8. aprīlī Aizkraukles Kultūras centrā uz tikšanos ar novada domes vadību un speciālistiem bija pulcējušies ap 40 aizkraukliešu.
Novada pašvaldību pārstāvēja novada domes priekšsēdētāja vietnieki Andris Zālītis un Dainis Vingris, izpilddirektors Uldis Riekstiņš, Aizkraukles pilsētas un pagasta pārvaldnieks Aigars Zīmelis, Attīstības nodaļas vadītāja Ilona Kāgane un teritorijas plānotāja Ilze Circene, Sociālā dienesta vadītājs Edvarts Pāvulēns un Kultūras pārvaldes vadītāja Anta Teivāne, novada domes deputāti Ingūna Grandāne, Zane Romanova un Arvis Upīts. Bija ieradusies arī SIA “Aizkraukles ūdens” valdes locekle Gudruna Vectirāne un SIA “Lauma A” valdes loceklis Andris Zābelis, viņi pastāstīja par uzņēmumu darbību, 2023. gadā paveiktajiem lielākajiem darbiem, iecerēm un problēmām.
Ilona Kāgane un Aigars Zīmelis informēja par pēdējos gados īstenotajiem, šogad un turpmākajos gados iecerētajiem lielākajiem projektiem un darbiem. Viens no tiem ir Dārza un Rūpniecības ielas rekonstrukcija, pašlaik tiek gatavota tehniskā dokumentācija. Šobrīd notiek arī novada teritorijas plānojuma izstrāde, kas saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto jāpabeidz 2025. gadā. Visa teritorijas plānojuma izstrādes laikā tiek gaidīti arī iedzīvotāju priekšlikumi. Līdz šim ir notikušas vairākas iedzīvotāju sanāksmes katrā no bijušajiem novadiem, publiskā apspriešana tiks organizēta šī gada rudenī. Notiek būvdarbu veicēja atlases procedūra Daugavas pastaigu takas labiekārtošanai, izstrādāts projekts Aizkraukles stadiona pārbūvei. Izstrādāts arī projekts tilta izbūvei, lai savienotu pussalu Stadiona ielas galā ar aktīvās atpūtas parku iepretim novada Sporta centram, ir sagatavots pašvaldības ēku renovācijas projekts Eiropas fondu finansējuma iegūšanai, un šobrīd notiek būvnieku atlases process. Daugavas krastā pie Aizkraukles Kultūras centra tiek plānots izveidot atpūtas vietu ar Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021.‒2027. gadam projekta “Interaktīvie dārzi” 100 % finansiālu atbalstu.
Aizkrauklē un pagastā 98 % apjomā ir nomainīts ielu apgaismojums, pie muzeja “Kalna Ziedos” ir labiekārtota atpūtas zona, kur uzstādītas šūpoles. Aizkraukles pagasta estrādē remontē soliņus un veic citus darbus, lai jau šovasar estrādē atkal varētu notikt pasākumi.
Kāda iedzīvotāja interesējās par Bērzu ielas remontu pie 8. mājas. Dainis Vingris sacīja, ka finansējums atkarīgs no budžeta iespējām, taču tās ir ierobežotas. Ilona Kāgane papildināja, ka Eiropas Savienības līdzekļu piesaistīšanai pašlaik priekšroka tiek dota tādu ielu pārbūvei, kuru apkaimē tiek attīstīta uzņēmējdarbība, pagalmu ielām Eiropas finansējums nav paredzēts, un to remonts jāveic par pašvaldības līdzekļiem.
Zālē izskanēja jautājums, kādēļ Aizkrauklē ir tik daudz videonovērošanas kameru un vai kāds tās arī skatās, cilvēki pilsētas birzītē bieži manījuši iereibušus cilvēkus. Iedzīvotāji vēlas arī zināt, kam varētu pieprasīt kameru atrašanās vietas vai arī to novietojuma leņķa maiņu. Uldis Riekstiņš informēja, ka visā novadā strādā tikai 10 pašvaldības policisti, resursu ir par maz, lai veiktu kameru diennakts uzraudzību, tādēļ tās tiek izmantotas lielākoties personu identificēšanai pēc notikušajiem nodarījumiem. Bija cerēts, ka būs iespējams izveidot vēl piecas štata vietas, tomēr pašlaik ierobežoto finanšu iespēju dēļ šis jautājums ir atlikts. Visā novadā ir ap 300 kameru ‒ kā liecina prakse, tās ir prevencijas rīks, attur no pārkāpumu izdarīšanas, palielinot drošību. Par iereibušajiem iedzīvotājiem ir jāzvana pašvaldības policijai pa tālruni +371 65123881 vai jāraksta e–pastā: pasv.policija@aizkraukle.lv. Ārpus pašvaldības policijas darba laika iedzīvotāji aicināti zvanīt Valsts policijai pa tālruni 110. Pašvaldības policijai var arī ziņot par nepieciešamību pagriezt kameras citā leņķī vai mainīt to izvietošanas vietu.
