Īstenojot Attīstības programmas uzraudzību, šī gada sākumā tika veikta iedzīvotāju aptauja, lai noskaidrotu Aizkraukles novada iedzīvotāju viedokli par novada attīstības iespējām, problēmām un to iespējamajiem risinājumiem. Apkopoti aptaujas rezultāti, un itin bieži anketās novada iedzīvotāji aicina neaizmirst lauku teritorijas un domāt par līdzsvarotu visa novada attīstību.
Aptaujā saņemtas 707 atbildes. Lielākā daļa respondentu bija sievietes – 564, savu viedokli pauda 143 vīrieši. Lielākais respondentu skaits – 353 – bija vecumā no 26 līdz 45 gadiem, 221 respondents – 45 līdz 64 gadu vecumā, grupā virs 64 gadiem saņemtas 34 atbildes, kā arī 99 atbildētāji ir vecumā no 13 līdz 25 gadiem. Vairāk nekā puse respondentu ir ar augstāko izglītību. Aptaujā pārstāvēti visi novada pagasti un pilsētas.
Aicinot nosaukt trīs galvenos prioritāros darbus, kuri jāpaveic pašvaldībai, visbiežāk (71% ) saņemta atbilde, ka jāuzlabo ceļu stāvoklis novadā. Aptuveni 23 procenti respondentu vēlas, lai tiktu nodrošināta kvalitatīva izglītība visos tās līmeņos, nedaudz mazāk – nepilni 20 procenti – norāda, ka jāsakārto un jāizveido aktīvās atpūtas infrastruktūra – pastaigu takas, veloceliņi, laukumi bērniem. Apmēram 15 procentu aptaujāto norāda, ka jāveic pašvaldības īpašumu sakārtošana un jāatbalsta daudzdzīvokļu ēku siltināšana un citi remontdarbi.
Vērtējot izglītības jomas pakalpojumus novadā, ar vērtējumiem “labi” un “ļoti labi” pirmsskolas izglītības iestādes novadā novērtējuši 66 procenti aptaujāto, vispārējās izglītības iestādes – 58, augstākās izglītības iespējas – 7, profesionālo izglītību – 35, mūžizglītību – 24, interešu izglītību – 50, profesiju maiņas kursus – 17 un karjeras konsultantu pakalpojumus – 15 procenti aptaujas dalībnieku.
Līdzīga veida jautājums tika uzdots arī par kultūras jomu. 58 procenti respondentu uzskata, ka novadā ir ļoti labas iespējas piedalīties pašdarbībā, 39 procenti pauž, ka bērnu auditorijai ir pieejams pietiekams un kvalitatīvs kultūras pasākumu klāsts, tāpat par senioru auditorijai domātajiem pasākumiem uzskata 48, bet par ģimenēm domātiem pasākumiem šādam vērtējumam piekrīt 33 procenti respondentu. Savukārt tikai 23 procenti aptaujas dalībnieku atzinīgi vērtē kultūras pasākumu pieejamību jauniešu auditorijai.
Labu vērtējumu saņēmusi veselības aprūpe visos līmeņos un sociālās jomas pakalpojumi novadā. Sliktāk novērtēta komunālo pakalpojumu joma. Te centralizētai ūdensapgādei un kanalizācijai pozitīvu vērtējumu pauž 43, negatīvu – 15, viduvēju – 28 procenti respondentu. Atkritumu šķirošanu pozitīvi vērtē 62 procenti, negatīvi – 11, viduvēji – 24 procenti respondentu. Teritorijas labiekārtojumu pozitīvi vērtē 39 procenti, ielu apgaismojumu – 48 procenti respondentu.
Sabiedriskais transports saņēmis pozitīvu 40 procentu aptaujas dalībnieku vērtējumu, ielu un ceļu uzturēšanu pozitīvi vērtē 27, kapsētu uzturēšanu – 47 procenti, bet iekšpagalmu uzturēšanai pozitīvu vērtējumu pauž 25 procenti respondentu.
Vēja parku izveidi novada mežos pozitīvi vērtē 35, militārā poligona izveidi – 42 procenti aptaujas dalībnieku.
Teritorijas plānojumam pozitīvu vērtējumu pauž 32 procenti aptaujas dalībnieku. Vērtējot pašvaldības policijas darbu 24 procentiem nav viedokļa, bet pozitīvs tas ir 23 procentiem respondentu. Viduvēji ar 2,97 ballēm no 5 novērtēts arī pašvaldības administrācijas darbs. Iedzīvotājiem tuvākās pagasta vai pilsētas pārvaldes darbs novērtēts ar 3,15 no 5 ballēm.
Visbiežāk izskanējušais novēlējums novada turpmākai attīstībai ir: neaizmirst lauku teritorijas un domāt par līdzsvarotu, visaptverošu visa novada attīstību. Respondenti vēlas, lai deputāti ir sasniedzami saviem vēlētājiem, lai vairāk lemšanas tiesību tiktu deleģētas pagastu pārvaldēm, kā arī tiktu pilnveidota komunikācija starp iedzīvotājiem un pašvaldību, piemēram: “Nepieciešama sadarbība pašiem savā starpā un komunikācija ar iedzīvotājiem”.
Attīstības programmā ietvertie iedzīvotāju aptaujas rādītāji liecina, ka plānotie pašvaldības budžeta līdzekļi ir izmantoti racionāli un veicina Attīstības programmā izvirzīto uzdevumu sasniegšanu. Jāatzīmē, ka daļai rādītāju nav iespējams analizēt rezultātus, jo nav datu vai tie dotajā brīdī vēl nav pieejami. Plānoto pasākumu un arī aptaujas rezultātus negatīvi ietekmējusi Covid-19 pandēmija un Krievijas uzsāktais karš pret Ukrainu, līdz ar to daļa rādītāju nav sasnieguši vēlamo tendenci.