Par godu Latvijas valsts Neatkarības atjaunošanas 32. gadadienai 4. maijā pulksten 15 Rīgas pilī notiks svinīga valsts apbalvojumu pasniegšanas ceremonija, kurā sveiks arī mūsu novadniekus. Augsto valsts apbalvojumu – Atzinības krustu saņems pilskalniete, novadpētniece, sabiedriskā darbiniece un biedrības "Upmales mantinieki" vadītāja Lidija Ozoliņa un Latvijas Lauksaimniecības universitātes struktūrvienības “Zemkopības institūts” vadošais pētnieks, valsts emeritētais zinātnieks Dr. agr. Aldis Jansons no Skrīveriem. Svinīgo ceremoniju varēsim vērot LTV 1 tiešraidē.
Valsts prezidents Egils Levits un Ordeņu kapituls šī gada 4. aprīlī nolēma, atbilstoši Valsts apbalvojumu likuma 30. pantam par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā, ar augstākajiem valsts apbalvojumiem apbalvot 79 cilvēkus, kuri ar savu darbu, aktīvo pilsonisko stāju un uzticīgu kalpošanu Latvijai godam pelnījuši augstāko valsts atzinību. Lepojamies, ka apbalvojamo vidū ir mūsu novada iedzīvotāji!
Saskaņā ar Ordeņu kapitula lēmumu Aldis Jansons iecelts par Atzinības krusta virsnieku, bet Lidija Ozoliņa par Atzinības krusta kavalieri.
Ar Atzinības krustu apbalvo par izcilu Tēvijas mīlestību un par sevišķiem nopelniem valsts, sabiedriskajā, kultūras, zinātnes, sporta un izglītības darbā.
Abi apbalvojumu saņēmēji atzīst, ka vislielākā pateicība viņiem ir līdzcilvēku pateiktais paldies, bet apbalvošanas brīdi 4. maijā gaida ar priecīgu satraukumu.
Par Lidijas Ozoliņas sirds darbu viņas dzimtā Pilskalnes pagasta ļaudis un neretieši teic: “Ap Lidiju viss plaukst, aug un zaļo, it visam ir turpinājums!” Ar viņas entuziasmu 2017. gadā tika izveidots Neretas novada novadpētniecības muzejs – vieta, kur tiek apkopots un godā celts neretiešu kultūrvēsturiskais mantojums. Ilgus gadus strādājot Pilskalnes pamatskolā par vēstures skolotāju, viņa lielāko daļu skolēnu iesaistīja mazpulcēnu kustībā. Lai saglabātu vietējās kultūras un vēstures bagātības no 2010. gada Lidijas Ozoliņas vadībā darbojas biedrība “Upmales mantinieki”. Sadarbībā ar rakstnieci Lūciju Ķuzāni un viņas dzimtu biedrība organizē pasākumus Gricgales krogā, kurš tagad apmeklētājiem atvērts visu gadu.
Lidijas radošajā pūrā ir izdotās grāmatas sērijā “Mēs – neretieši”, ko viņa aizsāka kopā ar Lūciju Ķuzāni, veltot Neretas puses izcilajām personībām. Visvērienīgākais novadpētnieces veikums ir pagājušā gada nogalē apgādā “Laika grāmata” izdotais darbs “Mikus Skruzītis – nepiedodami aizmirstais” – veltījums Sēlijā, Neretas pagastā dzimušajam latviešu etnogrāfam un folkloras pētniekam, kura vārds un nozīmīgais devums atkal spoži iemirdzējies, pateicoties Lidijas entuziasmam.
Par piešķirto valsts apbalvojumu Lidija Ozoliņa ar saviļņojumu teic: “Katrs cilvēks, kurš bijis ar mani kopā, atbalstījis un palīdzējis, ir pelnījis šo apbalvojumu. Sirsnīgs paldies pilskalniešiem, bijušajam Pilskalnes pamatskolas kolektīvam, bijušajam Neretas novada domes priekšsēdētājam Arvīdam Kviesim, neretietēm Laimai Grebskai, Marikai Sūrumai, apgāda “Laika grāmata” redaktorei Ligitai Kovtunai un daudziem citiem novada ļaudīm, kā arī maniem vistuvākajiem - brāļiem un māsai. Man ir svarīgi dzīvot, lai aiz sevis atstātu kaut ko labu un paliekošu. Šo sajūtu es novēlu ikvienam Aizkraukles novada iedzīvotājam gan ikdienā, gan sagaidot mūsu Latvijas brīvības svētkus.”
Ar tikpat lielu mīlestību kā Lidija Ozoliņa kopj savas dzimtās puses kultūrvēstures lauku, skrīverietis – zinātnieks, pētnieks un selekcionārs Aldis Jansons ar savu profesionālo pieredzi un pētnieka garu palīdz uzplaukt zinātnes laukam.
Piedzimis Sibīrijā, kur viņa vecāki bija izsūtījumā, savas dzīves lielāko daļu ir uzticīgs Skrīveriem, kur aizvadīti piepildīti darba gadi “Zemkopības institūtā” kā selekcijas programmas vadītājam, savulaik arī kā iestādes direktoram.
Latvijas lauksaimnieki atzinīgi novērtējuši Alda Jansona un viņa kolēģu sasniegumus, veicot daudzgadīgo tauriņziežu un stiebrzāļu selekciju, veidojot ziemcietīgas, ražīgas, slimību izturīgas un ilggadīgas šķirnes. Aldis Jansons ir līdzautors lucernas šķirnēm ‘Rasa’ un ‘Skrīveru lucerna’, kā arī vidēji vēlīnai āboliņa šķirnei ‘Jancis’, kura labi pārziemo un to var audzēt visā Latvijā. Šī āboliņa šķirne ieguvusi popularitāti arī Kanādā, kur to pavairo lielos apjomos. “Tas ir mūsu kopīgi paveiktais darbs, es ļoti lepojos ar saviem kolēģiem “Zemkopības institūtā”, ar gandarījumu teic zinātnieks un selekcionārs.
Aizkraukles novada pašvaldība sirsnīgi sveic Lidiju Ozoliņu un Aldi Jansonu, saņemot augsto valsts apbalvojumu, un teic paldies par paveikto savam novadam un Latvijai!