Šī gada 10. aprīlī bijušajai neretietei, trimdas latviešu dzejniecei Zentai Liepai apritēja 111 gadi. Pagājuši 35 gadi kopš dzejnieces aiziešanas mūžībā, un tieši šomēnes viņas dzejoļu krājums “Dainu Latvija zied’’ nonācis pie lasītājiem. 14. aprīlī Neretas kultūras centrā pulcējās cilvēki, kas vēlējās godināt Zentas Liepas piemiņu un ieraudzīt jauno grāmatu
Lai gāmata nonāktu pie lasītājiem, parūpējās novadpētniece Lidija Ozoliņa, kura grāmatu papildināja ar biogrāfiskām esejām “Zenta – Neretas dzirnavnieka meita”.
Grāmatas atvēršanas pasākumā piedalījās izdevniecības “Laika grāmata” vadītāja Ligita Kovtuna, grāmatas redaktore Marta Dziļuma un māksliniece Daiga Brinkmane, kā arī laikraksta “Laiks” literārā redaktore Gundega Saulīte.
Pasākuma dalībniekus priecēja jaunās grāmatas skaistais, sēliskos krāsu toņos veidotais vāks, kuru rotā dzejnieces portrets. Tas ir fragments no viņas vīra, gleznotāja Edmunda Liepiņa darba reprodukcijas. Vāku grezno Neretas auduma brunču motīvi.
Jautājam Lidijai Ozoliņai: kāpēc tieši Zenta Liepa, kā pie viņas nokļuva dzejoļi? Lidija Ozoliņa teic: “Zenta Liepa savā laikā bija rietumu trimdas latviešu augstu vērtēta talantīga dzejniece, kura sava kautrīguma dēļ jau tolaik netika iekļauta enciklopēdijās. Literārajos pasākumos, tikšanās reizēs ar klausītājiem, draugiem viņa bija pasākuma dvēsele, taču nemēdza sevi pacelt pāri citiem. Viņa tur vienkārši bija, rūpējās par pasākuma gaisotni, ciemiņu labsajūtu, vienmēr visus cienāja ar pašas ceptu maizi, vadīja sarunas par dzeju, par Latviju, mākslas dzīvi tuvākā vai tālākā apkārtnē.
Pēkšņi 1988. gada vasaras nogalē nāca ziņa par Zentas Liepas slimību. Pēkšņa bija viņas aiziešanas mūžībā 13. septembrī. Slimnīcas gultas pagalvī palika nākamā dzejoļu krājuma manuskripts un viņas novēlējums tuviniekiem izdot to dzejoļu krājumā.
Vairāk nekā 30 gadu Zentas Liepas tuvinieki dzīvoja ar apziņu, ka uzdevums nav paveikts. Pirms trim gadiem Zentas Liepas radinieki mani uzrunāja, sakot, ka manuskriptu vajadzētu beidzot pārvērst grāmatā, bet es tik atbildīgam darbam nejutos pietiekami garīgi spēcīga. Sarunas turpinājās, līdz beidzot piekritu. No radu puses līdzi nāca nosacījums, ka līdz grāmatas iznākšanai nedrīkstu sabiedrībai stāstīt par uzsākto darbu. Materiālu vākšanas posmā apstākļi sakrita, ka arī izdevniecības “Laika grāmata” vadītāja Ligita Kovtuna kā dziļi glabātu pērli bija atradusi Zentas Liepas agrāk trimdā izdoto dzeju. Tā 2022. gadā sākās mūsu kopīgais darbs pie grāmatas gatavošanas izdošanai.”
2023. gada pavasarī grāmata arī tapusi. Tā veidota divās daļās. Pirmajā ir Zentas Liepas dzejoļu krājums tā, kā to bija sakārtojusi autore. Otrajā daļā iekļautas Lidijas Ozoliņas vēsturiski literārās esejas par Zentas Liepas un Krajevsku dzimtas devumu Neretai, Latvijai, latviešiem trimdā.
Pasākumā izskanēja Zentas Liepas dzejoļi Aijas Kalnāres un Jāņa Sarmja Bajinska lasījumos. Muzikāli svētkus spilgtināja Neretas kultūras centra vokālā ansambļa “Narite” vadītāja Līga Girgensone.
Pasākuma viesi tika cienāti ar rudzu maizi, jo tā vēlētos pati Zenta. Dzejniece bieži cepa maizi un ar to cienāja visus, kas nāca pie viņas ciemos. Pasākuma izskaņā visi tika pie dzimšanas dienas tortes. Dzimšanas diena bija gan grāmatai, gan Zentai Liepai. Mēs, sēļi, esam lepni – Zenta Liepa ir atgriezusies mājās!