Apstiprināts novada attīstības, ne tikai izdzīvošanas budžets

Aizkraukles novada dome 2. marta sēdē apstiprināja 2023. gada pašvaldības budžetu – izdevumiem tajā plānoti vairāk nekā 54 miljoni eiro, par apmēram 8,5 miljoniem vairāk nekā pērn. Lai gan lielākā daļa tēriņu paredzēta darbinieku algām un iestāžu uzturēšanas izdevumiem, tomēr nauda plānota arī attīstības projektiem, katrā apvienībā paveicot divus lielākus darbus. Pašvaldības vadība uzskata: lai gan plānošanas sākumā šķitis, ka šim gadam taps tikai izdzīvošanas budžets, taču nauda paredzēta arī attīstībai, turklāt apmēram pagājušā gada apjomā. Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums ir pārliecināts: “Šī gada budžets ir labs.”

Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Riekstiņš teic, ka neskatoties uz minimālās algas paaugstināšanu un tās palielinājumu pašvaldības darbiniekiem par apmēram 20 procentiem, kā arī energoresursu cenu kāpumu, pašvaldībai tomēr izdevies saplānot attīstības, ne izdzīvošanas budžetu, iezīmējot ne vien iestāžu budžetos iekļautos investīciju plānus, bet paredzēt arī naudu attīstībai. “Lai gan pagājušā gada beigās šķita, ka attīstības plānus vajadzēs upurēt darbinieku atalgojumam, tad tagad esam ļoti priecīgi, ka izdevās gan palielināt algas, gan atvēlēt naudu dažādu ieceru īstenošanai.”

Aizkraukles novada pašvaldības Finanšu un grāmatvedības nodaļas vadītāja Ilze Samsone skaidro, ka gada sākumā pašvaldības budžetā bija apmēram 10 miljonu eiro atlikums, kas radies, neīstenojot kādu projektu, neaizpildot vairākas vakances, līdz ar to 2023. gadam veidojot bezdeficīta budžetu. Tāpat attīstības projekti plānoti no ieņēmumiem, kas paredzēti no pašvaldības īpašumu, lielākoties cirsmu, pārdošanas.

Izpilddirektors skaidro: ja nebūtu energoresursu cenu palielinājuma un nebūtu nepieciešami papildu līdzekļi darbinieku algām, attīstību varētu plānot daudz lielāku nekā pagājušajā gadā. “Taču algas palielinājums bija vajadzīgs un tas ir objektīvs solis, tāpēc ļoti priecājos, ka šos izdevumus varēsim nokompensēt un tomēr plānot arī lielus investīciju projektus un novada attīstību. Budžeta plānos iezīmēti arī atjaunošanas un būvniecības darbi, nevar teikt, ka visu naudu “apēd” ikdienišķas vajadzības. Jā, šis būs novada attīstības gads, un par to man ir patiešām liels prieks,” saka Uldis Riekstiņš. “Ja pagājušajā gadā investīciju projektiem bijām paredzējuši apmēram 10 miljonus eiro, tad šogad šī summa nebūs mazāka, ja vien pārdošanas darījumos mums veiksies tā, kā esam iecerējuši.”

Patlaban pārdošanai tiek gatavotas cirsmas visā novada teritorijā – jau sastigotas Pilskalnē un Nereta, tāpat tiks pārdotas cirsmas Secē, Staburagā un Vietalvā. Ienākumi no lauksaimniecības zemes vai cirsmu pārdošanas nonāk pašvaldības kopējā “katlā”, no kura tiek plānoti attīstības projekti, savukārt katra pagasta rīcībā tiek nodota visa naudas summa, kas gūta no dzīvokļa vai apbūves gabala pārdošanas šīs pilsētas vai pagasta teritorijā. Aizkraukles novada pašvaldībai pieder gandrīz 2000 hektāru meža, un patlaban pārdošanai tiek gatavotas tās cirsmas, kurās ir pārauguši meži.

