Godina Aizkraukles novada pašvaldības apbalvojuma saņēmējus

Iedvesmo dziedātājus un stiprina kordziedāšanas tradīcijas

Eduards Grāvītis

Goda pilsoņa nosaukuma ieguvējs Eduards Grāvītis ir kora “De Cantare” un jauktā kora “Aizkraukle” diriģents, Aizkraukles jaunatnes koru un novada pieaugušo koru virsdiriģents, novada skolēnu un jauniešu Dziesmu svētku virsdiriģents, bijis Latvijas Vispārējo Dziesmu svētku, Baltijas studentu Dziesmu svētku un Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu svētku virsdiriģents, Latvijas zēnu koru salidojumu virsdiriģents.

“Diriģents un mūzikas pedagogs Eduards Grāvītis ir pārliecinošs kormūzikas profesionālis, ieguvis mūzikas maģistra grādu, spilgta, harismātiska personība ar izcilu humora izjūtu, cilvēcisku pievilcību un mīlestību pret dziesmu, kura profesionālais ceļš līdz Aizkrauklei piesātināts ar daudzveidīgām mācībām un studijām mūzikas jomā. Ikdienas mēģinājumos diriģents spēj iedvesmot dziedātājus, atklāt dziesmas raksturu, iemācīt un izprast tās saturu, padarīt dziedājumu izpildītājam un klausītājam saprotamāku. Darbā ar dziedātājiem viņam ļoti svarīgas ir cilvēciskās vērtības ‒ mīlestība, cieņa, prieks un gandarījums,” teikts pieteikumā Goda pilsoņa nosaukuma piešķiršanai.

Kopš viņš vada jaukto kori “Aizkraukle”, nomainījies tā sastāvs un pievienojušies jauni, talantīgi dziedātāji, koris skaitliski ir izaudzis līdz 40 dalībniekiem. Koris Eduarda Grāvīša vadībā 2015. gadā ieguvis zelta godalgu starptautiskā koru festivālā-konkursā Moldovā, 2019. gadā bronzas diplomu starptautiskā koru konkursā Kauņā (Lietuva), kopš 2017. gada koris katru gadu piedalās Latvijas Radio 2 projektā “Gadsimta garākā Līgo dziesma” kā vienīgais tautas mākslas kolektīvs no Aizkraukles novada. Pēc diriģenta iniciatīvas korim veidotas plašas koncertprogrammas ar komponista Valda Zilvera sarakstītajām dziesmām un Latvijas Nacionālā teātra aktieru dalību. Īstenoti garīgās mūzikas projekti ar koncertiem vairākās Latvijas baznīcās, tostarp ikgadējais garīgās mūzikas festivāls “Soli Deo Gloria” Aizkraukles Svētās Terēzes no bērna Jēzus Romas katoļu baznīcā.

Novada koru virsdiriģenta amatā Eduards Grāvītis īstenojis plašākus kormūzikas pasākumus, iesaistot ne tikai kultūras centru dziedošos kolektīvus, bet arī novada skolu korus. Piemēram, kopīgs darbs kormūzikas ieraksta “Daugavas dziesmas” tapšanā vainagojies ar vērienīgu noslēguma koncertu Aizkrauklē.

Eduards Grāvītis bijis svētku vadītājs un virsdiriģents Kokneses fonda organizētājā Dziesmu svētku cildinājuma akmens atklāšanas pasākumā 2023. gadā un latviešu dziedāšanas svētku 150. gadadienas pasākumā 2024. gadā Sunākstē. Šogad, novadnieka Pētera Barisona 120. jubilejas gadā, vērienīgā koncertā Aizkrauklē iesaistījis korus un P. Barisona Mūzikas skolas pedagogus. Tapis arī dāvinājums pilsētai un mūzikas skolai ‒ skulptūra “Veltījums Pēterim Barisonam”, kuras autors ir diriģenta dēls ‒ Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolas absolvents Jānis Grāvītis.

