Pieminot cīņās par Latvijas brīvību kritušos karavīrus, daudzviet Aizkraukles novadā notika lāpu gājieni un skrējieni, piemiņas brīži un citi pasākumi.
9. novembrī Secē norisinājās Lāčplēša dienai veltīts ģimeņu lāpu skrējiens, 10. novembrī Daudzeses pagastā notika svinīgs karogu gājiens, savukārt Sunākstē ‒ lāpu gājiens.
10. novembrī Jaunjelgavā, Vecpilsētas parkā, ar Zemessardzes 55. kājnieku bataljona līdzdalību norisinājās izglītojošu un praktisku uzdevumu pasākums ģimenēm “Savu zemi es mācos”. Jaunjelgavas Tūrisma informācijas punkta vadītāja Linda Onužāne ierādīja lāpu gatavošanas prasmes, lāpas tapa pēc sentēvu metodēm no cūku taukiem un liniem. Praktiskus medicīnas uzdevums stilizētā lazaretē varēja veikt mediķa Grigorija Popenkova un jaunatnes lietu speciālistes Sandras Popenkovas vadībā, darbojās biedrības “SOS palīdzība Ukrainai” organizētā ierakumu sveču darbnīca, savukārt pastkaršu darbnīcā “Spēka vārdi Latvijai” tapa novēlējumi mūsu valstij. Pastkartes Jaunjelgavas Kultūras centrā būs apskatāmas visu novembri. Daudziem izaicinājums bija spēka un veiklības pārbaudījumi kopā ar Zemessardzes 55. kājnieku bataljona zemessargiem un dažādi erudīcijas uzdevumi par Latviju jaunsargu instruktora Eināra Kvieša virsvadībā, īpašu spēku un precizitāti prasīja granātas mešana mērķī. Visu pasākuma laiku bija iespēja sildīties pie uguns un klausīties patriotiskas dziesmas, kuras izpildīja tautas mūzikas ansambļa “Nairi” muzikanti, varēja vērot projicētu fotogrāfiju apkopojumu “Brīvības cīņas karavīru sejās”. Fotogrāfijas kultūras centram uzdāvināja kāds kolekcionārs, kurš vēlējās palikt anonīms. Jaunjelgavā norisinājās arī simbolisks lāpu skrējiens Aizkraukles novada Sporta centra sporta organizatores Anitas Censones virsvadībā un lāpu gājiens no Jaunjelgavas kapiem līdz stēlai Daugavmalā.
Lāčplēša dienā, 11. novembrī, godinot 1919. gada brīvības cīņās kritušos karavīrus, lāpu gājienā devās Kokneses, Pļaviņu, Neretas, Mazzalves iedzīvotāji, bet pie Sērenes Tautas nama notika piemiņas brīdis ar sveču aizdegšanu.
Lāpu gājiens notika arī Aizkrauklē, un tajā piedalījās ap tūkstoš cilvēku, tostarp novada domes vadība, Zemessardzes 55. kājnieku bataljona zemessargi, jaunsargi, skolu audzēkņi, ģimenes ar bērniem.
Lāpu gājiens sākās pie Aizkraukles Kultūras centra un noslēdzās pie stēlas “Lāčplēša cīņa”, kur skanēja Latvijas valsts himna, patriotiskas dziesmas izpildīja ansamblis “Tikai tā”, Aizkraukles novada vidusskolas audzēkņi skandēja dzeju, klātesošos uzrunāja Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums, Zemessardzes 55. kājnieku bataljona komandieris Aleksandrs Sotnikovs un skanēja zemessargu šautās goda zalves.
Pieminot brīvības cīnītājus, savulaik lāpu gājieni sākās pie novada vidusskolas ēkas Lāčplēša ielā, bet beidzamos gadus lāpu straume no kultūras centra vijas cauri pilsētai pa Spīdolas un Lāčplēša ielām. Šoreiz gājienā piedalījās īpaši daudz valsts patriotu ‒ kad pirmie dalībnieki bija nokļuvuši pie stēlas “Lāčplēša cīņa”, gājiena aste vēl atradās Lāčplēša ielā.
Pie stēlas “Lāčplēša cīņa” uzrunājot gājiena dalībniekus, novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums pieminēja laiku pirms 106 gadiem, kad tika nodibināta Latvijas valsts. Tā tika nosargāta brīvības cīņās, taču 50 okupācijas gadi atstāja savu ietekmi un tikai beidzamos 30 gadus dzīvojam neatkarīgā valstī. Viņš pateicās karavīriem, kuri ir gatavi sargāt mūsu valsti, upurējot dārgāko ‒ savu dzīvību. “Karavīri ir varoņi, jo ir gatavi darīt visu, lai aizsargātu mūsu Latviju,” sacīja Leons Līdums un karavīriem pateicās par ikdienas atbildīgo darbu, kuru mēs neredzam, bet visvairāk izjūt ģimenes locekļi. Paldies skanēja arī ģimenes locekļiem, kuri palīdz un atbalsta. Novada mērs pieminēja draudīgo globālo situāciju. Lai gan NATO sastāvā esam zem drošības lietussarga, Leons Līdums uzsvēra nepieciešamību būt pašiem gataviem grūtām situācijām ‒ katram savā vietā, lai kopā nosargātu mūsu valsti. Viņš pieminēja daudzviet skandēto Latvijas zemessargu radīto vadmotīvu “Mana Latvija. Mana atbildība”, ar kuru ikviens tiek mudināts aizdomāties ne tikai par to, ka viss, kas mums katram ir svarīgs, ir arī jāaizsargā, bet arī par to, ka valsts šodiena un nākotne, labklājība un pastāvēšana vispirms ir atkarīga no katra paša rīcības un iniciatīvas. Ikdienas darbs arī ir ieguldījums, kas prasa atbildību, drosmi un sirdsdegsmi.
Zemessardzes 55. kājnieku bataljona komandieris Aleksandrs Sotnikovs uzsvēra, cik svarīgi ir atcerēties un godināt brīvības cīnītājus, kuri 1919. gadā cīnījās par nesen izveidoto Latvija valsti, un vēstures zināšanas nodot tālāk nākamajām paaudzēm.
Novada vidusskolas audzēkņi izjusti skandēja dzejas rindas, tostarp arī dzejā iekļauto vēlējumu par laimi, kas ir dot un dāvāt, mīlēt un radīt, nevis prasīt, ņemt, postīt un graut.
Lai katra labā doma un darbs palīdz Latvijai uzziedēt spēkā un lepnumā! Saules mūžu Latvijai!
