6. decembrī Aizkraukles Kultūras centrā jau ceturto reizi notika aktīvāko novada jauniešu apbalvošanas ceremonija "Gada nagla".
"Gada nagla" ir pašu jauniešu iedibināta jaunatnes gada balva, kas apliecina ‒ Aizkraukles novada jaunietis šī gada laikā ir izcēlies ar būtiskām paša iniciatīvām, pārsteidzot līdzcilvēkus, rīkojot visdažādākā veida aktivitātes, popularizējis brīvprātīgo darbu.
Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums svinīgajā pasākumā uzteica jauniešu aktivitāti un atzinīgi novērtēja viņu piedalīšanos pašvaldības jaunatnes projektu konkursā, kurā tiek gūta jauna un vērtīga pieredze. Par to ir gan prieks, gan lepnums.
Balva “Gada nagla” simbolizē labi paveiktu darbu, jo tas, kas ir cieši sanaglots, turas ilgi un labi. Tiem jauniešiem, kuri daudz darījuši vietējās jauniešu kopienas labā, tika pasniegta jaunatnes darbinieka pateicības balva “Jaunatnes darbinieka sirds balva”, bet brīvprātīgā darba veicēji, kuri nostrādājuši vismaz 70 stundu, saņēma apliecinājumu par brīvprātīgā darba veikšanu. Balvas izgatavojis Aizkraukles metālmākslinieks Ants Brimerbergs.
Jaunatnes gada balvas “Gada nagla 2024” saņēmēji
Iršu zelta sapņu komanda ‒ Estere Riekstiņa, Valters Riekstiņš, Elīze Ruža-Riekstiņa, Samira Grauza, Madara Jankalāne, Markuss Jātnieks, Mārtiņš Rudzons, Jānis Rudzons, Jānis Siļavskis, aktīvi brīvprātīgie, kuri savu brīvo laiku ziedo maskēšanās tīklu pīšanai Ukrainas aizstāvjiem, kā arī gatavo pīšanas materiālu. Jaunieši popularizē brīvprātīgo darbu bērnu, jauniešu, pieaugušo, senioru un citu līdzcilvēku vidū. Pīšana sākotnēji norisinājās Pērses sākumskolā, vasaras periodā ‒ baznīcas dārzā un baznīcas priekštelpā, bet, iestājoties aukstajam laikam, tika pārcelta uz skolas telpām Iršos. No 1. septembra jaunieši pin tīklus reizi nedēļā no divām līdz astoņām stundām un pat ilgāk. Pieteikuma iesniegšanas brīdī bija nopīti jau 25 tīkli. Katrs tīkls ir unikāls, un katram tīklam tiek dots savs vārds.
Kristers Antons no Jaunjelgavas jauniešiem izveidojis amatieru futbola klubu "Čočo", ar savām aktivitātēm popularizē aktīvu un veselīgu dzīvesveidu, veicina piederības sajūtu Jaunjelgavai. Pavisam šajā klubā iesaistīti ap 20 spēlētāju vecumā no 15 līdz 20 gadiem, komandai ir savi līdzjutēji un fani. Sacensībās komanda spēlē jaunieša Ralfa Lodziņa dizainētajos kreklos, izveidots arī savs logo ar pilsētas simbolu ‒ lauvu. Jaunieši paši uztur futbola kluba Facebook un Instagram vietnes, piedalās gan Aizkraukles novada, gan plašāka mēroga turnīros.
Estere Migla no Aizkraukles ‒ šogad viņa ierosināja daudz dažādu radošo iniciatīvu – tas bija pašas īstenots jauniešu iniciatīvu projekts “Saldais kumosiņš 2.0”, sarīkotas un novadītas vairākas radošās meistarklases Interešu izglītības centrā, veicināta sadarbība starp Aizkraukles novada vidusskolu un jaunatnes jomas pārstāvjiem, kā arī drosmīgi pieņemts izaicinājums – “Mājas kafejnīcu dienas” rīkošana Aizkrauklē.
Krista Romanova no Aizkraukles ‒ šogad viņa izloloja pati savu jauniešu iniciatīvas projektu “Laba vide, laba mūzika”, kuras ietvaros popularizēja brīvprātīgo darbu un sniedza iespēju jauniešiem apgūt dzīvei un karjeras izaugsmei nepieciešamās prasmes. Pateicoties Kristas iniciatīvai, šī gada Aizkraukles novada Jauniešu diena tika koši un radoši reklamēta Interešu izglītības centra sociālajos kontos, atrodot dažādus risinājumus jauniešu mērķauditorijas uzrunāšanai.
Estere un Krista šogad paveica arī vēl ko lielāku ‒ apvienojot spēkus un idejas, tika atrasta jauniešu komanda un kopīgi uzrakstīts un iesniegts Eiropas Solidaritātes Korpusa Solidaritātes projekta pieteikums, kas dotu iespēju visa novada jauniešiem padziļināti izprast līdzdalības, brīvprātīgā darba nozīmi un arī sniegtu finansējumu jauniešu brīvā laika telpu labiekārtošanai visā novadā. Abas jaunietes atbalstīja brīvpieejas higiēnas preču pilotprojekta ieviešanu novada izglītības iestādēs. Sadarbojoties ar Aizkraukles novada Interešu izglītības centru un Sieviešu sadarbības tīklu, 8. un 9. klases meitenēm tika noorganizēta lekcija par sieviešu higiēnas jautājumiem. Kopā ar Sieviešu sadarbības tīkla pārstāvēm Estere un Krista tikās ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu, lai runātu par meiteņu dienas tradīciju ieviešanu valstiskā līmenī, izglītotu sabiedrību un iedrošinātu jaunietes, kā arī atgādinātu ikvienam jaunietim, ko nozīmē patiesa līdzdalība.