“Gods kalpot Aizkraukles novadam un Aizkraukles ļaudīm!” pēc apbalvojuma saņemšanas sacīja Eduards Grāvītis un atzina, ka ir savādi atrasties skatuves priekšā bez kora. Šādu apbalvojumu saņemšanas brīži ir svinīgi un skaisti, tomēr vislielākais apbalvojums viņam ir klausītāju atsaucība, atzinība, kad, diriģējot kori un skatoties dziedātāju acīs, rodas vienotības sajūta gan ar koristiem, gan ar klausītājiem. Koristi dziesmas skanējumā ieliek savu sirds, dvēseles un gara spēku, savu radošumu, un klausītāji to jūt un novērtē. Eduards Grāvītis atcerējās brīdi, kad kādreizējās Aizkraukles novada ģimnāzijas direktors Leons Līdums viņu uzrunājis kā novada jauniešu koru virsdiriģentu, sakot, ka skolas koris “De Cantare” palicis bez sava vadītāja un vai viņš nevarot ko darīt. “Teicu, ka visu var darīt, bet kā tas būs, nezinu,” sacīja apbalvojuma saņēmējs, kurš kopā ar kori “De Cantare” ir jau 19 gadus un tikpat ilgi ir novada jauniešu koru virsdiriģents.

Līdzīgs stāsts ir par jaukto kori “Aizkraukle” ‒ tā diriģente Ilze Dubere, pārceļoties uz dzīvi Itālijā, Eduardam Grāvītim jautājusi, vai viņš nevarētu ko darīt ar pieaugušo kori. “Teicu, ka esmu noslogots, ar pieaugušo koriem esmu nosolījies nestrādāt, man pietiek ar bērniem. Un tad viņa man piezvana pēc mēneša un saka: “Eduard, atnāc, lūdzu, uz mēģinājumu, es neesmu Aizkrauklē. Protams, es aizgāju, un atceros, ko teicu: “Es jūs nepazīstu, jūs nepazīstat mani, līdz sezonas beigām pastrādāsim un skatīsimies, kas būs.” Lūk, ir aizgājusi pirmā sezona, otrā, trešā…” stāsta Eduards Grāvītis, kurš kori “Aizkraukle” vada jau devīto sezonu, un izveidojusies saikne arī ar citiem novada koriem ‒ Aizkraukles novada koru virsdiriģenta pienākumus viņš pilda jau astoņus gadus.

Pateicoties par apbalvojumu, Eduards Grāvītis aicināja novada domes deputātus atbalstīt bērnu un jauniešu izglītībā iesaistītos cilvēkus, pedagogus, sākot jau no bērnudārza posma, un nesamazināt pedagogu slodzes, lai dziedāšanas dzirksts, kas ir mazajiem ķipariem, tiktu attīstīta un saglabātos arī skolēna un pieaugušā vecumā, jo nepārtiekam no maizes vien, ir vajadzīgs pilnveidot arī dvēseli un garu. Diriģents pieminēja spēlfilmu “Zeme, kas dzied”, kurā ir atspoguļota dziesmu un kultūras pārmantošana ‒ no vecāsmātes mazmeitai, no vecātēva mazdēlam, un tā no paaudzes paaudzē, mūžīgi mūžos.

Pašaizliedzīgais darbs sniedzas pāri amata pienākumiem

Juris Gorbačovs, Ilze Līduma, Leons Līdums

Goda pilsoņa nosaukuma saņēmēja Ilze Līduma svinīgajā pasākumā nevarēja ierasties, tādēļ novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums, Kultūras pārvaldes vadītāja Anta Teivāne un Neretas apvienības pārvaldes vadītājs Juris Gorbačovs devās uz Jāņa Jaunsudrabiņa muzeju “Riekstiņi” Neretā, lai viņai pasniegtu Goda pilsoņa nozīmi, suminātu ar augstākā novada apbalvojuma saņemšanu un nodotu arī novada Tūrisma nodaļas un Neretas novadpētniecības muzeja sveicienus.

