Pļaviņu pilsētas rakstā 95 gadu garumā ierakstīts cilvēku paveiktais šai vietai Daugavas krastā. Ar krāšņu un daudzveidīgu pasākumu programmu aizvadītās nedēļas nogalē nosvinēta pilsētas 95. dzimšanas diena. Pļaviņieši ļoti lepojas ar vietu, kurā dzīvo, un savas pilsētas dižo gada skaitli sāka svinēt jau pavasarī.
Atminoties 1927. gada 26. aprīli, kad Pļaviņām piešķīra pilsētas tiesības, šopavasar, 26. aprīlī, notika pirmais jubilejas pasākums, bet vasaras vidū svētki vainagojās ar svinībām, kad priekpilna noskaņa iesākās Rīgas ielā, aptverot visu pilsētu.
5. jūlijā svētku svinētāji varēja vērot brīvdabas kino, bet nākamajā dienā koncertā “Svētki Rīgas ielā” ikvienu priecēja Pļaviņu deju studijas “Dancing Crystal” dejotāji. Savukārt 7. jūlijā tika daudzināts Gostiņu vārds – vieta, kas senāk dēvēta par amatnieku un tirgotāju miestu. Par šo laiku vairāk varēja uzzināt Gostiņu parkā, dodoties ekskursijā “Gostiņu taka”, kurā par kādreizējiem ziedu laikiem un darbīgajiem ļaudīm atgādināja Pļaviņu amatierteātra “Aina” lieliskie aktieri, iejūtoties vēsturisku personāžu lomās. Vakarā Gostiņu parkā skatītāju aplausi izskanēja Viesītes amatierteātra “Vēris” brīvdabas izrādei “Tikai alus un siers”.
2017. gadā, svinot Pļaviņu pilsētas 90. jubileju, pirmo reizi noritēja Piektdienas Pēcpusdienas Pikniks Pļaviņu Pļavā, kas guva ļoti lielu iedzīvotāju atsaucību. Turpinot labi iesākto tradīciju, arī šajos svētkos 8. jūlija vakars Daugavas ielā 50 pļaviņiešus un viesus sasauca kopā uz pikniku Pļaviņu pļavā, kur, iekārtojot savas piknika vietas, varēja lieliski pavadīt laiku, baudot Igauņu ģimenes muzikālos priekšnesumus un radošās apvienības “Zeltenes” temperamentīgos deju ritmus, kā arī izdejoties ballē, kurā muzicēja grupa “Kreicburgas ziķeri” un leijerkastnieks Gatis Grīnbergs. Piknika dalībnieki šajā vakarā varēja kļūt par Pļaviņu pilsoņiem, saņemot jaunu Pļaviņu pilsoņa pasi, kurā savam vārdam un uzvārdam tika pievienots sākuma burts P. Vairāki piknika cienītāji padižojās ar iepriekšējos svētkos izdoto pļaviņiešu pasi. Tāpat kā citas reizes, arī šoreiz īpaša žūrija novērtēja iekārtotās piknika vietas. Labākās piknika vietas titulu piešķīra Pļaviņu sociālās aprūpes centra kolektīvam.
Piknikotāji tika cienāti ar Pļaviņu plostnieku putru, Pļaviņu pastrebēkli un citiem gardumiem. Savu smaidu viņi varēja iemūžināt īpašajā fotokastē un iegūt savu rakstu “Jolantas studijā”.
9. jūlija rīts iesākās ar svētku dievkalpojumu Pļaviņu Romas katoļu baznīcā, kurā skanēja arī kora “Loreleja” dziesmotie sveicieni savai pilsētai.
Svētku organizētāji bija sarūpējuši jautras atrakcijas un izklaides bērniem, mazie svinētāji apmeklēja kanisterapijas nodarbības, izvizinājās ar ponijiem, izpriecājās “Anneles” vilcieniņā. Tāpat mazi un lieli bija gaidīti uz kuģīša “Sēlis”, lai dotos braucienā pa Daugavu.
Pie Pļaviņu kultūra centra omulīgu svētku noskaņu radīja amatnieku tirdziņš “Svaigi cepts”, kurā virmoja amatnieku izdoma un radošums, tostarp arī Madaras Strazdiņas pārsteidzošās cepamrotas, kas tapušas viņas īstenotā projekta ietvaros. Lietišķās mākslas pulciņa “Skanstupe” veidotājā izstādē rotājās austie dvieļi un segas.
