Aizritējuši gandrīz divi gadi, kopš administratīvi teritoriālās reformas rezultātā izveidota Aizkraukles novada bāriņtiesa, apvienojot sešu kādreizējo novadu bāriņtiesas: Aizkraukles, Skrīveru, Jaunjelgavas, Neretas, Kokneses un Pļaviņu novada bāriņtiesas. Kāds bijis šis laiks un kādas ir pašreizējās aktualitātes ‒ par to stāsta bāriņtiesas priekšsēdētāja Liāna Purvinska.
Emocionāli piesātināta ikdiena
Šis laiks ir bijis diezgan grūts kadru mainības dēļ, jo jaunajā novadā ir lielāks darba apjoms un ne visi bāriņtiesas darbinieki var izturēt psiholoģisko spriedzi, risinot dažādus problēmsituāciju jautājumus. Mūsu praksē bijuši arī gadījumi, kad bāriņtiesas darbiniekiem tiek draudēts un fiziski uzbrukts. Ikdiena ir tik emocionāli piesātināta, ka ne visiem izdodas atslēgties no ikdienas risināmo jautājumu loka, bāriņtiesas darbinieki nereti par to domā arī pēc darba mājās un pakāpeniski “izdeg”. Dažkārt jaunie darbinieki man jautā, pēc kādas shēmas jāstrādā. Atbildu, ka nekādas shēmas nav, katram jāstrādā atbilstoši normatīvajiem aktiem un jābūt ļoti elastīgam, kreatīvam, ar stipru psiholoģisko noturību, izvērtējot dažādas situācijas un problēmgadījumus.
Bonuss, ko sniedz pašvaldība, ir veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšana, tomēr pat tas kadrus ne vienmēr spēj noturēt darbavietā, un dažkārt darbinieki atrod vieglāku darbu vai arī tiek pārvilināti uz citām pašvaldībām, kur tiek nodrošināta lielāka alga un papildu bonusi.
Darbam stingras prasības
Prasības darbam bāriņtiesā ir ļoti stingras. Bāriņtiesas priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekam ir nepieciešams maģistra grāds, savukārt bāriņtiesu locekļiem ‒ bakalaura grāds pedagoģijā, psiholoģijā, medicīnā, sociālajā darbā vai tiesību zinātnē, izglītības vai sabiedrības vadībā, kā arī, lai kļūtu par bāriņtiesas darbinieku, papildus obligāti jāapgūst 40 stundu apmācība bērnu tiesību aizsardzībā un bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa zināšanu pilnveides mācību programma.
Ikvienam jaunajam darbiniekam, kurš iepriekš bāriņtiesā nav strādājis, triju mēnešu pārbaudes laikā vispirms pašam jāizvērtē, vai ir pietiekama psiholoģiskā un stresa noturība un vai pietiks spēka un izturības bāriņtiesas noteikto pienākumu pildīšanai. Ne velti par bāriņtiesas locekli var kļūt tikai no 30 gadu vecuma, kad iegūta ne tikai atbilstoša izglītība, bet arī dzīves pieredze, prasme risināt nestandarta dzīves situācijas. Tomēr par prasībām atbilstošu patstāvīgi strādājošu bāriņtiesas locekli darbinieks kļūst apmēram gada laikā, nemitīgi mācoties no kolēģiem un uzkrājot pieredzi.
Augsto prasību un sarežģītā darba dēļ daudzām Latvijas bāriņtiesām ir cilvēkresursu krīze, arī Aizkraukles novada bāriņtiesā vairāk nekā pusgadu bija brīvas bāriņtiesas locekļa vakances. Pašlaik tās ir aizpildītas, bet līdz 31. oktobrim tika izsludināta pieteikšanās uz bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka amatu. Šobrīd novada bāriņtiesā strādā 16 zinošu, kompetentu darbinieku ‒ lielākajai daļai, ap 80 procentiem bāriņtiesas locekļu, ir augstākā juridiskā izglītība un vairākiem arī maģistra grāds.