Ilze Līduma dzimusi “Riekstiņos” un saimniekošanu rakstnieka Jāņa Jaunsudrabiņa bērnības gadu viensētā uzskata par savu dzīves misiju. Savu pirmo ekskursiju “Riekstiņos” Ilze novadījusi kā Neretas vidusskolas skolniece.

Muzejs izveidots 1967. gadā un sākotnēji darbojās patstāvīgi, līdz 1997. gadā kļuva par Neretas pašvaldības struktūrvienību. Ilze Līduma aktīvu darbību “Riekstiņos” uzsākusi pagājušā gadsimta 90. gados, organizējot dažādus pasākumus. 2002. gadā viņa aizgāja no pamatdarba Rīgā, kur ilgstoši strādāja inženierizpētes nozarē, veicot gan praktisku, gan zinātnisku darbu, un atgriezās pie dzimtas saknēm Sēlijā, apmetoties “Riekstiņos” uz palikšanu. Šobrīd viņas darba stāžs novadā ir 27 gadi.

Muzejs pašlaik ir Aizkraukles novada pašvaldības iestāde un Ilzes Līdumas vadībā apzina, vāc, glabā un pēta materiālās un nemateriālās kultūras vērtības, saistītas ar Jāņa Jaunsudrabiņa dzīvi un daiļradi Latvijā un trimdā, kā arī darba rīkus, iedzīves un etnogrāfiskos priekšmetus, iegūtus Neretas pagasta apkārtnes viensētās, kas minētas Jaunsudrabiņa darbos, lai pilnīgāk raksturotu sadzīves apstākļus viņa bērnības un jaunības dienu zemē 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā.

Anta Teivāne stāsta, ka muzeja vadītāja pašaizliedzīgi un no sirds veic savu darbu, un viņas ikdienas pienākumi jau daudzus gadus ir muzeja krājuma veidošana, papildināšana, uzturēšana un pieejamības nodrošināšana, pētniecības darbs, Jaunsudrabiņa devuma Latvijas kultūrā popularizēšana, kultūrvides objektu uzturēšana un izmantošana nodarbībās skolēniem un ģimenēm ar bērniem, tematiski izglītojošos un kultūras pasākumos, muzeja darbības nodrošinājums un infrastruktūras veidošana. Ar savu neatlaidību viņa veidojusi muzeju par nozīmīgu Latvijas kultūras dzīves sastāvdaļu, mērķtiecīgi rūpējusies par ēku kompleksa un ainavas saglabāšanu, radot “Mūsmājas” par vienu no Neretas kultūras dzīves centriem un saglabājot Jāņa Jaunsudrabiņa “Baltajā grāmatā” atainoto 19. gadsimta noskaņu.

Šovasar Ilze Līduma ir saņēmusi arī Latvijas Muzeju biedrības piešķirto goda apbalvojumu ‒ Mērijas Grīnbergas balvu par mūža ieguldījumu ‒ pašaizliedzīgu darbu, kas sniedzas pāri amata pienākumiem Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, popularizēšanā un pieejamībā.

Goda rakstu saņēma:

• biedrība “SOS palīdzība Ukrainai” – par nemitīgu un nesavtīgu atbalstu Ukrainai desmit gadu garumā;
• Skrīveru ģimenes ārste Aija Skudra – par augsti profesionālu un atbildīgu pienākumu pildīšanu un nozīmīgu ieguldījumu Skrīveru apkaimes iedzīvotāju veselības aprūpē;
• Mazzalves pamatskolas direktors Aivars Miezītis – par ilggadēju ieguldījumu Mazzalves pamatskolas attīstībā, Mazzalves kultūras un izglītības dzīves bagātināšanā un dzīvesvides uzlabošanā;
• Skrīveru Mūzikas un mākslas skolas direktore Iveta Biķerniece – par ilggadēju, radošu un profesionālu darbu, aktīvu sabiedrisko darbību;
• Kokneses pamatskolas-attīstības centra direktores vietniece metodiskajā darbā Inese Svence – par metodisko atbalstu Aizkraukles novada pedagogiem iekļaujošās un speciālās izglītības jomā un starptautisko projektu īstenošanu;
• Kokneses Mūzikas skolas direktore Iveta Bērziņa – par Kokneses kultūrvēsturiskā mantojuma popularizēšanu un nozīmīgu ieguldījumu mūzikas skolas izaugsmē.