Skaistu un paliekošu dāvanu – krāsu priekā tvertas Daugavas ainavas Pļaviņu pilsētai svētkos dāvināja 11 Latvijas mākslinieku plenēra dalībnieki: Ligita Caune, Agnese Krastenberga, Maija Bērziņa, Daina Eglīte, Rūta Štelmahere, Juris Ģērmanis, Jānis Jēkabsons, Jānis Jansons, Andrejs Severetņikovs, Elmārs Orniņš, Valērijs Dičkovskis, Taiga Kalvišķe, kuri aizvadītajā nedēļā piedalījās plenērā Pļaviņu apkārtnē. Pļaviņu kultūras centra direktore Astrīda Davidova teic, ka mākslinieki pamanījuši un savos darbos iemūžinājuši gan Daugavas skatus, gan vietas, ko daudzi ikdienā nepamana, bet tām ir savs neatkārtojams šarms. Katrs mākslinieks pa vienai gleznai uzdāvināja pilsētai, tā paužot savu cieņu dižajai jubilārei.
Svētkos par tradīciju ir kļuvusi āra keramikas cepļa “Pāvuls” kurināšana Pļaviņu Mākslas skolas dārzā. Šajā reizē krāsnī tika likti skolas audzēkņu un skolotāju, kā arī Rokišķu mākslas skolas pārstāvju darbi. Gala rezultāts iepriecināja gan darba autorus, gan cepļa kurināšanas vērotājus.
Kad saulīte pusdienas laikā spīdēja visspožāk, kultūras centra stāvlaukumā amatierkolektīvu koncerts un kapelas “Aizezeres muzikanti” lustes pulcēja plašu skatītāju pulku. Koncertu atklājot, pļaviņiešus svētkos sveica Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums, vēlot ar tikpat lielu sparu un darbošanos doties pretī pilsētas 100 gadu jubilejai.
Turpinājumā kultūras centra Lielajā zālē notika pasākums “Pļaviņu dzimtsarakstu nodaļai 100”, kurā ilggadējā Pļaviņu novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja, bet tagad Aizkraukles novada dzimtsarakstu nodaļas vadītājas vietniece Pļaviņās Vija Liepiņa un Ināra Upeniece, kura ilggadēji mākslinieciski kuplināja laulību ceremonijas, sendienu lappusēs, atgādināja, ka dzimtsarakstu darbība Pļaviņās ir senāka par pilsētu – Pļaviņās dzimtsarakstu nodaļa izveidota 1922. gada pavasarī kā Pļaviņu miesta dzimtsarakstu nodaļa. 1927. gadā, līdz ar pilsētas statusa piešķiršanu Pļaviņām, miesta dzimtsarakstu nodaļa pārtapa par Pļaviņu pilsētas dzimtsarakstu nodaļu. Aicinot doties nelielā kopīgā ceļojumā – prezentācijā “ Pļaviņu dzimtsaraksti laiku lokos”, tika pieminēti svarīgākie notikumi, tradīcijas un cilvēki, kuru vārdi un nesavtīgais darbs paliks ierakstīti Pļaviņu dzimtsarakstu nodaļas vēsturē un vietējo cilvēku atmiņās. Pēc administratīvi teritoriālās reformas ir izveidota Aizkraukles novada dzimtsarakstu nodaļa, bet Pļaviņu apvienības pārvaldē, tāpat kā līdz šim, cilvēki var reģistrēt jaundzimušos bērniņus, slēgt laulības un saņemt visus pārējos dzimtsarakstu nodaļas pakalpojumus, tāpēc var droši sacīt: Pļaviņu Dzimtsarakstu stāsts turpinās.
Kas gan būtu svētki bez kāzām! Pēc saistošās prezentācijas improvizētajā kāzu ceremonijā viss izvērtās kā īstās kāzās, lai arī atgadījās dažādi pārpratumi un komiskas situācijas, lieliskajai ceremonijas vadītājai Ivetai Krastiņai, ļoti apzinīgajiem vedējiem Astrīdai Davidovai un Andrim Ambainim izdevās laulības ostā ievest mīlētājus, kuru lomās iejutās Elīna Klintsone un Atis Eglītis.
Svētku kulminācija bija vakara koncerts Zviedru skansts estrādē, kurā muzicēja mežragu kvartets “Četri vēji”, Mārtiņš Ruskis, Ieva Sutugova, Kristīna Zaharova, Dainis Skutelis, Olga Stupiņa, Anita Levša un muzikālā grupa “Vintāža”, kā arī zaļumballe ar grupu “Zēgevaldes trio”.
Svētki godam nosvinēti, lai atkal no jauna gatavotos pilsētas simtgadei. Pļaviņu kultūras centra direktore Astrīda Davidova atzīst: “Lai pilsētas dzimšanas dienas pasākumi skaisti noritētu, ir ieguldīts milzīgs darbs, bet mūsu svētku organizētāju komandai ir gandarījums par paveikto, jo ļoti daudzi cilvēki ir pasacījuši paldies, un saņemtie pateicības vārdi iedvesmo jauniem izaicinājumiem un idejām.”
