Aizkraukles novada dome šodien, 16. jūnijā, nolēma atlikt jautājumu par kvalitatīvo un kvantitatīvo rādītāju noteikšanu Aizkraukles novada vidusskolās. Saistībā ar to skolām būtu jādomā, kā piesaistīt skolēnus un celt izglītības darba kvalitāti, taču netika plānota nevienas skolas slēgšana, kā tas iepriekš izskanējis demagoģiskos ierakstos sociālajos tīklos.
Šodien Aizkraukles novada dome skatīja jautājumu, kas paredzētu, ka no 2023. gada 1. septembra vidusskolās, atverot 10. klasi, novada centra skolās klasē jābūt vismaz 20 skolēniem, citās skolās – vismaz 15 izglītojamiem. Tāpat vidusskolas posmā – no 10. līdz 12. klasei – paredzēts noteikt vismaz 40 izglītojamo kopskaitu. Domes sēdē nebija paredzēts spriests par kādas skolas slēgšanu, kā tas pirms tam izskanējis publiskajā telpā.
Aizkraukles novada Izglītības pārvaldes vadītāja Sarmīte Kļaviņa skaidro, ka ar šādu lēmumu pašvaldība tikai apstiprinātu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) noteikto prasību. Skolu tīkla sakārtošanu tiek minēta kā viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem, lai nodrošinātu kvalitatīvas izglītības pieejamību ikvienam izglītojamajam. Vienlaikus tā ir iespēja pedagogiem saņemt augstāku atalgojumu un stabilitāti, jo skolu tīklu sakārtošanu jāskata kopsummā ar jauno finansējuma modeli, proti, līdz ar jaunā mācību gada sākumu valsts finansējumu pedagogu darba samaksai plānots aprēķināt un pārskaitīt pašvaldībām, kuras to tālāk sadalīs izglītības iestādēm.
Ministru kabineta 2018. gada 11. septembra noteikumi Nr.583 “Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā vidējās izglītības pakāpē” nosaka kvalitatīvos un kvantitatīvos rādītājus, kas vidusskolām jāsasniedz, lai IZM pilnībā finansētu pedagogu atalgojumam vidējās izglītības posmā nepieciešamo finansējumu. Viens no kvalitātes vērtēšanas kritērijiem ir centralizēto eksāmenu rezultāti, savukārt kvantitatīvie rādītāji paredz, cik lielam jābūt vidusskolas klašu izglītojamo kopskaitam: administratīvajos centros (Aizkrauklē) – 90, ārpus administratīvajiem centriem (Skrīveros, Jaunjelgavā, Neretā, Koknesē, Pļaviņās) – 40 skolēnu. Tāpat, atverot 10. klasi, skolēnu skaitam Aizkrauklē būtu jābūt 20 bērniem, citviet – 15 skolēniem katrā vidusskolas posma klasē.
Šobrīd kvantitatīvie rādītāji ir nepietiekami divās Aizkraukles novada vidusskolās un vienā ir tuvu kritiskajai robežai. Šajā mācību gadā vidusskolas posmā Aizkraukles novada vidusskolā bija 122 skolēni, I. Gaiša Kokneses vidusskolā – 87, A. Upīša Skrīveru vidusskolā – 68, Pļaviņu vidusskolā – 49, Neretas J. Jaunsudrabiņa vidusskolā – 32, Jaunjelgavas vidusskolā – 26 skolēni visās trijās vidusskolas klasēs kopā.
Ņemot vērā iepriekšminēto un pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem, Aizkraukles novada domes Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komiteja rosināja no 2023. gada 1. septembra noteikt minimālo izglītojamo skaitu vidusskolas klasēs. Tāpat bija priekšlikums paredzēt, ka Aizkraukles novadā vidusskolas 10. klasē var tikt uzņemts izglītojamais, kuram pamatskolas apliecībā latviešu valodas, svešvalodas un matemātikas gada un eksāmenu vidējais vērtējums nav zemāks par 5 ballēm.
“Ar šādu lēmumu tikai vēlamies pievērst uzmanību valsts noteiktajam nosacījumiem, kuru neizpildot, kāda vidusskola tomēr kļūtu par pamatskolu,” saka Aizkraukles novada domes Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas vadītājs Uldis Dzērve. “Tas ir nākotnes ieskicējums ne tikai skolām, bet arī apkārtējiem.”
Domes sēdē, spriežot par šo jautājumu, izvērtās vētrainas diskusijas, bet beigās tika nolemts atlikt tā izskatīšanu. Deputāti pieprasīja sagatavot skolu kvalitātes rādītājus, izanalizējot pēdējos centralizēto eksāmenu rezultātus skolās.
“Saprotu deputātu satraukumu, jo šis ir grūts lēmums, katrs to redz no savas personīgās prizmas, tāpat arī pastāv zināms sabiedrības spiediens,” saka Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums. “Tomēr par šo jautājumu būs jāvienojas, neņemot vērā politiskās spekulācijas, kuras saistībā ar šo jautājumu tiek izteiktas. Ja nākotnē tiks pieņemts lēmums, ka vajag saglabāt vidusskolas posma programmas visās sešās skolās, tad tā arī būs. Taču, saglabājot klases ar mazu skolēnu skaitu, pazemināsies skolotāju atalgojums visās novada skolās. Kādam tas būs izdevīgi, taču taisnīgi nebūs.”
Domes priekšsēdētājs uzsver: te neiet runa par skolu likvidēšanu –sākumskolām, pamatskolām ir jābūt iespējami tuvu dzīvesvietai. “Vidusskolas, kuras izpildīs nosacījumus, turpinās realizēt savas vidusskolu programmas. Ja skolas nodrošinās valdības norādīto nepieciešamo skolēnu skaitu un izglītības kvalitātes prasības – mēs tikai priecāsimies! To es uzsvēru arī pirms vēlēšanām,” saka Leons Līdums.
“Ņemot vērā to, kādi šogad skolās būs centralizēto eksāmenu rezultāti un cik bērnu iestāsies 10. klasē, dome jau var pieņemt individuālu lēmumu par katru konkrēto skolu. Tāpat jāaprēķina finansiālā puse, jo valsts jau vairs nefinansēs skolas, kas šos valsts noteiktos kritēriju neizpilda. Līdz ar to pašvaldībai tāpat agrāk vai vēlāk būs jālemj: mainīt nosacījumus un maksāt no saviem līdzekļiem, vai tomēr pieņemt citādākus lēmumus,” teic Uldis Dzērve. “Ir viedokļu atšķirības, bet, jo ātrāk mēs pieņemsim lēmumu, jo ātrāk sapratīsim, uz kuru pusi vēlamies iet.”