Biedrība “Ziemeļvidzemes ģeoparks”, popularizējot ģeoloģiju un ģeoloģiskos dabas veidojumus, nosaukusi Latvijas 2022. gada ģeovietu - šogad šīm titulam izvēlētas Krustalīča un Kraukļa klintis pie Daugavas.
Ģeovietu izvirzīšanā un balsošanā par astoņām izvirzītajām ģeovietām piedalījās 59 ģeologi un ģeoloģijas interesenti.
Krustalīča un Kraukļa klintis stiepjas vairāk nekā kilometru garos posmos abos Daugavas krastos – gan Vidzemes pusē, gan Sēlijā.
Daugava šajā posmā ir Pļaviņu HES ūdenskrātuves appludināta un bijušā, līdz 40 metru dziļā kanjona klintis šobrīd ietver upi kā 2 līdz 4 metru augstas sienas. Vertikālās kraujas ir šodienas Latvijas ainavai neparastas un izcili ainaviskas, tomēr aplūkojamas gandrīz tikai no upes puses – vai nu braucot ar laivu, vai no ūdenskrātuves ledus ziemā. Vidzemes pusē dolomīta klintis var aplūkot arī Klintaines applūdušajos karjeros.
Klintis veido no senās devona jūras nogulumiem veidojušies ieži – gan plātņaini, gan kavernozi dolomīti, kas ietver fosīlās atliekas un interesantus minerālus veidojumus. Ģeoloģijas zinātnei šī Daugavas posma klintis ir nozīmīgas kā augšējā devona Daugavas svītas īpaši raksturīgu iežu atsegumi (stratotips) un arī kā slāņu tektoniskas deformācijas vieta (Krustalīča fleksūra). Dabas skaitīšanas gaitā dolomīta klintis ir kartē atzīmētas kā Eiropas Savienības īpaši aizsargājamas dzīvotnes – karbonātiski pamatiežu atsegumi, kur joprojām sastopamas retās mūru un plūksnu sīkpapardes un citi klinšu augi.
Gada ģeovietas nosaukums tiek piešķirts, lai pievērstu sabiedrības uzmanību Latvijas īpašajiem ģeoloģiskajiem veidojumiem un to problēmām, sniegtu par tiem informāciju, rosinātu vietas tālāku izpēti, atjaunošanu, sakopšanu un labiekārtošanu.
Iecerēts, ka publisks izglītojošs pasākums, veltīts Latvijas 2022. gada ģeovietai, notiks septembra nogalē, kad pasaulē atzīmē ģeoloģiskā mantojuma dienu. Tradicionāli šā pasākuma laikā notiek gada ģeovietas apskate un speciālisti stāsta par tās ģeoloģiju un citām dabas vērtībām, kā arī notiek informācijas stendu atklāšana.
Latvijas gada ģeovietas izvirzīšanu atbalsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Ģeoloģijas nodaļas, LU Muzeja Ģeoloģijas kolekcijas, Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Petroglifu centrs, pārgājienu uzņēmums “Spectūrisms”. Tiks uzrunātas un iesaistītas arī abos krastos esošo Aizkraukles un Jēkabpils novadu pašvaldības.
Foto: Juris Smaļinskis