Uldis Riekstiņš stāsta, ka, veidojot budžeta plānu, katra apvienība izvirzīja divus lielākus prioritāros projektus, ko savā teritorijā vēlas īstenot, līdz ar to vienlīdzīgi tiks attīstīta visa novada teritorija. Lielas izmaksas nepieciešamas arī projektu izstrādei, un dažas apvienības šajās divās prioritātēs jau iekļāva projekta izstrādi –  līdz ar budžeta apstiprināšanu šim mērķim jau nauda ir, tātad var uzsākt projektēšanu. Savukārt citas apvienības uzskatīja, ka ir svarīgākas lietas, tāpēc uzreiz plānoja konkrētus darbus, bet projektu izstrādes izdevumus iekļāva paredzēto plānu jeb “pelēkajā zonā”, kurā nauda būs no cirsmu pārdošanas. Tātad attīstībai budžetā paredzētas divas pozīcijas: jau ieplānotā nauda un līdzekļi no īpašumu pārdošanas.

Lai gan spēkā ir teritoriju attīstības vienlīdzības princips, taču ir vietas, kur līdzekļi tiks tērēti mazliet mazāk, savukārt nākamgad šīm teritorijām atkal atvēlēs vairāk. Kā piemēru šādai lietu kārtībai izpilddirektors min Skrīveru pagastu – tur šogad paredzēts īstenot divus lielus projektus: mājturības bloka izbūvi Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā un vecā ūdenstorņa Institūta teritorijā pārbūvi par skatu torni. Skatu torņa izbūves projektam plānots piesaistīt projektu līdzekļus, jo nešķiet lietderīgi šo darbu īstenot par pašvaldības līdzekļiem, bet mājturības bloka izveidei projektētājs savu darbu nav paveicis līdz galam. Līdz ar to abi šie projekti tehnisku iemeslu dēļ “iestiguši” un, ja tos neizdosies īstenot šajā gadā, varētu būt gaidāma plānu neizpilde, līdz ar to tēriņi tiks pārcelti uz nākamo gadu.

Pašvaldība, tiekoties ar iedzīvotājiem, ne reti saklausa pārmetumus, ka iestādēm tiek atvēlēts arvien mazāk naudas. Vai tas atbilst patiesajai situācijai? “Ja lūkojamies pamata izdevumus, tie visās iestādēs ir palielinājušies par apmēram 20 procentiem,” saka izpilddirektors.

“Iestāžu vadītāji, protams, sajūt, ka šie 20 procenti tiek tērēti atalgojumā un energoresursu maksājumu izdevumos. Taču nešķiet, ka vajadzību daļa kādai iestādei tiktu samazināta. Piemēram, Jaunjelgavas apvienībai kopējais budžets, kurā iekļautas iestāžu vajadzības, ir krietni lielāks, savukārt Skrīveriem un Koknesei – nedaudz mazāks. Kopumā iestādēm budžeti ir lielāki.” 

Izpilddirektors teic: “Vēlos pateikt paldies visām iestādēm, jo budžeta izstrādes procesā visi bija ļoti saprotoši, izņemot divus pārpratumus, iestādes bija rūpīgi plānojušas, cītīgi strādājušas, lai veidotu optimālu budžeta plānu.”

Par Aizkraukles novadu

Apvienotais Aizkraukles novads atrodas vietā, kur satiekas trīs Latvijas kultūrvēsturiskie apgabali – Vidzeme, Zemgale un Sēlija. Saskaņā ar administratīvi teritoriālo reformu novads izveidots 2021. gada 1. jūlijā, apvienojot sešus līdzšinējos novadus – Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses, Neretas, Pļaviņu un Skrīveru. Pašvaldības teritorijā ir četras pilsētas un 18 pagasti, novada centrs ir Aizkraukle.  

