Aizkraukles novada domes vadība un speciālisti 25. martā tikās ar iedzīvotājiem Mazzalves pagastā. Iepriekš jautājumi nebija iesūtīti, bet tie aktīvi tika uzdoti tikšanās laikā.
Novada pašvaldību pārstāvēja novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Zālītis, izpilddirektors Uldis Riekstiņš, Neretas apvienības pārvaldes vadītājs Juris Gorbačovs, Mazzalves pagasta pakalpojumu centra vadītāja Zeltīte Odiņa, Kultūras pārvaldes vadītāja Anta Teivāne, Sociālā dienesta vadītājs Edvarts Pāvulēns un deputāts Aivars Miezītis.
Zeltīte Odiņa informēja, ka Mazzalves pagasta šī gada budžets ir 389 897 eiro pamatvajadzību nodrošināšanai. Šogad ieplānots pārkrāsot “Krāču” mājas jumtu. Ja izdosies pārdot dzīvokļus, kas vairs nav nepieciešami pašvaldības vajadzībām, līdzekļi tiks izlietoti pirmsskolas grupas sanitāro telpu remontam un labiekārtošanai. Daudz līdzekļu prasa malkas iegāde. Valsts finansējums ceļiem tiek izlietots greiderēšanai un bedrīšu remontam, bet Zaļās ielas posms tiks remontēts būvdarbu garantijas laikā.
Juris Gorbačovs pastāstīja, ka par energoresursiem ietaupīto naudu ir nopirkts pacēlājs, līdz ar to jumtu un citu remontu veikšanai vairs nav jāizmanto ārpakalpojums, un tas ļauj saimniekot ekonomiskāk. Viņš atzinīgi novērtēja Attīstības nodaļas paveikto, pārrobežu projektos piesaistot līdzekļus tūrisma jomā. Ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstu Interreg V-A Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības programmā 2021.‒2027. gadam tiek īstenoti trīs projekti. Pirmajā projektā “Ilgtspējīga ūdens tūrisma veicināšana Lietuvas un Latvijas pārrobežu reģionā, iesaistot vietējos uzņēmējus un kopienas” Neretas apvienības pārvaldes teritorijā uz divām upēm piecās dažādās vietās tiks uzstādītas pontona tipa laipas, krastā ‒ lapenes un pārģērbšanās kabīnes, tiek sakārtota infrastruktūra, radot labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbības veicināšanai pierobežā. Otrajā projektā “Tūrisma piedāvājuma attīstība Sēlijā” tiek aprīkoti Neretas un Mazzalves tūrisma informācijas punkti, tiks uzstādīti Sēlijas informatīvie stendi, kas būs redzami, iebraucot Neretas un Jaunjelgavas apvienību teritorijā, tiks vekts pētījums par Sēlijas zemēm, tradīcijām un paredzētas vēl dažādas aktivitātes. Savukārt trešajā projektā "Reaģēšana uz klimata pārmaiņu un ekstrēmu laikapstākļu riskiem, to novēršana Latvijas un Lietuvas pārrobežu reģionos" Mazzalves pagastam tiks iegādāts ar iekšdedzes dzinēju darbināms pārvietojamais ūdenssūknis attīrīšanas iekārtu vajadzībām.
Iedzīvotāji interesējās par Mazzalves pagasta Ērberģes pasta nodaļas likteni. Zeltīte Odiņa sacīja, ka konkrēta atbilde no “Latvijas pasta” vēl nav saņemta, bet diez vai pasta nodaļas darbību izdosies atjaunot. Uldis Riekstiņš informēja, ka pēc “Latvijas pasta” valdes atlaišanas un uzņēmuma darbības izvērtēšanas procesa sākšanas tā pārstāvji sola aprīlī ierasties novadā, izvērtēt situāciju un kopā ar pašvaldību apspriest iespējas nodrošināt pasta pakalpojumus, izskatot alternatīvas. Iepriekš “Latvijas pasta” pārstāvji ar pašvaldību nekonsultējās, tikai informēja par pieņemtajiem lēmumiem, bet turpmāk sola uzklausīt arī pašvaldības viedokli.
