Aizkraukles vecie kapi

Vecie kapi sniegs ieskatu vissenāko Aizkraukles dzimtu vēsturē. Te daudz interesantu kapakmeņu, krustu, metāla nožogojumu. Kāds akmenī izcirsts krusts atgādina koka bozes. Krodzinieku, kas vairāk nekā simts gadu dus zem šī krusta, ar koka rungām nosituši krogus izpostītie zemnieki – tā vēsta kāda leģenda.

Cita leģenda vēsta:
Skolotājam un kordiriģentam P. Baldavam, vīram krietni gados, gadījies iemīlēties 16 gadīgā skolniecē. Bet saderinātā nomirusi, tā gauži sāpinādama savu pielūdzēju. Meitene apbedīta Aizkraukles vecajos kapos. Akmenī skolotājs licis iekalt: "Emīlija Grundap dz. 10. nov. 1887. mir. kā saderināta bruhte 5. jun. 1904."
Romantisku jūtu pārņemts, vīrs vai ik vakaru gājis sērst pie mīļotās kapa. Vienam iet bijis neomulīgi, tāpēc licis līdzi nākt skolas zēniem, kam pavēlējis gaidīt pie kapu vārtiem. Zeperi noskatījušies gan, ko skolotājs dara. Ikreiz izvilcis no kabatas "štingābeli" (toņdakšu), piesitis pie krusta un klausījies, pats vilkdams līdzi. Dažkārt vaicājis: "Vai tu mani dzirdi, dūjiņ?"
Citreiz atkal pie sevis runājis, mākoņos vērdamies: "Šovakar slikts laiks, eņģelīši negrib dziedāt."
Zēniem apnikuši biežie gājieni uz drūmo vietu, dažkārt pat pa lietu un dubļiem. Reiz daži jau laikus aizlavījušies uz kapiem, satinušies līdzi paņemtos palagos un noslēpušies. Tiklīdz skolotājs izņēmis savu "štingābeli", tā sākuši no krūmiem ūjināt un palagus plivināt.
Puiku nodoms lieliski izdevies. Skolotājs sabijies un laidies prom no kapiem, atpakaļ neskatīdamies.
No tās reizes skolas puikām vairs nebijis vai ik vakarus jāmēro ceļš uz kapiem.


Atrašanās vieta:
Dabas parkā "Daugavas ieleja"

GPS koordinātes pēc www.balticmaps.eu
Lat: 56.6126061, Lon: 25.1684534