Ar likumu noteikto autonomo pašvaldības funkciju realizēšanai Aizkraukles novada dome ir izveidojusi 65 pašvaldības iestādes, tajā skaitā 33 izglītības un 13 kultūras iestādes, kā arī divas aģentūras:  Kokneses sporta centru un sociālās aprūpes centru “Ziedugravas”.

Novada kopējā platība ir 2273 km². Vairāk nekā pusi novada teritorijas aizņem meža zeme (57 % jeb 130 402 ha), savukārt lauksaimniecībā izmantojamā zeme veido apmēram trešdaļu novada zemes resursu (29 % jeb 65 153 ha). Visvairāk meža zemes ir Jaunjelgavas un Neretas apvienībās. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme līdzīgā platībā ir Jaunjelgavas (15 092 ha), Kokneses (13 296 ha) un Pļaviņu apvienībās (11 269 ha).

Aizkraukles novads ir bagāts ar mežiem – apmēram 60 procentu no tiem ir valsts un 39 procenti – privātpersonu īpašumā, bet pašvaldībai pieder viens procents jeb 1810,93 hektāru meža.

Pēc statistikas datiem Aizkraukles novadā 2022. gada sākumā bija 29 055 iedzīvotāji. Tāpat kā lielākajā daļā novadu, arī mūsu novadā iedzīvotāju skaits ik gadu samazinās, izņemot Skrīveru pagastu, kurā iedzīvotāju skaits ir palielinājies. Vislielākais iedzīvotāju blīvums ir Aizkrauklē, bet vismazāk blīvi apdzīvotās teritorijas ziņā ir lielākās novada apvienības – Neretas un Jaunjelgavas.

Iedzīvotāju skaits Aizkraukles novadā (pēc Latvijas statistikas portāla datiem)

Pēc statistikas datiem 2022. gadā Aizkraukles novadā vidēji 14 % iedzīvotāju bija līdz darbspējas vecumam (līdz 14 gadiem), 64 % darbspējas vecumā (15 – 64 gadi) un 23 % pēc darbspējas vecuma (no 65 gadiem). Salīdzinājumā ar 2021. gadu, kad bezdarba līmenis Aizkraukles novadā bija 5,4% (1001 bezdarbnieks), 2022. gadā tas samazinājies uz 4,9% (899 bezdarbnieks).

Aizkraukles novadā pēc SIA “Lursoft IT” datiem 2022. gadā kopumā bija reģistrēti aktīvi 2229 uzņēmumi, visvairāk Aizkraukles pilsētā un pagastā – 480, vismazāk Skrīveru pagastā – 226. Vislielākais apgrozījums – 220,6 miljoni – bijis akciju sabiedrībai “VIRŠI-A”, kas nodarbojas ar degvielas mazumtirdzniecību degvielas uzpildes stacijās, otrajā vietā ar 160,7 miljoniem ir SIA “LATGRAN”, kas nodarbojas ar industriālo kokskaidu granulu ražošanu un realizāciju, bet trešajā vietā ar 73,6 miljoniem – SIA “Jeld-Wen Latvija”, kas nodarbojas ar durvju ražošanu.

Aizkraukles novada pašvaldības pamatbudžets 2023. gadam:

• pamatbudžeta ieņēmumi 45 008 563 eiro;
• izdevumi – 54 721 076 eiro.

Pamatbudžeta finansēšana 9 712 513 eiro, tas ir:

• naudas līdzekļi un ieguldījumi – 11 293 177 eiro;
• aizņēmumi – 1 580 664 eiro.

Aizkraukles novada pašvaldības pamatbudžeta kontu atlikums uz šī gada 1. janvāri ir 12 304 785 eiro, no tiem 2 158 268 eiro paredzēti konkrētiem mērķiem – projektiem un valsts finansētām aktivitātēm. Savukārt plānotais atlikums uz 2023. gada 31. decembri ir 1 011 608 eiro.

Kādi ieņēmumi plānoti šī gada budžetā?

