Galvenais kompass skolām: lai bērns vēlas mācīties savā novadā

Turpinot diskusijas par skolu optimizāciju, 4. aprīlī tiešsaistē tikās pamatizglītības iestāžu vadītāji, domes deputāti un citi interesenti. Viena no idejām, kas izskanēja: ne tikai vidusskolām, bet arī pamatskolām vajadzētu specializēties kādā noteiktā virzienā, taču saistībā ar to vērts uzklausīt arī vecāku domas, vai un  kādas jomas padziļināta apguve būtu aktuāla.

Sadzirdēt idejas

Aizkraukles novads kļuvis bagāts ar 33 izglītības iestādēm, taču to uzturēšanai jāatvēl apmēram 40 procentu no pašvaldības gada budžeta līdzekļiem. Lai rosinātu viedokļu apmaiņu par to, vai turpināt lielu daļu naudas tērēt izglītības jomai, atvēlot maz līdzekļu attīstībai, vai tomēr skolu tīklu optimizēt, varbūt domājot arī par kādas skolas reorganizāciju vai slēgšanu, Aizkraukles novada Izglītības pārvalde uzsāka diskusiju ciklu, vēloties noskaidrot izglītības jomas profesionāļu un sabiedrības viedokli šajā jautājumā.

Pirmā diskusija, kurā piedalījās vidusskolu vadība, notika marta beigās, bet 4. aprīlī uzmanības centrā bija pamatizglītības iestādes – diskusijas dalībnieki uzklausīja septiņu Aizkraukles novada pamatskolu un sākumskolu direktoru prezentācijas, tika uzdoti jautājumi un izkristalizējās jau pirmās idejas par skolu darbu nākotnē. “Svarīgi ir par šo jautājumu runāt, sadzirdēt idejas, ierosinājumus un izdarīt secinājumus,” atklājot diskusiju, pauda Aizkraukles novada Izglītības pārvaldes vadītāja Sarmīte Kļaviņa.

Septiņas pamatskolas un sākumskolas

Aizkraukles novadā ir septiņas pamatizglītības iestādes, tajā skaitā viena speciālā, divas – sākumskolas. Kādas tās ir skaitļos?

Aizkraukles pagasta sākumskolā kopā ir 101 audzēknis, te mācās 1. līdz 4. klases (67) un pirmsskolas (34) vecuma bērni.

Izglītības iestādē strādā  22 pedagogi (sākumskolā – 11) un, rēķinot skolēnu un skolotāju skaita proporciju, te vienam skolotājam ir 6,09 skolēni.

Bebru pamatskolā mācās 95 skolēni un strādā 18 pedagogi. Vienam skolēnam tātad ir 5,28 skolēni.

Daudzeses pamatskolā ir 88 skolēni un strādā 13 skolotāji. Vienam skolotājam – 6,77 skolēni.

Mazzalves pamatskolā ir 69 skolēni un viņus māca 11 skolotāji; katram skolotājam ir 6,27 audzēkņi.

Skolā ir arī pirmsskolas izglītības grupas, tajās ir vēl 47 bērni.

Pērses sākumskolā kopā ir 41 audzēknis: sākumskolā – 24, pirmsskolas posmā – 17 bērnu. Bērni te mācās apvienotajās klasēs, skaitliski mazākajā – 2. klasē – ir viens skolēns, lielākajā – 4. klasē – 7 skolēni.

Skolā strādā 8 skolotāji, vienam skolotājam tātad ir 3 skolēni.

Seces pagasta pamatskolā ir 76 audzēkņi un strādā 17 pedagogi, vienam skolotājam ir 4,47 skolēni.

Kokneses pamatskolā – attīstības centrā ir 117 audzēkņi un 43 pedagogi, te darbojas arī divas pirmsskolas izglītības grupas.

Skolotāju algas ir diferencētas, tās ir no 880 līdz 1050 eiro par likmi.

Skola saņem valsts finansējumu un patlaban tās uzturēšanai nav nepieciešami pašvaldības līdzekļi.

87 procenti skolas audzēkņu ir Aizkraukles novada bērni. Skolas direktore Anita Ščerbinska lēš, ka skolā maksimāli varētu uzņemt 125 skolēnus.

