8.‒9. februārī Baltijas valstis atvienosies no Krievijas energosistēmas un pievienosies kopējam Eiropas energotīklam. Elektroapgādes pārtraukums nav gaidāms.
Eiropas energotīkla sistēma pēc ģenerācijas ir trīs reizes lielāka par Krievijas energosistēmu. Šis ir vērienīgākais energoneatkarības un reģiona drošības projekts, ko kopīgi īsteno Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori, tostarp AS “Augstsprieguma tīkls”.
“Sinhronizācija vērsta uz to, lai mēs paši spētu uzturēt un kontrolēt elektroapgādes tīklu, nodrošinātu stabilitāti un nebūtu atkarīgi no kaimiņu darbībām. Sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos sabiedrības ievainojamība ir augstāka, un, jo tuvāk nāk noliktais sinhronizācijas projekta noslēguma datums, jo biežāk mēs saskaramies ar maldinošu informāciju. Aicinām sabiedrību kritiski izvērtēt informāciju un nedalīties tālāk ar nepārbaudītām ziņām. Aktuālajai informācijai aicinu sekot līdzi KEM, AST tīmekļvietnēs,” uzsver klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Pieslēgšanās process Eiropas energosistēmai tiks uzsākts 2025. gada 8. februārī un ilgs līdz 9. februārim. Februāris ir piemērots pārslēgšanās laiks, jo reģionā ir augstāka elektroenerģijas ražošana (siltumslodzes dēļ strādā termoelektrostacijas, ziemā netiek veikti remontdarbi). Februārī ir arī ir mazāka īpaši nelabvēlīgo laikapstākļu iespējamība. Šobrīd spēkā esošais BRELL līgums beigs darbību 7. februārī.
Eelektroenerģijas pārtraukums nav gaidāms. Kopumā ir ieguldīts visu trīs Baltijas valstu operatoru liels darbs, tai skaitā piesaistot 85 % ES līdzfinansējuma Latvijas elektrotīkla infrastruktūras stiprināšanai, sinhronizācijas iekārtu un elektroenerģiju uzkrājošu bateriju sistēmu iegādei. Izbūvēti un atjaunoti starpsavienojumi un valstu iekšējās līnijas, kā arī tiek uzstādīti sinhronie kompensatori un baterijas, lai nodrošinātu tīkla stabilitāti un pakalpojuma nepārtrauktību.
Vienlaikus elektroapgādes traucējumus pilnībā izslēgt nav iespējams, jo sinhronizācija saistīta ar tehniski sarežģītu procesu. Elektroapgādes traucējumi ir iespējami jebkuros apstākļos. Tos var izraisīt gan ārēja ietekme, piemēram, vētras, gan tehnoloģiski traucējumi Latvijas vai kaimiņvalstu pārvades sistēmās. Elektroapgādes traucējumu iespējamība sinhronizācijas dēļ nav būtiski augstāka kā ikdienā, piemēram, nelabvēlīgu laikapstākļu radīto postījumu dēļ. Aicinām iedzīvotājus iepazīties ar informatīvo materiālu – par būtiskāko, kas attiecas uz sinhronizācijas projektu un kam jāpievērš uzmanība. Plašāka informācija Klimata un enerģētikas ministrijas tīmekļvietnē.
Sinhronizācijas ietekme uz elektroenerģijas cenām vērtējama kā salīdzinoši neliela, jo galvenie cenu ietekmējošie faktori Baltijas valstīs ir vietējā ražošana, kurināma resursu cenas, laikapstākļi un tīkla infrastruktūras pieejamība. Šie ietekmējošie faktori ir nemainīgi visu cauru gadu.
Visās Baltijas valstīs veiktie aprēķini liecina, ka sinhronizācijas projekts neatstāj būtisku ietekmi uz elektroenerģijas pakalpojuma kopējām izmaksām. Jāuzver, ka, lai nodrošinātu Baltijas elektroenerģijas sistēmas stabilu darbību, būtiskas ir balansēšanas rezerves. Stabilam energosistēmas darbam Baltijai nepieciešamo balansēšanas rezervju izmaksu ietekme uz gala rēķiniem Latvijā, līdzīgi kā Igaunijā un Lietuvā, prognozēta mazāka par 5 %. 16. janvārī Regulators apstiprināja AS “Augstsprieguma tīkls” prognozēto kopējo balansēšanas izmaksu apmēru.