SIA “Aizkraukles ūdens” valdes locekle Gudruna Vectirāne pastāstīja par uzņēmuma sniegtajiem pakalpojumiem. Ūdens patēriņš daudzdzīvokļu mājās pēdējos gados ir samazinājies. Starpība starp māju patērēto un uzrādīto ūdens daudzumu ir 4 %, bet dažās mājās 13 %. Aizkrauklē ūdens tiek iegūts no sešiem artēziskajiem urbumiem un tiek filtrēts caur smilšu slāni, bez ķīmisku vielu izmantošanas. Ūdens analīzes katru mēnesi veic pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “Bior”, un visos testēšanas pārskatos ūdens kvalitāte ir atbildusi Ministru kabineta noteikumiem. No šī gada uzņēmumam pilnībā ir jāapmaksā ūdens analīžu veikšana, valsts to vairs nesedz.
Attīrīšanas ietaisēs tiek attīrīts lielāks notekūdeņu daudzums, nekā tiek piegādāts ūdens, jo centrālajā kanalizācijas tīklā nonāk arī virszemes lietus ūdens, līdz ar to privātmāju iedzīvotāji aicināti lietus ūdeņu novadīšanai meklēt citus risinājumus, nenovadot tos centrālajā kanalizācijas tīklā.
2022. gadā 20 %, 2023. gadā 18 % iedzīvotāju vēlējās rēķinus saņemt papīra formātā. Tas liecina, ka arvien vairāk iedzīvotāju izmanto iespēju rēķinus saņemt elektroniskajā vidē.
Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pašpatēriņam ir uzstādīti saules paneļi ar 50 kW jaudu. Uzņēmums plāno atjaunot autoparku, iegādāties hidrodinamisko automašīnu kanalizācijas tīklu uzturēšanai, ģeneratoru attīrīšanas iekārtu darbības nodrošināšanai kritiskās situācijās.
Iedzīvotāji interesējās par iespēju savas mājas kanalizāciju pieslēgt centrālajam kanalizācijas tīklam. Gudruna Vectirāne informēja, ka Baznīcas ielā ir izbūvēts maģistrālais kanalizācijas vads, bet šķērsielās esošo privātmāju īpašniekiem, pašiem kopīgi vienojoties, jāizstrādā projekts un jāveic kanalizācijas tīkla izbūve un pieslēgums, taču bieži vien vairāku māju privātīpašnieki nespēj vienoties savā starpā par zemes izmantošanu un citiem jautājumiem.
SIA “Lauma A” valdes loceklis Andris Zābelis informēja par namu apsaimniekošanas aktualitātēm un uzsvēra cauruļvadu maiņas, siltumtīklu un citu remontu nepieciešamību, jo māju nolietojums ir no 23 % līdz 46 %. Viens no lielākajiem paveiktajiem darbiem 2023. gadā ir Spīdolas ielas 8. mājas jumta seguma nomaiņa par 104 000 eiro. Tikko pabeigta stāvvadu nomaiņa Lāčplēša ielā 27, kas tika uzsākta 2023. gada rudenī. Šim mērķim mājas dzīvokļu īpašnieki krāja naudu četrus gadus. Klātesošie varēja noskatīties video par cauruļu stāvokli, tās ir aizaugušas, kā rezultātā saņemti daudzi pieteikumi par dzīvokļu applūšanu. 2024. gada vasarā plānots pilnībā pārbūvēt Jaunceltnes ielas 53. mājas siltummezglus. Veci, neekonomiski siltummezgli ir Lāčplēša ielā 31, Jaunceltnes ielā 30 un 35, šo māju dzīvokļu īpašniekiem ir jālemj par darbu veikšanu un jākrāj finanses. Atskaites par namu pārvaldīšanu pieejamas kapitālsabiedrības tīmekļvietnē. No 2024. gada 1. februāra SIA ''Lauma A'' uzsākusi maksas nokavējuma procentu piemērošanu saviem klientiem.