Atzinības rakstu saņēma:

• Aizkraukles Mākslas skolas direktores vietniece mācību darbā skolotāja Sarmīte Rudaka – par ieguldījumu Aizkraukles Mākslas skolas attīstībā, par radošu, nesavtīgu darbu audzēkņu izglītošanā un audzināšanā;
• Aizkraukles Mākslas skolas skolotāja Ilze Možeika – par ieguldījumu skolas attīstībā, par radošu, nesavtīgu darbu audzēkņu izglītošanā un audzināšanā;
• Aizkraukles Mākslas skolas lietvede Inese Līga Mārtiņa – par ilggadēju, godprātīgu un nesavtīgu darbu, aktīvu līdzdalību skolas dzīvē;
• Kokneses biedrības “Baltaine” un folkloras kopas “Urgas” vadītāja Inguna Žogota – par nozīmīgu ieguldījumu latviešu tautas tradīciju saglabāšanā;
• Daudzeses pagasta Saieta nama deju kolektīva “Kvēlziedes” un Aizkraukles Kultūras centra deju kolektīva “Aizkrauklis” vadītājs Aigars Zemzariņš – par radošu un nesavtīgu darbu deju kolektīvu vadīšanā, dejas mākslas popularizēšanā, Aizkraukles novada vārda spodrināšanu Latvijā un aiz tās robežām;
• Pļaviņu vidusskolas direktores vietniece izglītības jomā Lana Ivanova – par profesionalitāti, pildot amata pienākumus un nodrošinot mūsdienīgu mācību procesa vadību;
• Neretas novadpētniecības muzeja vadītāja Marika Sūruma – par pozitīva novada tēla veidošanu un Neretas vārda popularizēšanu;
• Mazzalves pamatskolas latviešu valodas, literatūras, mājturības un tehnoloģiju skolotāja Daiga Pabērza – par ieguldījumu skolēnu skatuves runas un lasītprasmes attīstīšanā, Mazzalves pamatskolas estētiskās vides veidošanā;
• Aizkraukles novada Interešu izglītības centra jaunatnes lietu speciāliste Līga Kriškijāne – par nozīmīgo ieguldījumu Aizkraukles jaunatnes politikas attīstībā un darbā ar novada jauniešiem;
• P. Barisona Aizkraukles Mūzikas skolas akordeona spēles pedagoģe Natālija Juškeviča – par ilggadēju profesionālu un radošu akordeona spēles pedagoģes darbu, audzēkņu talantu attīstīšanu, aktīvu iesaisti skolas, novada un valsts nozīmes pasākumos un koncertos;
• Mazzalves pamatskolas matemātikas skolotāja Silvija Ivanova – par Mazzalves pamatskolas audzēkņu matemātikas prasmju attīstīšanu un sagatavošanu olimpiādēm un konkursiem, aktīvu sabiedrisko darbu;
• Aizkraukles Sporta centra kādreizējais direktors un sporta veterāns Jānis Plinta – par nozīmīgu ilggadēju ieguldījumu sporta jomā un civilās aizsardzības attīstībā novadā;

• Aizkraukles novada vidusskolas direktora vietniece Ilga Kravale – par nozīmīgu ieguldījumu izglītības jomas attīstībā, radošu un godprātīgu darbu Aizkraukles pilsētas izglītības iestāžu vadībā;

• Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Egija Apiņa – par profesionalitāti, radošu, aktīvu pedagoģisko un sabiedrisko darbu, skolēnu individuālās izaugsmes veicināšanu;
• Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas vēstures, sociālo zinību, kultūras pamatu un novada mācības skolotāja Lija Saldovere – par profesionālo meistarību, radošumu pedagoģiskajā procesā, skolēnu sagatavošanu olimpiādēm un skolēnu individuālo spēju attīstīšanu;
• Neretas pirmsskolas izglītības iestādes “Ziediņš” vadītāja Inita Jakovčika – par aktīvu darbu un radošām iniciatīvām, vadot pirmsskolas izglītības iestādi un veicinot novada izglītības iestāžu sadarbību;
• Seces pirmsskolas izglītības iestādes “Vasariņa” bijusī vadītāja Inese Ribakova – par ilggadēju profesionālu darbu;
• biedrības “Daugavas Vanagi Latvijā” Kokneses nodaļas vadītājs Jānis Mārtinsons – par ilggadēju, augstvērtīgu ieguldījumu Aizkraukles novada nevalstiskā sektora stiprināšanā, latviešu karavīru piemiņas saglabāšanā un patriotiskajā audzināšanā;
• sociālās aprūpes centra “Pļaviņas” dienas aprūpētāja Natālija Lazdiņa – par profesionālu, godprātīgu, apzinīgu un iejūtīgu darbu;
• Jaunjelgavas Kultūras centra direktore Sandra Smona – par nesavtīgu un profesionālu darbu Jaunjelgavas kultūras dzīves veidošanā un vēsturiskā mantojuma saglabāšanā;
• Pilskalnes senioru klubiņa “Kamenes” dibinātāja, pensionētā skolotāja Monika Pavloviča – par aktīvu sabiedrisko darbu un nozīmīgu ieguldījumu Aizkraukles novada nevalstiskā sektora stiprināšanā;
• Aizkraukles pirmsskolas izglītības iestādes “Saulīte” Ineta Bundure – par ilggadēju, nozīmīgu ieguldījumu iekļaujošās izglītības ieviešanā un īstenošanā pirmsskolas līmenī Aizkraukles novadā;
• Skrīveru pirmsskolas izglītības iestādes “Sprīdītis” skolotāja palīdze Inese Iraida – par ilggadēju, augsti profesionālu un radošu darbu;
• Skrīveru pirmsskolas izglītības iestādes “Sprīdītis” Mārīte Mālniece – par ilggadēju, augsti profesionālu un radošu darbu.

Pateicību saņēma:

• Aiviekstes un Vietalvas pagasta pakalpojumu centra vadītāja Giedre Zvirgzdiņa – par ieguldījumu Vietalvas pagasta vides labiekārtošanā un rūpēs par iedzīvotāju labbūtību;
• E. Prūsas Vietalvas pagasta bibliotēkas vadītāja Ineta Brašus – par ieguldījumu vietējās sabiedrības izglītošanā un sabiedrisko darbu, vadot bibliotēku;
• Vietalvas pagasta kultūras darba organizatore Zane Kažus – par nozīmīgu ieguldījumu Vietalvas pagasta kultūras dzīves veidošanā;
• Neretas apvienības pārvaldes sekretāre Agnese Putniņa – par godprātīgu un profesionālu darba pienākumu pildīšanu un ieguldījumu Neretas apvienības izaugsmē;
• Mazzalves pagasta pakalpojumu centra Komunālās nodaļas vadītājs Reinis Rēze – par apzinīgu, uz attīstību vērstu darbu;
• Neretas apvienības pārvaldes Komunālās nodaļas vadītājs Rihards Trukša – par ilggadēju un profesionālu darbu un nozīmīgu ieguldījumu komunālās saimniecības attīstībā;
• Jaunjelgavas Tūrisma informācijas punkta vadītāja Linda Onužāne – par aktīvu līdzdalību, sabiedrisko aktivitāti un nozīmīgu ieguldījumu Jaunjelgavas pilsētas tēla un atpazīstamības veidošanā;
• biedrības “Latvijas Samariešu apvienība” aprūpētāja Tatjana Kovaļčuka – par nesavtīgu, pašaizliedzīgu un ilggadēju darbu Pļaviņu senioru aprūpē;
• Jaunjelgavas Kultūras centra Saimniecības daļas vadītājs Jānis Artjomenko – par aktīvu darbu un nesavtīgu ieguldījumu Ukrainas armijas un iedzīvotāju atbalstā.