Liktenīgā 24. februāra dēļ šī gada marts izvērtās par mēnesi, kāds Bebru pagastā nav piedzīvots. Tas kļuva par durvīm, kas laipni atvērtas desmitiem neizmērojamā nelaimē nonākušiem Ukrainas civiliedzīvotājiem.
Renovētās Vecbebru Profesionālās vidusskolas telpas pārtapušas par patvērumu un pagaidu mājām tiem cilvēkiem, kuriem mājas atņēma agresorvalsts Krievijas brutālais, nežēlīgais iebrukums Ukrainā. Bebru pamatskola savu skolēnu saimē uzņēmusi vairāk nekā divdesmit ukraiņu bērnu, kuri jau paguvuši iekļauties latviskajā vidē, ar redzamiem panākumiem mācās lasīt, rakstīt un runāt latviski, ar lepnumu un sirdssāpēm stāsta par savu dzimteni.
Skolotājai Annai Romanovskai un ukraiņu pedagoģei Olgai, kura strādā par skolotāja palīgu, radās ideja sarīkot kopīgu Ģimenes dienas koncertu, kas palīdzētu labāk iepazīties, izprast citam citu, atklāt katras tautas mākslinieciskās prasmes, temperamentu, bet pāri visam galvenais – skaņi dziedot un raiti dejojot, likt mūsu kopīgajai bēdai atkāpties.
18. maija pēcpusdienā bijušās Vecbebru Profesionālās vidusskolas aktu zālē, koncertu baudot, asaras nācās slaucīt aizkustinājuma dēļ, bērnu atraisītības dēļ, līdzcietības un tuvīnā kara dēļ, dziesmu vārdu dēļ. Asaru kamols kāpa kaklā, domājot par to, cik ierastā drošība un komforts var būt trausls, irstošs un izgaistošs, cik īstā laime pie mums vēl nenovērtēta. Ukraiņu bērnu ugunīgā atdeve skatuvei mijās un kontrastēja ar latviešu bērnu ziemeļniecisko intravertumu, bet kopā radītā enerģētika zālē bija asaru pērļu apmirdzēta. Pasākumu vadīja Bebru pamatskolas direktores vietniece audzināšanas darbā Anna Romanovska, tulkoja direktore Lidija Degtjareva. Ļoti daudz sapratāmies arī bez vārdiem.
Mums katram ir sava ģimene, tai tika atdots gods ar interešu izglītības pulciņos un klases stundās apgūto. Ukraiņu bērni daudzos priekšnesumus iemācījās dažās nedēļās, pateicoties savām atraktīvajām skolotājām, un sūtīja sveicienus Ukrainā palikušajiem mīļajiem: tētiem, vecmāmiņām, vectētiņiem. Koncerta kulminācija bija krievu valodā nodziedātā dziesma “Mēs vēlam laimi jums”.
Kad koncerta noslēgumā ukraiņu skolotāja Olga pateicās Latvijai un Bebriem par atvērtajām durvīm un atvērtajām sirdīm, nepameta sajūta, ka, neskatoties uz tautību dažādību, esam viena kopīga ģimene, jo mums visiem viena māte – Brīvība – un viens tēvs – Miers. Slava Ukrainai! Slava Latvijai!
Paldies ukraiņu tautai par varonības un drosmes, izturības un dzimtenes mīlestības paraugstundām! Mēs esam un būsim jums parādā! Paldies par izglābtajiem bērniem, kuriem lielā bēda likusi ieraudzīt citu – Baltijas – jūru, citas – latviešu – dejas, sadzirdēt citu valodu, citas dziesmas – latviešu!