Andris Zābelis informēja arī par iedzīvotāju vēlmi nomainīt radiatorus un uzstādīt siltuma regulatorus. Šādi darbi ir jāsaskaņo ar uzņēmumu “Lauma A”, jo tie var ietekmēt siltumapgādes sistēmu visā mājā, taču pagājušajā gadā par radiatoru maiņu informēja tikai 30 dzīvokļu īpašnieki. Ja darbi nav saskaņoti un netiek veikti atbilstoši prasībām, apkures sezonā mājā rodas problēmas, jo daļai iedzīvotāju gaisa temperatūra dzīvoklī ir pārāk zema, kamēr citiem ir karsti. Apkures sistēma ir mājas kopīpašums un patvaļīgas radiatoru maiņas gadījumā vairs nav iespējams izlīdzināt siltuma padevi mājā.
Andris Zābelis aicināja iedzīvotājus sargāties no iespējamās saslimšanas ar leģionelozi un pēc ilgākas prombūtnes vispirms notecināt ūdeni. Pirms pāris nedēļām Aizkrauklē tika konstatēts saslimšanas gadījums, jo dzīvokļa saimnieki, pēc ilgstošas prombūtnes atgriežoties mājās, nebija notecinājuši ūdeni.
Kāda iedzīvotāja interesējās par iespēju mājas dzīvokļos uzstādīt alokatorus siltuma regulēšanai. Lai veiktu šādus darbus, jāsaņem 51 % dzīvokļu īpašnieku akcepta un mājai jābūt pietiekami lielam uzkrājumam vai arī jāpieņem lēmums par līdzekļu sakrāšanu konkrētajam mērķim.
Iedzīvotājus satrauc “Latvenergo” paziņojums par nepieciešamību atbrīvot dārzu teritoriju plānotās pārgāznes būvniecības dēļ. Izskanēja jautājums par iespēju pagarināt dārzu lietošanu vēl par gadu. Aigars Zīmelis informēja, ka “Latvenergo” plāno uzsākt darbus 2026. gada otrajā pusē, uzņēmums ir zemes īpašnieks, un pašvaldība nevar ietekmēt tā lēmumus.
Zālē sēdošie jautāja arī par SIA “Rivereto” plānoto vēja parku būvniecību, tajā skaitā Aizkraukles pagastā ‒ kādēļ pašlaik nav konkrētas informācijas par ģeneratoru atrašanās vietu. Ilze Circene skaidroja, ka pašlaik notiek ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra SIA “Rivereto” paredzētajai darbībai, tā ir tikai iecere.
Atbildot uz iedzīvotāju jautājumu, vai pašvaldība nevar ietekmēt vēja parku būvniecību, Ilze Circene atbildēja, ka ierobežojumus var noteikt jaunajā novada teritorijas plānojumā, ja tam tiek rasts pamatojums, piemēram, kultūrvēsturisko teritoriju saglabāšana. Bet tas neattieksies uz šobrīd esošajiem diviem vēja parku projektiem, jo teritorijas plānojums šobrīd vēl ir tikai izstrādes stadijā. Vides pārraudzības valsts birojs ir pieņēmis lēmumu, nosakot, ka vispirms jāizvērtē ietekme uz vidi, pēc tam tiks izstrādāts ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums, ar kuru varēs iepazīties jebkurš iedzīvotājs. Sākotnējā sabiedriskajā apspriešanā SIA “Rivereto” informēs par vēja parka būves ieceri, konkrētā iespējamā atrašanās vieta vēl nav zināma, un ikviens iedzīvotājs varēs izteikt savu viedokli, priekšlikumus un ierosinājumus. Sākotnējā sabiedriskā apspriešana ir sākusies 2024. gada 9. aprīlī un notiks līdz 7. maijam, savukārt klātienes sanāksmes paredzētas 22. aprīlī pulksten 15.00 Aizkraukles novada un Kokneses Tūrisma informācijas centrā (1905. gada iela 7, Koknese) un pulksten 18.30 Aizkraukles Kultūras centra mazajā zālē (Spīdolas iela 2, Aizkraukle). Pēc tam, kad būs izstrādāts ziņojums par ietekmi uz vidi, notiks vēl viena sabiedriskā apspriešana, kuras laikā ikviens būs tiesīgs izteikt savu viedokli. Iedzīvotāji aicināti aktīvi piedalīties sabiedriskajā apspriešanā.
Nākamā iedzīvotāju tikšanās ar pašvaldības vadību un speciālistiem notiks 15. aprīlī pulksten 17.30 Bebru pagastā, LSKC “Vecbebri” zālē. Uz tikšanos aicināti Bebru pagasta, kā arī tuvējās apkārtnes un novada iedzīvotāji, kuri vēlas uzdot jautājumus vai uzklausīt novada amatpersonu teikto.
