Izglītības jomā iesaistītajiem jaunais gads sākas divreiz gadā 1. janvārī un 1. septembrī. Jaunā mācību gada priekšvakarā atskatoties uz paveikto, nosakām jaunus mērķus, un viens no lielākajiem mērķiem pēc novada skolu tīkla reorganizācijas ir attīstīt, stiprināt mācību bāzi pamatskolās un tajās vidusskolās, kuras saglabās vidusskolas statusu. Šim nolūkam varēsim izmantot no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda piešķirtos vairāk nekā četrus miljonus eiro.
Iepriekšējais mācību gads Aizkraukles novadā ir bijis bagāts ar daudziem nozīmīgiem notikumiem un procesiem, kas saistīti ar skolu tīkla optimizāciju un domes pieņemtajiem lēmumiem. Uzskaitīšu svarīgākos lēmumus.
Reorganizē izglītības iestādēs
Dome nolēma, ka no 2024. gada 1. septembra tiek likvidēta Pērses sākumskola, kurā mācījās astoņpadsmit 1. ‒ 6. klases audzēkņi. Pirmsskolas izglītības grupa 2024./2025. mācību gadā turpinās darboties bijušās sākumskolas telpās kā Bebru pirmsskolas izglītības iestādes “Bitīte” mācību programmas īstenošanas vieta. Aizkraukles novada pašvaldība sadarbībā ar Autotransporta direkciju ir nodrošinājusi izmaiņas sabiedriskā transporta maršrutos, lai Iršu pagasta skolēni pēc ģimenē pieņemta lēmuma varētu doties uz skolām Bebros, Koknesē vai Pļaviņās.
No šī gada 1. septembra Seces pirmsskolas izglītības iestāde “Vasariņa” tiek pievienota Seces pamatskolai. Bērniem un vecākiem tas īpašas izmaiņas neradīs. Abu iestāžu apvienošana konsolidēs darbinieku štatu sarakstu un ļaus racionāli izmantot pedagoģisko personālu.
Maijā Aizkraukles novada dome pieņēma trīs nozīmīgus lēmumus par vidusskolu pakāpenisku reorganizāciju ‒ no šī gada 1. septembra nepietiekama skolēnu skaita dēļ netiks atvērta 10. klase Jaunjelgavas vidusskolā, Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolā un Pļaviņu vidusskolā. Pakāpeniski triju gadu laikā šīs vidusskolas reorganizēs par pamatskolām.
Drosme atmaksājas
Visi šie domes lēmumi deva iespēju pašvaldībai piedalīties Eiropas Savienības investīciju projektu konkursā izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveidei un aprīkošanai. Projektu konkursa priekšatlasē pašvaldībai no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda piešķirti 4 403 243 eiro mācību vides uzlabošanai, kas ir lielākais ārējais finansējums, kāds mums jebkad ir sniegts.
Plānots, ka līdz 2026. gada 31. maijam reorganizētajās vidusskolās tiks veikti vērienīgi infrastruktūras pilnveides un mācību vides uzlabošanas darbi. Pašvaldība līdz 40 procentiem no visa finansējuma var izlietot mācību vides uzlabošanai arī citās vispārējās vidējās izglītības iestādēs, ja pēc reorganizācijas tajās paredzams skolēnu skaita pieaugums.
Izglītības pārvaldes, Attīstības nodaļas speciālisti, novada domes vadības pārstāvji un deputāti šomēnes apmeklē visas novada izglītības iestādes, lai kopīgi ar skolu direktoriem izvērtētu prioritāri veicamos uzdevumus, apkopotu vajadzības un izlemtu par veicamajiem ieguldījumiem infrastruktūrā un mācību vides uzlabošanā. Vajadzības ir dažādas, piemēram, atsevišķās skolās jāveic ventilācijas pārbūve, jāmaina koplietošanas telpu grīdas segums. Pēc visu vajadzību apkopošanas un prioritāšu izvērtēšanas vēl būs jāizstrādā tehniskā dokumentācija, jāveic cenu aptaujas, jāizsludina iepirkumi. Paredzams, ka būvdarbi varētu sākties 2025. gada maijā.
Centralizēto eksāmenu rezultāti
2023./2024. mācību gada izskaņā centralizētos eksāmenus angļu valodā, latviešu valodā un matemātikā 9. klasē kārtoja 232 novada skolēni. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem 32 skolēni no zināšanu pārbaudes bija atbrīvoti. Lai eksāmens būtu nokārtots, šogad bija jāsasniedz 10 % zināšanu līmenis. Pieci 9. klases audzēkņi šo līmeni nesasniedza ‒ četri matemātikā un viens angļu valodā. Vidējais vērtējums valstī angļu valodā 9. klasē ir 63,9 %, latviešu valodā ‒ 59,1 %. Kopumā latviešu valodā un angļu valodā lielākajā daļā novada skolu eksāmena vidējais rezultāts ir augstāks par vidējo rādītāju valstī. Savukārt 9. klases matemātikas eksāmena vidējais rezultāts lielākajā daļā novada skolu ir zemāks par vidējo rezultātu valstī, kas ir 43,2 %. Vien trīs vidusskolu 9. klasēs tas ir nedaudz virs valsts vidējā līmeņa.
Lielākajā daļā vidusskolu vidējie rezultāti bija augstāki par valstī vidējiem rādītājiem. Tomēr arī vidusskolas posmā ir vairāki skolēni, kas nav sasnieguši minimālo 15 % zināšanu līmeni. Optimālo līmenī matemātikā sasniedza seši skolēni un augstākajā līmenī ‒ divi. Optimālā līmeņa eksāmenu parasti kārto 11. klasē, līdz ar to ir iespēja, papildus mācoties, eksāmenu nokārtot arī 12. klasē.
Jauna izglītības stratēģija
Šobrīd notiek darbs Aizkraukles novada izglītības stratēģijas izstrādē, lai noteiktu izglītības attīstības prioritātes un virzienus Aizkraukles novadā 2024.‒2030. gadam. Stratēģija jāpabeidz līdz gada nogalei, un tās izstrādē un apspriešanā tiks iesaistīti izglītības iestāžu vadītāji, pedagogi, deputāti un fokusgrupas. Aktīvi strādājot, taps plānošanas dokuments ar mērķi nodrošināt kvalitatīvas izglītības iespējas visiem Aizkraukles novada iedzīvotājiem. To no sirds visiem novēlu, jauno mācību gadu uzsākot!