Aizkraukles novada pašvaldībā šonedēļ sākusi strādāt auditore Vita Užule. Viņa veiks iekšējo auditu novada pašvaldībā un tās padotības iestādēs saskaņā ar apstiprinātajiem audita plāniem.
Audits ir jebkura uzņēmuma, iestādes, amatpersonas pārbaude, kurā auditors apkopo un izvērtē informāciju, kvalitatīvos un kvantitatīvos rādītājus, pārbauda dažādu aprēķinu pareizību, likumību, atbilstību noteikumiem, instrukcijām, vadības lēmumiem, sniedz savu atzinumu par darbību likumību un priekšlikumus darbības pilnveidošanai. Līdz šim pašvaldībā iekšējā auditora nebija, tika veikts vienīgi ārējais audits, ko veic neatkarīgs auditors vai auditoru firma. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādājusi “Latvijas Pašvaldību audita vienību rokasgrāmatu”, saskaņā ar kuru katrā pašvaldībā ir jābūt kompetentam, labi apmācītam auditoram, neatkarīgam no pašvaldības. Tā kā auditoram jāveic arī pašvaldības darba audits, jaunā darbiniece strādās izpilddirektora pakļautībā. Audits aptvers visas atskaites jomas, par kurām ir atbildīga dome, un ietvers gan finanšu, gan lietderības auditu.
Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Riekstiņš informē, ka bijusi prasība šajā amatā redzēt cilvēku, kurš nevis nāk uz pašvaldību mācīties, bet pats māca, kā pareizi jāinterpretē likumu normas un tās jāpiemēro, kā pareizi jāveic visas darbības, aprēķini. Amatam pieteicās divi līdzvērtīgi pretendenti. Vitas Užules priekšrocība bijusi lielā pieredze kvalitātes un finanšu vadības, iekšējā un ārējā auditora darbā, audita nodaļas vadības jomā, tajā skaitā iekšējās kontroles sistēmas izveidošanā, uzturēšanā un kapitālsabiedrības darbā, jo audits varētu tikt veikts arī Aizkraukles novada kapitālsabiedrībās.
Vita Užule Latvijas Universitātē ieguvusi maģistra grādu ekonomikā, Rīgas Tehniskajā universitātē – profesionālo maģistra grādu visaptverošajā kvalitātes vadībā, saņēmusi arī valsts pārvaldes iekšējā auditora sertifikātu. Kādreiz ekonomistes un finansistes profesionālās darba gaitas sākusi Aizkrauklē, bet kopš 2003. gada sešus gadus strādājusi Valsts kontrolē, kur pildījusi vecākās revidentes pienākumus. Ieguvusi divas – auditora un kvalitātes vadītāja – profesijas, kurās noder ekonomistes zināšanas, jo abas profesijas saistītas ar finansēm un to taupīšanu. Bijusi arī Zāļu valsts aģentūras finanšu vadības nodaļas vadītājas vietniece, Ekonomikas ministrijas Audita nodaļas vadītāja, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras kvalitātes vadītāja, Nacionālā veselības dienesta Audita nodaļas vadītāja. Beidzamā darba vieta – Jēkabpils reģionālās slimnīcas Kvalitātes un risku vadības nodaļas vadītājas amatā, kur pienākumu lokā bija slimnīcas integrētās vadības sistēmas izstrāde un uzturēšana, tajā skaitā stratēģiskā plāna sagatavošana, sagaidāmo saimniekošanas izmaiņu analīze, to faktoru apzināšana un risku mazināšana, kas ietekmē uzņēmuma vadības, procesu un produktu kvalitāti.
“Kā Valsts kontroles revidente Rīgā esmu veikusi auditu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, Satiksmes ministrijā un citās ministrijās. Esmu strādājusi Veselības ministrijā un tās padotības iestādē, Ekonomikas ministrijā, Zemkopības ministrijas padotības iestādē, Jēkabpils novada pašvaldības kapitālsabiedrībā, bet tagad esmu atgriezusies tuvāk savai dzīvesvietai Koknesē,” stāsta Vita Užule. “Paralēli uzvarēju kvalitātes vadītāja amatu konkursā Veselības ministrijā, bet atteicu ministrijai par labu pašvaldībai, jo te saskatīju iespēju vairāk izmantot savas kompetences, pieredzi. Tā kā dzīvoju Aizkraukles novadā, mani interesē pilnveidot pašvaldības darbu un tās piedāvātos pakalpojumus. Gandarījumu dod tas, ja redzu sava darba rezultātus. Domāju, ka pašvaldībā varu sniegt lielāku palīdzību, atbalstu un atdevi nekā ministrijā, te esmu tuvāk cilvēkiem, kuru vajadzības saprotu un varu palīdzēt tās īstenot.”
Auditores pienākumos būs sagatavot novērtējumus par auditējamo sistēmu darbības atbilstību normatīvajiem aktiem, finanšu uzskaites un citas informācijas pietiekamību un ticamību, resursu lietderīgu izmantošanu un iekšējās kontroles darbības efektivitāti, izvērtēt un sniegt atzinumus par pašvaldības attīstības plānošanas dokumentiem, pašvaldības mantas un finanšu līdzekļu izmantošanas efektivitāti, veikt iekšējās kontroles sistēmas novērtējumu un risku noteikšanu, apkopot auditu rezultātus un sniegt neatkarīgu un objektīvu novērtējumu par iekšējās kontroles sistēmu, sniegt priekšlikumus tās pilnveidei, audita ieteikumu ieviešanas uzraudzību un citus uzdevumus saskaņā ar pašvaldības izpilddirektora rīkojumiem.
“Iekšējie auditori strādā, lai uzlabotu procesus. Svarīgs ir skats no malas, jāpamana tas, ko darbinieki, ieslīguši ikdienas rutīnā, nepamana,” saka auditore. “Ja gadās neatbilstības, jāmeklē iemesli un risinājumi, kā tās novērst. Jāstiprina iekšējā kontroles sistēma, jāizvērtē, vai iestāde nodrošina izvirzīto mērķu sasniegšanu. Auditora kompetencē ir likumības un lietderības revīzija, un vadītājs pēc audita materiāliem, secinājumiem veic korekcijas, lai ko uzlabotu, izmainītu. Jebkuru iestādi var uzskatīt par lielu kuģi, kas peld risku jūrā uz noteiktu mērķi, un jebkura vadītāja uzdevums ir šo kuģi noturēt pareizajā virzienā, savukārt darbinieku uzdevums ir, izmantojot iegūto izglītību un prasmes, veikt savu darbu, lai mērķis tiktu sasniegts. Auditors šajā darbā var sniegt ļoti būtisku atbalstu un padomus.”