Aizkraukles novada pašvaldības 2023. gada budžeta kopējie ieņēmumi plānoti 45 008 563 eiro, tajā skaitā arī Aizkraukles novada pašvaldības aģentūru “Kokneses sporta centrs” un SAC “Ziedugravas” ieņēmumi.  Šī gada ieņēmumu plāns, salīdzinot ar 2022. gadu, ir samazinājies par 1 005 383 eiro. Ieņēmumu samazinājums saistīts ar to, ka nav plānoti ieņēmumi no dividendēm, samazināti ieņēmumi no īpašumu pārdošanas, ieņēmumi no Eiropas struktūrfondiem un valsts mērķdotācijām (par 4 011 485 eiro, jo pedagogu atalgojumam plānoti 8 mēneši).

Valsts mērķdotācija autoceļu uzturēšanai plānotas 974 615 eiro, pedagogu darba samaksai un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām gada pirmajiem astoņiem mēnešiem, arī profesionālās ievirzes pedagogu atalgojumam un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kā arī uzturēšanas izdevumiem – 5 988 200 eiro.

Valsts dotācijas paredzētas arī:

• mācību līdzekļu un mācību literatūras iegādei – 42 947 eiro;
• valsts un pašvaldību vienotā klientu apkalpošanas centra darbības nodrošināšanai – 61 322 eiro;
• asistentu pakalpojumu nodrošināšanai – 567 600 eiro;
• – 4. klases ēdināšanas izdevumiem – 206 629 eiro;
• energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma atbalstam – 204 662 eiro;
• Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam – 79 200 eiro;
• dalībai Dziesmu un deju svētkos – 91 011 eiro.

Budžeta izdevumi

Budžeta kopējie izdevumi plānoti 54 721 076 eiro apmērā (neskaitot Valsts kases aizņēmumu pamatsummas atmaksas). Tas ir par 8 504 022 eiro mazāk nekā 2022. gada budžeta plāna izpilde. Izdevumu samazinājums saistīts ar to, ka šī gada izdevumu plānā valsts finansētu pedagogu atlīdzība plānota astoņu mēnešu periodam, kā arī pagājušajā gadā pašvaldība īstenoja vairākus infrastruktūras projektus gan no aizņemtajiem līdzekļiem, gan Eiropas struktūrfondu līdzfinansētus projektus.

Lielākie infrastruktūras darbi, kuri tiek turpināti no pagājušā gada

• Divkārtu virsmas apstrāde Jaunās ielas posmā no Jaunās ielas 21 līdz Jaunjelgavas pilsētas robežai.  
• Skolas ielas pārbūve Aizkrauklē.  
• Tiks pabeigts Marijas tilta remonts Mazzalvē. 
• Ceļu projektēšanas darbi Dzelzceļa ielai Pļaviņās.  
• Ceļu projektēšanas darbi Tapaskrogs – Daudzese, Pelši – Strautiņi Daudzeses pagastā.  
• Ceļa projektēšanas darbi Liepaiņi – Smaļķi Sērenes pagastā.
• Ceļa V919 “Pievedceļs Skrīveru stacijai” projekta izstrāde.
• Ēkas Parka ielā 15A Koknesē iekonservēšana. 
• Daudzfunkcionālā sporta laukuma pārbūve  Aizkrauklē.
• Gājēju tilta pār Daugavas pieteku projektēšana Aizkrauklē. 
• Skatu torņa projektēšanas darbi Skrīveros. 
• Pašvaldību ēku vides piekļūstamības nodrošināšanas projekts (Daugavas ielā 4 Pļaviņās; Vērenes ielā 1 Koknesē; Lāčplēša ielā 1 Aizkrauklē; Daugavas ielā 1 Aizkrauklē) 
• Ēkas “Pagastmāja” Vietalvā siltināšana. 
• Aizkraukles stadiona pārbūves projektēšana. 
• Ēkas Lāčplēša ielā 4 Aizkrauklē pārbūve. 
• Ēku Lāčplēša 1 un 1A Aizkrauklē būvprojektu izstrāde. 
• Iesāktais grupu telpas remonts Aizkraukles PII “Zīlīte”. 
• Jaunjelgavas kultūras centra būvprojekta izstrāde. 