Galvenais avots – bērnu skaits

Pamatizglītības posmā skolotāju algas lielākoties ir 830 eiro par likmi, bet divās skolās skolotāji saņem nedaudz lielāku algu: Aizkraukles pagasta sākumskolā – 900 eiro, Daudzeses pamatskolā – 930 eiro. Analizējot nākotnes perspektīvas, Aizkraukles novada pašvaldības Finanšu un grāmatvedības nodaļas vadītāja Ilze Samsone norāda, ka lielākas algu likmes pedagogiem iespējamas skolās, kurās skolēnu skaita attiecība pret skolotāju skaitu ir lielāka, tas ir – vienam skolotājam ir vairāk skolēnu. Ja Aizkraukles novada vidusskolās šī attiecība vidēji ir virs 9 skolēni vienam skolotājam, tad pamatskolu grupā ir skolas, kurā vienam skolotājam ir trīs (Pērses sākumskolā) vai vairāk nekā četri (Seces pamatskolā) audzēkņi.

Izglītības pārvaldes vadītāja skolu direktoriem jautāja par sadarbību ar pirmsskolas izglītības iestādēm, jo dažviet ne visi no pagastā esošā bērnudārza absolventiem iestājas vietējā skolā. “Mūsu galvenais avots ir skolēnu skaits, un vispirms būtu jāpanāk, lai tie bērni, kuri ir deklarēti konkrētajā pagastā vai pilsētā, te izvēlētos arī apmeklēt skolu,” saka Sarmīte Kļaviņa.

Kādas ir skolēnu skaita prognozes nākamajam mācību gadam? Skolu direktori lielākoties atzina, ka skats nākotnē nav īpaši iepriecinošs – ņemot vērā prognozēto 1. klases skolēnu skaitu, dažviet bērnu būs tikpat, citviet – pat mazāk.

Specializācija – iespēja piesaistīt skolēnus

Jau iepriekšējā diskusijā izskanēja viedoklis, ka skolām, iespējams, būtu jāspecializējas, piedāvājot skolēniem padziļināti apgūt kādu jomu, piemēram, citā skolā viss ir nodrošināts, lai varētu vairāk mācīt informāciju tehnoloģijas, citā ir laba sporta bāze, citā atkal varētu specializēties tūrisma un gidu apmācībā. Katrai skolai ir kāda stiprā puse vai skolas “odziņa”, kuru varētu attīstīt. Piemēram, Aizkraukles pagasta sākumskolā ir peldbaseins, un kopš 2016. gada skolai ir veselību veicinošas skolas statuss, savukārt Mazzalves pamatskolā ir ļoti labs nodrošinājums, tai skaitā aprīkojums inženierzinātņu mācībām un dabaszinātņu laboratorija, atbilstoša jaunajam mācību saturam, lai padziļināti varētu apgūt šo jomu.

“Man šķiet, ka tam, kā piesaistīt vairāk skolēnu, atslēgas vārds ir skolu specializācija, liekot akcentu tieši uz kādu noteiktu izglītības virzienu,” uzskata domes deputāts Gatis Gūtmanis. “Ar labu reklāmu, kvalitātes rādītājiem, panākumiem olimpiādēs skolas varētu ieinteresēt un piesaistīt audzēkņus.”

Lai saprastu, vai vecākus šāds piedāvājums interesē, vispirms vajadzētu noskaidrot viņu viedokli – bija vienisprātis izglītības jomas pārstāvji.

“Mums jāsadzird un jāatrod veidi, kā attīstīt un uzlabot skolu darbu,” saka Izglītības pārvaldes vadītāja. “Jāieklausās, ko saka vecāku padomes, tāpat būtu jāveic anketēšana, ko īsti vecāki no konkrētās izglītības iestādes sagaida. Tas būtu kā kompass iestāžu vadītājiem, lai zinātu, kas jāattīsta, lai bērns paliek mūsu novadā. Ja vecāki saredzēs, ka tepat piedāvā kvalitatīvu pamatizglītību, vairāk ticams, ka viņi vēlēsies, lai bērni tepat Aizkraukles novadā turpina iegūt arī vidējo izglītību.”

**

Nākamās diskusijas par izglītības iestāžu optimizāciju paredzētas 26. aprīlī, kad tiksies pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāji.

Savukārt katrā diskusiju posmā sadzirdēto un secinājumus paredzēts pārrunāt Aizkraukles novada domes Izglītības, kultūras un sporta komitejā.

Skolēnu un skolotāju skaits Aizkraukles novada sākumskolās un pamatskolās