Viduslaiku Aizkraukles pilsdrupas

Aizkraukles viduslaiku ordeņpils drupas atrodas Aizkraukles pagastā Daugavas krastā pie Karikstes ietekas.

 

13.gs. sākumā Aizkraukle bija viens no lielākajiem Daugavas lībiešu centriem upes labajā krastā. Aizkraukles pilskalnā (blakus Ašķeres strautam) atradās koka pils, kuru apdzied Andreja Pumpura eposā "Lāčplēsis". 1205. gadā Zobenbrāļu ordeņa bruņinieki šo pili nodedzināja, bet pēc gada Aizkrauklē ieradās pirmie kristīgās ticības sludinātāji, kuri piespieda aizkraukliešus pieņemt katoļticību.

 

Aizkraukles mūra pils pie Karikstes upes celta ap 1211.gadu lielā steigā kā aizsargs pret leišu sirotājiem un tajā saimniekoja Zobenbrāļu ordeņa komturi. 1226.gadā (citur - 1230.g) to ieņēma Viesturs, bet nespēja tur ilgi noturēties.

 

Pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves 1237.gadā Aizkraukles pili pārvalda Livonijas ordenis. 1279.gada 5.martā pie Aizkraukles notiek viena no lielākajām kaujām, kas ietekmēja zemgaļu likteni. Šajā dienā vācu karaspēks ar bagātu laupījumu atgriezās no karagājiena Lietuvā. Lietuvieši dzinās pakaļ, pie Aizkraukles karaspēku panāca un uzbruka. Sadursmes brīdī Nameiša vadītie zemgaļu karaviri, kas bija spiesti iet līdzi krustnešiem sirojumā uz Lietuvu, pameta tos un pievienojās leišiem. Vācieši kauju zaudēja, tajā krita 71 Vācu ordeņa bruņinieks, daudzi Rīgas arhibīskapijai un citām zemēm pakļautie bruņinieki un ieroču nesēji. Dzīvību zaudēja arī pats ordeņa mestrs Ernsts. Tā ir viena no izcilākajām 13.gadsimta kaujām, kur uzvaru izcīnīja vietējo cilšu karaspēks. Pēc kaujas Zemgalē sākās brīvības karš.

 

Informāciju par Aizkraukles komtureju laikā no 1252. līdz 1478. iespējams iegūt brīvajā enciklopēdijā wikipedia.

 

1559.g. Aizkraukle tika ieķīlāta poļiem, 1577.g. to ieņem krievi Ivana Bargā vadībā. Līdz 1633.g. pils vēl bija vesela, bet jau 1680.g. no tās palikušas tikai drupas. Līdz mūsdienām saglabājusies tikai vienas sienas fragmenti un pamati.

Pilsdrupas ir valsts nozīmes vēstures piemineklis.