Rīkojam “prāta vētras”
Saskaņā ar normatīvajiem aktiem bāriņtiesa izskata lietas un pieņem lēmumus par vecāku aizgādības tiesību pārtraukšanu vai atjaunošanu, bez vecāku gādības palikušu bērnu ārpusģimenes aprūpi (aizbildnību, audžuģimeni, ievietošanu iestādē), aizgādņa iecelšanu
personām ar ierobežotu rīcībspēju vai mantojumam, bērnu mantu, domstarpību izšķiršanu vecāku starpā vai starp vecākiem un bērniem, bērnu interešu pārstāvību tiesā izšķiramajās lietās. Tās ir sensitīvas lietas, reizēm ļoti sarežģītas, un to risināšanā dažkārt rīkojam bāriņtiesas darbinieku “prāta vētras”, starpinstitucionālās sanāksmes, lai kopīgiem spēkiem atrastu vislabāko risinājumu.
Iekārtosim saskarsmes telpu
Pirms kāda laika novada pašvaldība saņēma Labklājības ministrijas norādījumu iekārtot telpu, lai nodrošinātu bērna un vecāku saskarsmes tiesības, lai vecākam būtu iespējams tikties ar bērniem piemērotā vidē. Tāda prasība izvirzīta visām Latvijas bāriņtiesām pēc Rīgas apgabaltiesas blakus lēmuma, kad tiesa konstatēja ‒ kāda novada bāriņtiesai nav iespējams nodrošināt telpas Civillikuma 182. pantā paredzēto saskarsmes funkciju pildīšanai, un tādas grūtības ir arī citām Latvijas bāriņtiesām. Aizkraukles novada bāriņtiesā dažkārt tiek skatītas lietas, kad vienam no vecākiem agresijas vai citu iemeslu dēļ ir ierobežotas saskarsmes tiesības. Nosakot saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību, tiesa var noteikt, ka zināmu laika periodu (nedēļas nogales, brīvdienas skolā, vecāku atvaļinājuma laiku) bērns pavada pie tā vecāka, pie kura viņš nedzīvo, vai arī nosaka viņu tikšanās laiku. Tiesa var arī noteikt, ka ar bērnu drīkst tikties tikai saskarsmes personas klātbūtnē, visbiežāk saskarsmes persona ir bāriņtiesa. Pašlaik mums nav speciālas telpas, kur bērniem tikties ar vecākiem, bet drīzumā tādu plānojam iekārtot.
Darījumi tikai starp fiziskajām personām
Veicam arī Bāriņtiesas likumā noteiktās notariālās funkcijas tajās administratīvās teritorijas vietās, kur nav notāra: Aizkraukles pagastā, Jaunjelgavā, Skrīveros, Koknesē, Neretā un Pļaviņās. Aizkrauklē, kur strādā notārs, notariālās darbības neveicam. Pēdējā laikā ir pieaudzis pieprasījums pēc mūsu sniegtajiem notariālajiem pakalpojumiem.
Bāriņtiesa notariālās darbības veic tikai tad, ja lietas tiek kārtotas starp fiziskajām personām, no kurām vismaz viena dzīvesvietu deklarējusi Aizkraukles novadā. Notariālās darbības neveicam, ja fiziskā persona vēlas veikt kādu darījumu ar juridisko personu, tad jāvēršas pie notāra. Arī pilnvaras bāriņtiesa sagatavo tikai fiziskajām personām un pilnvarot var tikai fiziskas personas. Ja klients kā fiziska persona vēlas pilnvarot juridisku personu, arī tad jādodas pie notāra.
Pilnvaras saņemšana nav ātra
Bāriņtiesa noformē visas pilnvaras, izņemot universālās pilnvaras. Dažkārt bāriņtiesā vēršas pieaugušie, kas vēlas pilnvaru, lai varētu veikt darījumus savu slimo un nespējīgo vecāku vārdā, piemēram, izņemt pensiju, aptiekā nopirkt medikamentus, nokārtot invaliditātes grupu, saņemt sūtījumus, palīglīdzekļus vai medicīnas iestādē slēdzienu. Taču bāriņtiesa nav tiesīga noformēt pilnvaru bez vecāku jeb pilnvarnieku klātbūtnes, jo jābūt pārliecībai par konkrētu pilnvarnieka gribu, kas bāriņtiesas darbinieku klātbūtnē jāapliecina ar savu parakstu. Ja cilvēks nespēj atbildēt uz vienkāršiem jautājumiem un neizprot lietu kārtību, būtību, tad pilnvaru neizdodam. Ja pilnvaras devējs nespēj formulēt pilnvarā iekļaujamo saturu un savu veselības problēmu dēļ nesaprot bāriņtiesas teikto, tad piederīgajiem jāvēršas tiesā ar sagatavotu pieteikumu par personas rīcībspējas ierobežošanu. Pēc tam, kad tiesas nolēmums par rīcībspējas ierobežošanu ir stājies likumīgā spēkā, ir jāvēršas bāriņtiesā ar iesniegumu par aizgādņa iecelšanu, kuru mēs izvērtējam un ieceļam aizgādni, kas rīkojas personas ar ierobežotu rīcībspēju vārdā tādā apjomā, kā noteikts tiesas nolēmumā. Cilvēki bieži vien domā, ka pilnvaru varēs saņemt nekavējoties, taču tas nav ātrs ceļš.
