Saistībā ar ieceri pārbūvēt Aizkraukles novada domes ēku un tai piegulošo teritoriju – pilsētas centrālo laukumu, pašvaldība vēlas uzzināt iedzīvotāju domas šajā jautājumā. Jau tapušas pārbūves skices un, ja iedzīvotāji un domes deputāti lems, ka tas jādara, tiks meklētas finansiālas iespējas šo projektu īstenot. Tāpat vēlamies uzklausīt iedzīvotāju domas par kādu tūrisma ieceri – skatu torņa izveidi Skrīveros, pārbūvējot neizmantoto ūdenstorni Zemkopības institūtā. Publicējām abu iecerēto pārbūves objektu nākotnes skices. Aicinām iedzīvotājus piedalīties diskusijās par piedāvātajiem risinājumiem: pirmā notiks 6. aprīlī Aizkraukles kultūras centrā, kur diskutēsim par Aizkraukles novada domes ēkas un tai piegulošās teritorijas – pilsētas centrālā laukuma – piedāvātās pārbūves vizuālo risinājumu, savukārt 11. aprīlī Skrīveros tiksimies, lai spriestu par Zemkopības institūta teritorijā esošā bijušā ūdenstorņa pārbūves plāniem.
Pašvaldības ēkas nākotne
Aizkraukles novada pašvaldības ēka atjaunošanu un remontus nav piedzīvojusi jau daudzus gadus, un arī iedzīvotāji vairākkārt norādījuši, ka šī ēka un tās pagalms pašā pilsētas centrā rada ne īpaši pievilcīgas celtnes iespaidu. Lai to labotu, tiek meklēti risinājumi un iespējas, lai pašvaldības ēku un tās pagalmu pārveidotu.
2021.gada 19. augustā Aizkraukles novada dome nolēma izstrādāt tehnisko dokumentāciju projektam “Energoefektivitātes pasākumi Aizkraukles novada pašvaldības ēkā” un šo projektu sagatavot iesniegšanai Eiropas Savienības fondu finansējuma saņemšanai.
Patlaban izstrādāts vizuālais risinājums Aizkraukles novada domes ēkai un tās piegulošajai teritorijai – pilsētas centrālajam laukumam. Ēkas skices izstrādāja arhitekte Agra Bērziņa, tās piegulošās teritorijas labiekārtojuma konceptu – Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ainavu arhitektūras un plānošanas katedras speciālisti profesores Natalijas Ņitavskas vadībā.
Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Riekstiņš skaidro, ka pašvaldības ēkai paredzēts atjauno fasādi, jo tā brūk, tāpat savu laiku nokalpojis pagalma bruģis. Lai ēku un teritoriju pie tās varētu sakārtot, tiek meklētas iespējas piesaistīt projektu līdzekļus, līdz ar to variējot projekta mērķus, piemēram, lai paaugstinātu energoefektivitāti ēkā, varētu ierīkot saules baterijas. Plānots ierīkot arī ārējo liftu – šis projekts saistīts ar vides pieejamības paaugstināšanu. Iecerēta arī telpu atjaunošana un zāles apjoma ēkas rietumu daļā pārbūve atbilstoši aktuālajām funkcionālajām un estētiskajām prasībām, nodrošinot telpu arī domes sēžu norisei. Saistībā ar to, kādu projektu un fondu līdzekļus izdosies piesaistīt, tiks precizētas projekta nianses.
Mūsdienīgs tūrisma objekts
Aizkraukles novada Attīstības programmas 2021. - 2028. gada investīciju plāna sadaļā “Tūrisma infrastruktūras attīstība un pakalpojumi” tika izvirzīts prioritārais tūrisma nozares attīstības infrastruktūras projekts – izveidot skatu torni Skrīveru pagastā. Pagājušā gada decembrī Aizkraukles novada dome nolēma uzsākt projektēšanas darbus.
Aizkraukles novada pašvaldības Attīstības nodaļas projektu vadītāja Liene Paukšte-Uzula skaidro, ka projekta savlaicīga izstrāde nepieciešama, lai projektam būtu augsta tehniskā gatavība, tā palielinot iespējas apgūt līdzfinansējumu.
Ideju par ūdenstorņa pārbūvi par skatu torni vairākkārt izteikuši paši Skrīveru iedzīvotāji, tādēļ tā tiek virzīta īstenošanai nākotnē. 2022. gadā paredzēts īstenot pilna būvprojekta izstrādi, kam atvēlēti 11 800 eiro un par ko noslēgts līgums ar SIA “AD Technical work”. Ja izdosies piesaistīt Eiropas Savienības vai citu fondu līdzfinansējumu, projekta būvdarbi varētu tikt īstenoti 2024. gadā.
Ūdenstorni Zemkopības institūtā Skrīveros, kas ir tehniski labā stāvoklī, bet šobrīd netiek izmantots un tā rezultātā iet bojā, plānots pārveidot par mūsdienīgu tūrisma objektu – skatu torni ar labiekārtotu auto stāvvietu, tā Daugavas ielejas dabas parka apmeklētājiem radot kvalitatīvu izziņas vietu, izmantojot esošus resursus, saglabājot industriālo mantojumu un pielāgojot to jauniem aktīvās atpūtas veidiem, piemēram, alpīnismam, par ko jau ir uzsāktas sarunas ar Latvijas alpīnisma asociācijas pārstāvi.
