Šī gada 3. maijā Latvijas un Lietuvas sadarbības projekta “Living Rivers” Nr. LLI-474 ietvaros Kokneses pilsētai tika piegādāts autentisks baļķu plosts un dobtā laiva. Vienkoču laiva pašreiz esot garākā Latvijā.
Plostu un vienkoču laivu izgatavošanu un piegādāja SIA “Veder”, izmaksas – 24 544,16 eiro (ar PVN).
Baļķu plosta izmēri ir 10 x 6 metri, vienkoču dobtās laivas izmēri ir 5,5 x 0,6 metri un tā esot garākā Latvijā. Plosts apskatāms Kokneses parkā pie Kokneses pilsdrupām, savukārt vienkoču laiva tiks izvietota kā apskates eksponāts.
Plostu laišana pa upēm ir senākais kokmateriālu pludināšanas veids. Jau no 16. gadsimta Daugavas straumi izmantoja kā vislētāko koku transportēšanas veidu, bet 19. gadsimts un 20. gadsimta sākums bija plostu ēras zelta laikmets. 1911. gadā tika sasniegts rekordskaitlis – tika izmantoti vairāk nekā 22 tūkstoši plostu. Pludināšanas darbos tad tika nodarbināti 40 tūkstoši cilvēku.
SIA “Veder” pārstāvis stāsta, ka senatnē Daugavas plosts sastāvēja no 6 līdz 8 posmiem vai plenicām, to kopējais garums varēja sasniegt pat 70 metrus. Koknesei piegādātajam plostam izbūvēta viena 6 metrus plata un 10 metrus gara plenica. Plosta siešanai izgatavoti divi ķekši, ar kuriem tad arī tika velti un stumti baļķi. Ķekši agrāk bijuši vērtīgs palīgs, lai likvidētu baļķu sastrēgumus. Parasti upēs izmantoja vienu airi, drigalku uz priekšējās, un vienu – uz aizmugurējās plenicas, bet Daugavā plostus būvēja ar divām un pat trijām drigalkām uz priekšējās un aizmugurējās plenicas.
Izbraukt Daugavu nebija viegli. Pašas bīstamākās krāces sākās lejpus Jēkabpils apmēram 25 km garumā. Zvanītāju krogā notika loču līgšana. Plostnieki, kuri uzņēmās šo darbu, pārzināja krāču vietas un prata izvadīt plostu cauri Prikažai, Priedulājam, Grūbei jeb Pļaviņu rumbai, Trakajam atvaram, Brodņai, Zvirbuļu un Ķeguma krācēm.
Rakstā izmantota plostnieku leksiku, kura skanēja uz Daugavas, kad pa to brauca plosti un skaļās balsīs sazinājās korņiki un malači. Korņiki bija plostu stūrmaņi, bet malači to palīgi. Reizēm malača vietu dabūja korņika jaunākie brāļi vai dēli, pat sievas un meitas. Plostnieces sevi sauca par daiļajām straumeniecēm, bet vīri tās dēvēja par “vārnām”.
Projekts Nr. LLI-474 “Dzīve pie upēm: tūrisma produktu attīstība, balstoties uz seno un mūsdienu Baltijas valstu vēsturi” (Living Rivers). Projekta mērķis ir veicināt tūrisma attīstību, kas balstīta uz vēsturisko, dabas un kultūras mantojumu, kas saistīts ar dzīvi pie upēm. Projekta īstenošanas ilgums ir 30 mēneši – no 2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 30. jūnijam. Kopējais projekta budžets ir 590 149,66 eiro, tajā skaitā 501 627,20 eiro – Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums.
Par publkācijas saturu pilnībā atbild Aizkraukles novada pašvaldība un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.