Dažkārt cilvēki vēlas, lai apliecinām paraksta īstumu. Bāriņtiesa to apliecina tikai tad, ja persona pati vēršas bāriņtiesā.
Ja persona vēlas noformēt pirkuma-pārdošanas līgumu, svarīgi zināt, vai īpašums iegūts laulības laikā, tad ir nepieciešama otra laulātā piekrišana.
Ja miris tēvs vai māte un mantojuma saņēmējs ir nepilngadīgais, pēc notāra vai tiesas lūguma bāriņtiesa sagatavo mantojuma sarakstu. Šādos gadījumos valsts nodeva tiek samazināta uz pusi.
Bāriņtiesa izgatavo nostiprinājuma lūgumus īpašuma reģistrēšanai Zemesgrāmatā, un šajā valsts iestādē par to arī jāmaksā valsts nodeva.
Aicinām vispirms sazināties
Pirms notariālo darījumu kārtošanas klientiem iesakām vispirms ar bāriņtiesu sazināties pa tālruni +371 65133908 vai rakstot e-pastā: barintiesa@aizkraukle.lv, lai saņemtu atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem un pārliecinātos, kādi dokumenti vajadzīgi darījumu kārtošanai. Vajadzības gadījumā iedzīvotāji var vērsties valsts un pašvaldības vienotajos klientu apkalpošanas centros savā dzīvesvietā, lai ieskenētu dokumentus un tos nosūtītu bāriņtiesai e-pastā, tomēr to darbinieki konsultācijas bāriņtiesas kompetencē esošajos jautājumos nesniegs. Jāņem vērā tas, ka bāriņtiesai primārie ir bērnu tiesību jautājumi un notariālo darbību dokumentu noformēšana un izsniegšana var ilgt pat divas nedēļas.
Bāriņtiesa veic šādas notariālas darbības:
- darījuma akta projekta sagatavošana (11,38 eiro);
- darījuma apliecināšana (7,11 eiro);
- testamenta sastādīšana vai atsaukšana (18,50 eiro);
- testamenta pieņemšanu glabāšanā (34,15 eiro);
- pilnvaras sagatavošana (4,27 eiro);
- pilnvaras apliecināšana (2,85 eiro);
- paraksta apliecināšana (2,85 eiro);
- apliecinājumu un citu darbību reģistra izraksta sastādīšana un izsniegšana (1,42 eiro par katru lappusi);
- noraksta vai izraksta sastādīšana (1,42 eiro par katru lappusi);
- noraksta, izraksta vai kopijas apliecināšana (0,43 eiro par katru lappusi);
- nostiprinājuma lūguma sastādīšana (7,11 eiro);
- paraksta apliecināšana uz nostiprinājuma lūguma (4,27 eiro);
- mantojuma saraksta sastādīšana (48,38 eiro; nepilngadīgam bērnam ‒ 50% atlaide);
- citu veidu dokumentu sastādīšana (4,27 eiro par katru lappusi).
Bāriņtiesu likuma 79. pants nosaka valsts nodevu lielumu, kas jāmaksā par notariālo darbību veikšanu, un tās tiek ieskaitītas pašvaldības budžetā.
Plašāka informācija par bāriņtiesas darbinieku pieņemšanas laikiem.
UZZIŅA
Aizkraukles novada bāriņtiesa ir Aizkraukles novada pašvaldības domes izveidota aizbildnības un aizgādnības iestāde, kas nodrošina bāriņtiesas funkcijas visā Aizkraukles novadā, kā arī Aizkraukles novada teritoriālajās vienībās, kurās nav notāra, Civillikumā noteiktajos gadījumos sniedz palīdzību mantojuma lietu kārtošanā, gādā par mantojuma apsardzību, kā arī izdara apliecinājumus un pilda citus tiesību aktos norādītos uzdevumus.