Tornis atrodas aizsargājamā dabas teritorijā, tādēļ projekta rezultātā tiktu attīstīts dabas parka “Daugavas ieleja” vērtību potenciāls un sakopta viena no skaistākajām Skrīveru vietām, izveidojot mūsdienīgu tūrisma infrastruktūra, ar ko iedzīvotājiem lepoties. Skatu torņa augšējā platformā, ko paredzēts veidot no stikla vitrīnām, pavērtos skats pāri Skrīveriem, Jaunjelgavai, Daugavas upes ielejai. Tuvojoties Skrīveriem, tornis redzams dažu kilometru attālumā, līdz ar to pārredzamā ainava būs īpaši plaša.
“Paredzot tērēt pēc iespējas mazākus finanšu līdzekļus, torņa pārbūvē plānots izmantot lielāko daļu esošo konstrukciju, kā arī kāpnes,” stāsta Liene Paukšte-Uzula. Torņa augšdaļā, kur šobrīd atrodas ūdens tvertne, paredzēts izvedot 360 grādu skatu platformu ar stikla vitrīnām un izeju uz āra skatu laukumu, lai redzamā ainava būtu vēl iespaidīgāka. Tornī esošās kāpnes paredzēts atjaunot un pielāgot mūsdienu prasībām, pa vidu izbūvējot divus starpstāvus, kas apmeklētājiem ļautu apstāties un aplūkot interaktīvos materiālus, kas būtu uz torņa sienām, tā nodrošinot informācijas nodošanu par Skrīveriem aktuālām tēmām, piemēram, kultūru, vēsturi, tūrisma objektiem, dabas vērtībām un citām.
Aizkraukles novada pašvaldības ēkas fasādes atjaunošana
Projektā paredzēts atjaunot Aizkraukles novada pašvaldības ēkas Lāčplēša ielā 1 un 1A fasādes apdares risinājumus, iekļaujot ēkas siltināšanu un ārējā lifta izbūvi.
Plānotā ēkas fasādes pamata apdare pēc siltināšanas – tumši palēks apmetums, ko plānots papildināt ar daļēji caurspīdīga materiāla dubultās fasādes fragmentiem, stiklotu ārējo liftu un vertikāli stiprinātu koka dēļu vai alumīnija profilu latojumu ēkas ziemeļu fasādes 1. stāva līmenī, tādējādi iekšpagalmā radot cilvēka uztverei patīkamāku vidi.
Dubultā fasādes priekšrocība ir ne tikai to dekoratīvais izskats un arhitektūras daudzveidības iespējas, bet arī paaugstināta skaņas izolācija, noēnojums un spēja uzlabot ēkas energoefektivitāti un mikroklimatu.
Aizkraukles novada pašvaldības ēkai piegulošās teritorijas labiekārtojuma koncepts
Aizkraukles pilsētas centram ir potenciāls attīstīt modernu un radošu vidi, kas spēj nodrošināt iedzīvotāju vajadzības un radošās iniciatīvas, balstītas “zaļajās tehnoloģijās” un ilgtspējīgā attīstībā, vienlaikus radot modernu un vizuāli pievilcīgu labiekārtojumu un sasaisti ar pārējām pilsētas daļām. Koncepcija paredz attīstīt Aizkraukles novada domei pieguļošo teritoriju kā daudzfunkcionālu teritoriju, bet ar atšķirīgām funkcijām, tomēr stilistiski un funkcionāli savienotu.
Priekšlaukums – centrālā pulcēšanās vieta, izteikti reprezentatīva vieta, kas veidojas kā atklāts laukums dažādu aktivitāšu norisei, kas kompozicionāli saistīts ar domes ēkas arhitektoniskiem apjomiem. Apstādījumi veidojami brīvā stilā un plašās zonā, simboliski attēlojot Daugavas krastus un tecējumu, upei raksturīgu veģetāciju, lai iezīmētu Daugavas klātbūtni. Labiekārtojuma elementi – multifunkcionāli, moderni un saskanīgi ar arhitektūras konceptu gan toņos, gan materiālos un dizainā, elementos izmantojamas viedās tehnoloģijas. Laukuma viens no centrālajiem objektiem varētu būt sausā tipa strūklaka ar integrētu apgaismojumu, savukārt ziemā tā ir centrālā ziemassvētku egles novietošanas vieta vai citu sezonālo dekorāciju/vides objektu novietošanas vieta. Esošie dekoratīvie apstādījumi ir integrējamie jaunā plānojumā.
Informācijas telpa - satikšanas vieta. Arhitektoniski izteiksmīgs objekts/būve, kas reizē ir “gaismas” simbols (saistībā ar Spīdolas tēlu), moderns un simbolisks, kas spēj kalpot kā vieta, kur iepazīt pilsētu, novadu un apkārtni interaktīvā veidā, iegūt informāciju, satikties vai izvietot nelielas izstādes, vides objektus.
