzīves vadītājs, kura vadītā kolhoza valde vienmēr finansiāli prata atbalstīt izglītību, kultūru un sportu, kā arī cilvēku individuālās vajadzības.

Padomju gados apbalvots ar diviem Darba Sarkanā karoga ordeņiem (viens no augstākajiem iespējamajiem apbalvojumiem), daudzām medaļām u.c.

 

Aristids ROGULIS (1926.-2005.)
Aizkraukles rajona slimnīcas galvenais ginekologs, ļoti prasmīgs un iecienīts ārsts, kuram sievietes uzticējās pilnībā. Prasīgs pret nākamā bērna vecākiem. Ļoti centās katru bērniņu saglabāt viņa ģimenē, daudz darbojās ar jaunajām vientuļajām māmiņām, lai tikai bērns nebūtu jāsūta uz bērnu namu. Ļoti prasīgs pret sevi un citiem, pret slimnīcas un rajona vadītājiem, diezgan spīvu valodu un spriedumiem, ko attaisnoja rūpes par jaundzimušo bērnu dzīvību un veselību. 2004.gadā Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa I pakāpes (zeltīto) goda zīmi (Nr.135).

 

Elfrīda SAVICKA (1924.-2002.)

Pirmsskolas izglītības iestādes "Pasaciņa" audzinātāja, kas ļoti mīlēja bērnus un darīja visu, lai viņi bērnudārzā justos labi. Strādāja ar vismazākajiem bērniem, ļoti rūpējoties par viņu drošību. Kā teica viena no viņas toreizējām kolēģēm, viņa "tecēja bērniem pa priekšu, katru akmentiņu nolasīja no celiņa, vērīgām acīm lūkojās apkārtnē", lai tikai nekas neapdraudētu viņas vadāmos un audzināmos bērnus. Izcili  sadarbojās ar vecākiem. Pat aizgājusi pensijā, atgriezās "Pasaciņā" un vairākus gadus strādāja par auklīti. Paraugs visiem pirmsskolas izglītības iestāžu darbiniekiem.

 

Viktorija SAPO (1936.-2009.)
Vairāk nekā 20 gadu – Aizkraukles slimnīcas virsmāsa, kura vadīja visu medicīnas māsu darbu, audzināja viņas par labām sava amata pratējām. Viktorija Sapo slimnīcā bija kas vairāk, nekā tikai māsiņu darba vadītāja, viņa labi saskatīja, kuru medicīnas darbinieku nomāc kādas rūpes, pārdzīvoja un palīdzēja  ar padomu, situācijas analīzi strādājošo darba, arī ģimenes konfliktos. Kopā ar raižu māktajiem korekti meklēja izeju no situācijas. Goda pilsones statuss noteikts 15.05.1997.

 

Ksenija ZELMENE (1916.- 2008.)

Aizkraukliešiem paliek atmiņā kā mūzikas skolotāja, kura prata atraisīt bērnu dziedošās balsis  un parādīt visā krāšņumā mūzikas vilinājumu. Pati talantīga dziedātāja, kuras balss nedrebēja pat 90 gadu vecumā, vairāk nekā 20 gadus viņa mācīja Mūzikas skolas kora klases audzēkņiem solo dziedāšanu. Ja viņa kādā bērnā  saskatīja īstu vokālista  talantu, tad neatlaidīgi izkopa audzēkņa balsi, izvirzot arvien lielākas prasības, cīnījās par talanta izkopšanu neatlaidīgi, līdz galam. Viņas mazās audzēknes prata ne tikai bērnu dziesmas izdziedāt, viņām pa spēkam bija arī visīstāko operu ārijas. Secē skolotāja vadīja kori, kurš tolaik bija labā līmenī. K.Zelmenes darbs ar audzēkņiem atšķīrās no gados jaunāko  pedagogu darba, bet rezultāts bija, Mūzikas skolas koris skanēja lieliski. Vienalga, kur atradās Ksenija Zelmene, viņa cilvēkus rosināja uz dziedāšanu. "Zelmenīte rosināja arī citas skolotājas dziedāt, un viņas piedziedāja pilnu visu skolu", - atceras toreizējā Mūzikas skolas direktore Mirdza Blimberga. Aizkraukles Goda pilsones tituls piešķirts 15.05.1997.

 

Pēteris PEĻŅIKS (1925. - 2010.)
Aizkraukles rajona priekšsēdētājs (1967.-…..). Ap sevi sapulcējis entuziasma pilnus speciālistus, no triju rajonu nomalēm izveidoja  darboties spējīgu Stučkas (vēlāk – Aizkraukles) rajonu ar attīstītām (atbilstoši toreizējiem apstākļiem) izglītības, kultūras un sporta iestādēm, dažādām rajona instancēm, bet galvenais – prata mobilizēt cilvēkus sakārtot darba un dzīves vidi, rīkot interesantus pasākumus, strādāt ne tikai sev, bet arī sabiedrībai, veidojot kopības sajūtu. Gudrs vadītājs, goda vīrs, kura vadībā tika likti labi pamati Stučkas rajona attīstībai.

Katastrofāli trūka dzīvokļu, tāpēc tika būvēti jauni, celtas rajona iestāžu ēkas. P.Peļņiks izcēlās ar pamatīgumu, atbildību un labestību pret cilvēkiem. Viņam pirmajam un vienīgajam vēl padomju gados tika piešķirts Aizkraukles Goda pilsoņa tituls, kas oficiāli tika atjaunots 2007.gadā, pasniedzot Goda pilsoņa zīmi.

 

Edgars PUŠĶIS (1925.- 2010.)
Agrākās VEF Stučkas telefonu rūpnīcas darbinieks, izcils racionalizators, bet sabiedrības uzmanību ieguva ar aktīvu, bet nosvērtu darbošanos sabiedriskajā darbā. Pēc aiziešanas pensijā –viens no nedaudzajiem vīriešiem, kas aktīvi darbojās Aizkraukles pensionāru biedrībā. Aizrāvās ar fotografēšanu un uzskatīja gandrīz par savu pienākumu iemūžināt attēlos katru pensionāru pasākumu. Atsaucīgs, uzticams kolēģis un draugs.