Saistībā ar ziņu, ka Aizkraukles pilsētas un pagasta skolēniem par augstiem sasniegumiem izglītībā, mākslās un sportā pašvaldība piešķīrusi naudas balvas, esam saņēmuši vairākas iebildes par to, ka šādas balvas netiek piešķirtas visu novada skolu audzēkņiem. Aizkraukles novada Izglītības pārvaldes vadītāja Sarmīte Kļaviņa skaidro: vēl šajā gadā izlemts labākos skolēnus godināt atsevišķi katrā novada apvienībā, kur lielākoties skolēni apbalvoti saskaņā ar līdz šim iedibināto kārtību.
Sarmīte Kļaviņa stāsta, ka jau mācību gada sākumā Aizkraukles novada Izglītības pārvalde un skolu vadītāji vienojušies: šis skolām būs kā pārejas gads, līdz ar to līdzšinējos novados skolu darba organizācijas aspektā tiks atstāta spēkā iepriekšējā kārtība. Tas nozīmē, ka skolās būs spēkā gan līdzšinējā brīvpusdienu, gan stipendiju, gan labāko skolēnu prēmēšanas kārtība. “Tā kā brīdī, kad sāka darboties jaunais novads, skolās audzēkņi jau bija uzņemti, tieši skolu vadība rosināja, ka jāatstāj spēkā iedibināta stipendiju un naudas balvu piešķiršanas kārtība,” skaidro Izglītības pārvaldes vadītāja. “Tobrīd skolām iebildumu nebija, un visi turpināja izmantot spēkā esošos bonusus, tāpat skolas varēja izrādīt iniciatīvu un paredzēt naudu budžetā kādiem īpašiem mērķiem.”
Aizkraukles pilsētas un pagasta skolu budžeta izdevumos tika ieplānota summa – 3500 eiro, kas paredzēta skolēnu prēmēšanai par augstiem sasniegumiem izglītībā, mākslās un sportā. Prēmēšanas kārtība tika izstrādāta saskaņā ar 2018. gadā apstiprinātajiem saistošajiem noteikumiem. Saistībā ar to, ka atvēlētā naudas summa bija mazāka nekā būtu vajadzīga, tika izmaksāti 90 procenti no iepriekš nolikumā paredzētās summas.
Lielākās naudas balvas saņēma interešu izglītības skolu audzēkņi, kuri guvuši pat vairākas godalgas Latvijas un starptautiska mēroga konkursos, un tie ir ļoti centīgi un talantīgi bērni no dažādām Aizkraukles novada pilsētām un pagastiem.
Maksā tikai stipendijas
Kāda kārtība šogad bijusi citās Aizkraukles novada lielākajās skolās?
Kokneses apvienības izglītības iestādēs izcilākajiem skolēniem mācību gada noslēgumā naudas balvas netika piešķirtas, bet Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolā labākajiem skolēniem visa mācību gada garumā katru mēnesi maksāja stipendiju – 10, 15 vai 20 eiro. Stipendijas lielums atkarīgs no sasniegumiem, tās maksātas saskaņā ar skolas nolikumu un tām tika ieplānots finansējums mācību iestādes budžetā. Kopā Kokneses vidusskolā stipendijās šajā mācību gadā izmaksāti 6545 eiro.
Naudas pietiek abiem
Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā audzēkņiem par labiem mācību rezultātiem izmaksā stipendijas – tās skolēni saņem divas reizes gadā semestra noslēgumā, arī šogad. Šajā mācību gadā stipendijās kopā izmaksāti 1150 eiro. Savukārt par sasniegumiem mācību priekšmetu olimpiādēs, konkursos un sacensībās skolēniem mācību gada noslēgumā tika izmaksātas arī naudas balvas. Šogad skolēni saņēma balvas no 3 līdz 60 eiro apmērā, tās lielums atkarīgs no iegūtās godalgas un sasniegumu mēroga. Kopā naudas balvās izmaksāti 765 eiro.
Pļaviņu vidusskolas direktore Ilze Luksa informē, ka skolēni šajā mācību gadā saņēma gan stipendijas par labiem mācību rezultātiem, gan mācību gada noslēgumā – vienreizējas naudas balvas par īpašiem sasniegumiem olimpiādēs un konkursos. Naudas balvām kopā atvēlēti 935 eiro, stipendijām – 1885 eiro. “Saistībā ar to, ka bijām informēti par šogad spēkā esošos kārtību un mūsu skolā arī līdz šim bijusi tradīcija prēmēt centīgākos bērnus, skolas budžetā ieplānojām naudu šim mērķim,” saka direktore.
Budžetā naudu neparedz
Jaunjelgavas vidusskolā stipendijas vidusskolēniem tika izmaksātas tikai līdz pagājušā gada beigām – skolēni, kuri labi mācās, saņēma 40 eiro ik mēnesi. “Šajā gadā budžetā tam līdzekļi netika ieplānoti, līdz ar to šī mācību gada noslēgumā skolēni nesaņēma ne stipendijas, ne naudas balvas,” saka Jaunjelgavas vidusskolas direktore Lauma Mīlīga. “Uzskatu, ka visām skolām novadā vajadzēja paredzēt vienotu sistēmu vai skaidri formulēt, ka skolai savā budžetā jāparedz nauda šim mērķim,” saka direktore.
Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolā šajā mācību gadā netika piešķirtas ne naudas balvas, ne stipendijas no pašvaldības budžeta līdzekļiem. Skolas direktore Viktorija Trukša informē, ka vidusskolēni saņem vietējo uzņēmēju sarūpētas stipendijas – tās piešķir labākajiem skolēniem, kuru sekmes ir virs 8 ballēm un kuri guvuši godalgas olimpiādēs un konkursos. Šīs stipendijas apjoms ir 60 eiro mēnesī. “Diemžēl mūsu skolas skolēni šī mācību gada noslēgumā ir palikuši bez naudas balvām, kaut iepriekš tādas bija, jo nezināju, ka budžetā ir jāieplāno tam līdzekļi,” saka direktore.
Vieni noteikumi visiem
Skolu direktori uzskata: kļūda ir tā, ka jau mācību gada sākumā netika izstrādāta visām skolām vienāda labāko skolēnu prēmēšanas sistēma, tāpat nevar aizmirst, ka mācību gads un budžeta gads nav viena un tā pati mērvienība. Jau šī mācību gada sākumā būtu jābūt skaidrībai, kāda šī kārtība būs, tāpat kā tam, kuriem skolēniem tiks nodrošinātas brīvpusdienas un vai vispār tās būs.
Labāko skolēnu prēmēšanas sistēma novada skolās jāsaglabā, protams, tai jābūt vienotai visam novadam. Naudas balva bērnam ir labs stimuls, un šim mērķim budžetā līdzekļi būtu jāatrod, – uzskata skolu direktori.
Izglītības pārvaldes vadītāja Sarmīte Kļaviņa teic, ka nākamajā mācību gadā visām novada skolām tiks izstrādāti vienoti kritēriji, kas nosaka, par ko skolēniem tiek piešķirti apbalvojumi, piemēram, viena no idejām ir naudas balvas paredzēt tikai par sasniegumiem vismaz valsts līmeņa olimpiādēs un konkursos. Par nosacījumiem vēl tiks lemts, apstiprinot vienotu nolikumu.