Transporta stāvvietas tiktu izvietojamas gar sāniem, lai mazinātu lielo segumu platības un transporta koncentrēšanos priekšlaukumā, papildus stāvvietas plānotas arī pagalma zonā.
Pagalma radošās vietas – dažādām aktivitātēm paredzētas nelielas ārtelpas daļas, kas veidojamas kā pergolas, laukumi ar galdiem un krēsliem, terasēm. Būtiski sasaistīt ar izejām no ēkas, kas palielinātu laukumu izmantojamību. Pagalma paredzēts arī atpūtas laukums.
Bijušā ūdenstorņa pārbūves par skatu torni Skrīveros projekts
Līdz ūdenstornim paredzēta iebrauktuve zemesgabalā pa esošo pašvaldības ceļu no A6 šosejas. Plānots ierīkot stāvlaukumu ar vietām piecām automašīnām, uzbūvēt arī tualeti, kas būs pielāgota arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
No stāvlaukuma līdz skatu tornim vedīs 1,5 metru plats gājēju celiņš, gājēju celiņam katrā pusē būs ieklāts ģeorežģis grunts stabilizēšanai un “zaļā” pievedceļa pamatnes nostiprināšanai. No iebrauktuves teritorijā līdz tornim paredzēts pievedceļš apkalpojošās, ugunsdzēsēju tehnikas piekļuvei.
Torņa galvenās fasādes grafiskais piemērs
|
 |
Skatu torņa augstums līdz jumta korei būs 34 metri, augstums līdz skatu platformai – 29,95 m. Skatu torņa platformas diametrs – 8, 7 m, torņa diametrs – 6,16 m. Pirms ieejas skatu tornī paredzēta 2 m plata nojume.
Skatu tornim paredzētas atklāts skatu laukums un stiklota slēgta konstrukcija. Torņa skatu platformai paredzēts izbūvēt dekoratīvo apšuvumu, kura konstrukcija kalpo arī kā margas. Dekoratīvais apšuvums paredzēts no krāsota metāla loksnes, kurā ar perforācijas metodi iestrādāti atbilstoši dabas, novadu raksturojoši vai citi motīvi. Aiz dekoratīvās apšuvuma iestrādāti LED gaismas elementi.
Torņa divos līmeņos (9,81 un 17,31 m augstumā) paredzēti starpstāvu laukumi, nelielu maināmu kultūras, mākslas priekšmetu ekspozīciju, tūrisma informācijas izvietošanai.
Torņa fasādes sektorā bez logiem uz Daugavas pusi paredzēts izvietot alpīnisma elementus (alpīnisma sienu). Savukārt torņa pirmajā stāvā paredzēta neliela tehniskā telpa elektrosadales skapja un siltumsūkņa izvietošanai.
Lai uzklausītu iedzīvotāju domas par abu objektu pārbūves plāniem, notiks abu projektu publiskā apspriešana.
“Vēlamies uzklausīt iedzīvotāju viedokli, ceram saņemt arī citas racionālas un radošas pārbūves risinājuma idejas,” saka izpilddirektors Uldis Riekstiņš. “Varbūt kāds uzskatīs, piemēram, ka pie pašvaldības ēkas jāuzbūvē vēl vairāk autostāvvietu. Es kā iedzīvotājs šādu priekšlikumu varu izteikt. Kad idejas būs apkopotas, kopā ar projektētāju meklēsim risinājumus. Tāpat saistībā ar skatu torņa izbūves ideju iedzīvotājiem var būt savs skatījums, kas būtu jāuzlabo vai jāplāno citādāk. Gribam dzirdēt iedzīvotāju idejas, kā viņi saredz šo objektu pārbūvi.”
Ar Aizkraukles novada domes ēkas un tai piegulošās teritorijas – pilsētas centrālā laukuma – piedāvāto vizuālo risinājumu no 24. marta var iepazīties Aizkraukles kultūras centrā, savukārt klātienē tikties un diskutēt par piedāvāto projektu varēs 6. aprīlī pulksten 17.30 Aizkraukles kultūras centrā.
Rakstiskus priekšlikumus par šo projektu iedzīvotāji var iesniegt no 24. marta līdz 14. aprīlim Valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā Aizkrauklē, Aizkraukles kultūras centrā vai sūtīt e-pastā: info@aizkraukle.lv .
Ar Skrīveru Zemkopības institūta teritorijā esošā bijušā ūdenstorņa pārbūves plāniem iespējams iepazīties Skrīveru pagasta pārvaldē. Klātienes diskusija par piedāvāto risinājumu notiks 11. aprīlī pulksten 18 Skrīveru kultūras centrā.
Rakstiskus priekšlikumus iedzīvotāji var iesniegt no 24. marta līdz 14. aprīlim Skrīveru pagasta pārvaldē vai sūtīt e-pastā: dome@skriveri.lv .