Šogad plānotie lielākie projekti

• Aizkraukles novada teritorijas plānojuma izstrāde. 
• Projekts aģentūras “Ziedugravas” un ASV Armijas Inženieru korpusa sadarbības memoranda ietvaros. 
• Ūdensapgādes tīklu projektēšana Neretā.  
• Notekūdeņu attīrīšanas sistēmas būvprojekts Sērenē.  
• Lietus kanalizācijas sistēmas projektēšana posmā no Jaunceltnes līdz Bitēnu ielai Aizkrauklē.   
• Bērnu rotaļu laukuma izbūve Sērenē.  
• Zemes atpirkšana Neretā, ko paredzēts izmantot stāvlaukumam Sudmalu saliņā.   
• Jaunjelgavas PII “Atvasīte” celiņu seguma nomaiņa. 
• Siltummezgla projektēšanas darbi Aizkraukles PII “Auseklītis”.  
• Medicīnas kabineta remonts Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolā. 
• Ielu apgaismojuma izbūve Paugu ielā Koknesē. 
• Balkonu atjaunošana un remonts mājai “Dālderi” Iršos. 
• Elektromontāžas darbi Jaunjelgavas vidusskolā.  
• Noliktavas pabeigšana Daudzeses pamatskolā.  
• Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas dizaina un tehnoloģijas kabineta atjaunošana (ja būs iespējams piesaistīt papildu aizdevuma līdzekļus).  
• Projektēšanas darbi dubultā seguma virsmas klāšanai un grāvju un caurteku sakārtošanai Robežu, Draudzības, Ozola, Bērzu, A. Piegāza ielām līdz Pīlādžu ielai apmēram 3 kilometru garumā Skrīveros. 
• Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas garāžas – noliktavas jumta un durvju nomaiņa. 
• Ūdens pieslēgums ar caurduri Skrīveru pagasta pārvaldes ēkai Daugavas ielā 59 (caur parku no A. Upīša ielas).  
• Atbalsta sienas remonts Neretas vidusskolā. 
• Vietalvas, Ievu ielas apgaismojuma pārbūve Pļaviņās. 
• Sveķu ielas apgaismojuma izbūve Pļaviņās. 
• Tehniskā projekta izstrāde skeitparka atjaunošanai Daugavas ielā 50 Pļaviņās. 
• Atpūtas vietas pie velotrases Jaunjelgavā paplašināšanas un izbūves projekta izstrāde.
• Būvprojekts tilta pārbūvei pār Lauces upi uz autoceļa Sķītiņi – Stalāni Seces pagastā. 

Iespējamie aizņēmumi:

• Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas dizaina un tehnoloģiju kabineta atjaunošanai; 
• stadiona seguma atjaunošanai, ēkas un tribīņu izbūvei Parka iela 27 Koknesē; 
• ceļa “Ausmas – kapi” atjaunošanai Aizkraukles pagastā; 
• ceļa “Bilstiņi–Atradze” posmu seguma atjaunošanai Kokneses pagastā; 
• Pīlādžlauka ceļa izbūvei Kokneses pagastā; 
• Daugavas ielas posma pārbūvei no Raiņa līdz Odzienas ielai Pļaviņās; 
• Daugavas ielas posma pārbūvei no Odzienas līdz Upes ielai Pļaviņās; 
• pašvaldības ceļa Robežnieki-Bajāri-Aperāni pārbūvei Seces pagastā; 
• pašvaldības ceļa Tapaskrogs-Daudzese pārbūvei Daudzeses pagastā; 
• pašvaldības ceļa Pelši-Strautiņi pārbūvei Daudzeses pagastā; 
• seguma atjaunošanai Jaunā ielā posmā no Jaunās ielas 21 līdz pilsētas robežai Jaunjelgavā.