13. aprīlī Neretas Kultūras centrā norisinājās Neretas novadpētniecības muzeja un Neretas Kultūras centra organizētais pasākums “No Neretas līdz Tērbatai. Neretas meteorītam 160’’. Pirms tam, 6. aprīlī, notika ekspedīcija uz meteorīta nokrišanas vietu, kurā piedalījās ap 40 interesentu, tostarp vecāki kopā ar saviem bērniem.
Ekspedīciju vadīja astronoms un Rīgas Meteorītu muzeja vadītājs Kārlis Bērziņš. Viņa izzinošais stāstījums par Saules sistēmu, planētām, to izvietojumu un Neretas novadpētniecības muzeja vadītājas Marikas Sūrumas vēstītais par kādreizējo māju iedzīvotāju likteņiem un dažādiem notikumiem aizveda tālā pagātnē un apmēram deviņus kilometrus garo ceļu līdz meteorīta krišanas vietai padarīja aizraujošu.
Astronoms Kārlis Bērziņš, izmantojot tagadējās un senās kartes un plānus, ar dažu simtu metru precizitāti noteica meteorīta gabalu nokrišanas vietu. Viena meteorīta gabals nokrita Neretas pagastā, netālu no “Svajānu” mājām, bet otra ‒ Pilskalnes pagastā, netālu no “Poģeļu” mājām. Viens meteorīta gabals zemē ietriecās apmēram 20 ‒ 30 centimetru dziļumā, otrs – apmēram 700 metrus tālāk arī nelielā dziļumā.
Cerībā atrast vēl kādu meteorīta gabaliņu astronoms izmantoja metāla detektoru. Viņš sacīja, ka varbūtība kaut ko atrast pēc 160 gadiem ir gandrīz tuvu nullei, bet ir zināms, ka, meteorītam lidojot atmosfērā, tas sasprāga gabalos. Nokrita divi lieli gabali, katrs svēra apmēram piecus kilogramus, bet tie nebija vienīgie, nobira arī mazāki fragmentiņi vairāku kvadrātkilometru plašā teritorijā. Viņš domā, ka tie ir vēl kaut kur augsnē, tomēr sīkākas daļiņas ekspedīcijas laikā neizdevās atrast.
Neretas apvienības pārvaldes vadītājs Juris Gorbačovs domā, ka meteorītu gabalu nokrišanas vietas varētu iekļaut kādā tūrisma maršrutā, varbūt varētu arī izveidot informatīvus stendus.
Astronoms Kārlis Bērziņš ieradās arī uz pasākumu Neretas Kultūras centrā, kur klātesošajiem pastāstīja par planētām, par meteorītu nozīmi Saules sistēmas izpētē, par Latvijā nokritušajiem četriem meteorītiem un arī no Saules sistēmas atlidojušo Neretas meteorītu. Ikviens varēja apskatīt tā fragmentu no Meteorītu muzeja kolekcijas.
Pasākuma dalībnieki apskatīja arī Neretas meteorītam veltītu ekspresizstādi, ceļojošo izstādi “Latvijas Universitāte Saules sistēmā”, notika meistarklases bērniem un noslēgumā visi mielojās ar “kosmiskajām” pankūkām.
Uzziņa no vēstures avotiem
Pēc Latvijas Universitātes muzeja un Tartu Ģeoloģijas muzeja datiem, Neretas apkārtnē 1864. gada 12. aprīlī ap saullēktu nokrituši divi meteorīta gabali. Pirmais nokritis pie “Poģeļu” mājām. Mājas saimnieks Jānis Kazaks un viņa kalpi – Jēkabs Vilisters, Dans Liepiņš un Pēteris Grīnvalds ‒ tajā rītā cēluši šķūni un dzirdējuši tādu kā sprādziena troksni un redzējuši kaut ko nokrītam 375 soļus no viņu atrašanās vietas. Vilisters tūlīt gājis skatīties un pacēlis 5,6 kg smago meteorītu, kas zemē bija izsitis dziļu bedri un, pēc kalpa vārdiem, bijis ļoti karsts. 700 jardus uz ziemeļiem pie “Svajānu” mājām dažas sekundes vēlāk nokritis otrs meteorīta gabals. Šis gabals ietriecies pēdu dziļi zemē un svēris 4,7 kg.
1864. gadā Neretas meteorītu iegādājās Tērbatas Universitāte ‒ vienu daļu par 25 zelta rubļiem un otru daļu par 100 zelta rubļiem. Par šo naudu 1877. gadā uzcelta Ķesterskolas ēka, kurā šobrīd atrodas Neretas novadpētniecības muzejs un Neretas sākumskola.
Tērbatas Universitātē Neretas meteorītu 1868. gadā pētījis ķīmiķis C. A. Kulbergs. Padomju laikā meteorīti piederēja Tallinas Ģeoloģijas institūtam, un daži tā gabali tika sadalīti. 1952. gada 6. decembrī uz Maskavu tika nosūtīts viens gabals (366 g).
Meteorīta galvenā masa pašreiz atrodas Igaunijā, Tartu Universitātes Ģeoloģijas muzejā. Meteorīta veids ir akmens hondrīts, un tā galvenās sastāvdaļas ir olivīns un meteorītu dzelzs.
Citi fragmenti atrodas dažādos muzejos visā pasaulē. Latvijā kosmiskais pagātnes vēstneša gabaliņš skatāms Meteorītu muzejā Rīgā.
Neretas meteorīta starptautiskais apzīmējums ir Nerft.