Tīna Koja no Skrīveriem. Viņas ģenerētās un realizētās radošās idejas un organizētie pasākumi uzmundrina un saliedē pārējos jauniešus un palīdz veidot jaunas tradīcijas Skrīveros. Piemēram, Tīnas izlolots ir jauniešu talantu konkurss "Es faktors", mācību gada noslēguma izvērtēšana "Rasols", jauniešu telpu pirmā gada jubilejas svinības, Helovīna sarīkojums, radošās meistarklases un daudzi citi, viņas veikums ir arī jauniešu iniciatīvu projektā "Saies" izveidotais sienas gleznojumus Skrīveru jaunieši telpā. Tīnas idejas pamazām pārtop par Skrīveru jauniešu tradicionālajiem pasākumiem.
Elīna Koklevska no Mazzalves. Viņa ierosinājusi un organizējusi dažādus pasākumus jauniešu sadarbības veicināšanai, piemēram, Mazzalves un Neretas jauniešu kopējas orientēšanās sacensības Ērberģē, projekta ietvaros organizēja Mazzalves un Salienas skolu jauniešu semināru Sēlijas identitātes apzināšanai, veicinot jauniešu lokālpatriotismu. Mācās klavierspēli un brīvprātīgi sniegusi labdarības koncertus sociālās aprūpes centra “Latgale” Mēmeles filiālē. Elīna ir liels atbalsts arī izglītības iestādē, jauniešiem iekļaujošas vides veidošanā, ierosinot un vadot dažādus skolas pasākumus un cenšas iesaistīt citus skolas audzēkņus dalībai dažādos konkursos.
Ričards Prūsis balvu saņēma par aktīvu līdzdalības veicināšanu, sniedzot ieguldījumu A. Upīša Skrīveru vidusskolas skolēnu labbūtības veicināšanā, iniciējot jaunus un nozīmīgus pasākumus, kas kļūst par jaunām tradīcijām un ir iedvesmas avots citiem jauniešiem. Kļuvis par daļu no "tilta" skolēns‒skola, neaizmirstot par skolēnu piederības sajūtas veicināšanu savai skolai. Pateicoties Ričardam, tika radīts vēl līdz šim nebijis pasākums skolā, kurā tika nominēti skolēni, skolotāji, tehniskie darbinieki nominācijās “Gada aktīvākā klase”, “Gada tehniskais darbinieks”, “Gada skolotājs”, “Skolas influenceris”, “Skolas sigma”, “Skolas modes ikona”, “Skolas miegamice” un citas. Šajā mācību gadā Ričards ir kļuvis par skolēnu pašpārvaldes prezidentu un ļoti aktīvi iesaistās dažādās aktivitātēs. Ričards ar savām līdera dotībām aktīvi motivē savu komandu līdzdarboties mērķu sasniegšanā.
Jaunatnes darbinieka pateicības “Jaunatnes darbinieka sirds balva” saņēmēji
Melisa Roziņa, Agnija Misūne ‒ par iesaistīšanos jauniešiem draudzīgas un neformālas vides veidošanā un par vērtīgu iniciatīvu realizēšanu.
Elizabete Landrāte, Daija Krieviņa un Alise Leitāne ‒ par aktīvu atbalstu un līdzdalību Skrīveru jauniešu telpu vides un jauniešu kopienas veidošanā, palīdzot organizēt dažādus pasākumus.
Dīns Berģis ‒ par iesaistīšanos jauniešiem draudzīgas un neformālas vides veidošanā un par tehnisko atbalstu jauniešu centra ikdienā.
Anete Linmeijere ‒ par aktīvu līdzdalību kopienas attīstībā, brīvprātīgā darba popularizēšanu un jauniešu iniciatīvu veicināšanu, īstenojot Aizkraukles novada pašvaldības izsludinātā jauniešu iniciatīvu projektu konkursā finansiālo atbalstu ieguvušo projektu “No sapņa līdz realitātei”.
Apliecinājumu par veikto brīvprātīgo darbu, kas nav īsāks par 70 stundām, saņēma:
- Krista Romanova (117 stundas);
- Estere Migla (106 stundas);
- Tīna Koja (103 stundas);
- Niks Ķirsis (100 stundas);
- Anastasija Kotoviča (100 stundas);
- Karīna Gaņina (100 stundas);
- Līga Survila (100 stundas);
- Daija Krieviņa (84 stundas);
- Sanita Maskalāne (74 stundas);
- Anete Linmeijere (70 stundas);
- Alise Leitāne (70 stundas);
- Elizabete Landrāte (70 stundas);
- Dīns Berģis (70 stundas);
- Kristers Juris Vectirāns (70 stundas);
- Viesturs Hermanis Vectirāns (70 stundas);
- Raivis Butte (70 stundas);
- Rainers Marks Mackevičs (70 stundas);
- Jānis Marcinkevičs (70 stundas).
Pateicību saņēma jaunieši, kuriem mazliet pietrūka līdz 70 stundām:
- Katrīna Ševčenoka;
- Ņikita Kaļiņičevs.
Apbalvošanas ceremonijas noslēgumā Aizkraukles novada Interešu izglītības centra direktore Zane Romanova, uzrunājot jauniešus, sacīja, ka viņi ir sava pagasta, savas pilsētas un novada patrioti, kas izaugs par fantastiskiem pieaugušajiem, kuriem ir svarīgi, kādā vietā viņi dzīvo.