Iedzīvotāji izteica sašutumu par ceļa Nereta—Gricgale—Ērberģe slikto stāvokli, rudeņos un pavasaros tas ir grūti izbraucams vai pat neizbraucams. Andris Zālītis informēja, ka pagājušajā nedēļā bijusi tikšanās ar Satiksmes ministrijas un “Latvijas valsts ceļu” pārstāvjiem, kuri atzīst ‒ valsts ceļi ir jāuztur kārtībā, taču arī norāda, ka šis ceļš ir zaudējis valsts ceļa nozīmi, lai gan valsts sociālās aprūpes centra “Latgale” filiālē “Mēmele” tam nepiekrīt, jo tur strādā 150 darbinieku. Pašvaldībai nav līdzekļu, lai Mēmeles ceļu pārņemtu un savestu kārtībā. Pašlaik konkrēts risinājums nav rasts. Juris Gorbačovs informēja, ka “Latvijas valsts ceļi” sola vasarā veikt Mēmeles ceļa pretputekļu apstrādi vietās, kur tuvumā ir mājas.
Iedzīvotāji vēlas, lai Mazzalves pamatskola pastāvēšana netiktu apdraudēta arī turpmāk. Pamatskolas direktors un novada domes deputāts Aivars Miezītis skaidroja, ka joprojām nav apstiprināti Ministru kabineta noteikumi, kuri noteiktu kritērijus par izglītības iestāžu pedagogu algu tālāku finansēšanu par valsts līdzekļiem. Ir ieplānots triju gadu pārejas periods, līdz iecerētie kritēriju nosacījumi stāsies spēkā. Pašlaik 1. klasē ir 14 skolēnu, nākamajā mācību gadā būs astoņi, deviņi. Ja kritērijs būs 10 bērni katrā klasē un pa 30 bērniem 1.‒3. klasē, 4.‒6. klasē un 7.‒9. klasē, tad kopā vajadzēs ap 90 bērnu. Pamatskolas posmā plānota 3 % pieļaujamā nobīde, par dažiem bērniem mazāk. Ja skolēnu skaits būs mazāks, par iztrūkstošajiem būs jāpiemaksā pašvaldībai vai arī attiecīgajā klašu grupā izglītības process skolā netiks organizēts.
“Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas plānotajiem kritērijiem Mazzalves pamatskolā varētu pietrūkt dažu skolēnu, tomēr pašvaldībai par tiem, šķiet, piemaksāt būtu finansiāli daudz izdevīgāk nekā mainīt izglītības pakāpi un nodrošināt diezgan sarežģīto skolēnu pārvadāšanas loģistiku, jo attālumi līdz citām skolām ir lielākie visā novadā ‒ 26 kilometri līdz Valles pamatskolai un 28,5 kilometri līdz Neretas vidusskolai. Atsevišķi ceļi ir sliktā stāvoklī, pa Mēmeles ceļu autobuss reizēm pat nevar izbraukt,” saka Aivars Miezītis. “Nākamajā un aiznākamajā gadā, iespējams, viss paliks pa vecam, bet pēc trijiem gadiem pašvaldībai visdrīzāk nāksies lemt, kuras skolas finansiāli atbalstīt no pašvaldības budžeta un kurām samazināt izglītības pakāpi. Labā ziņa ir tā, ka Mazzalves pagastā ir pietiekami stabils iedzīvotāju skaits un demogrāfiskie rādītāji.”
Aivars Miezītis arī uzsvēra, ka skolas pastāvēšana ir ļoti nozīmīga vietējo uzņēmumu darbības stabilitātei un tālākai izaugsmei, tostarp vieniem no lielākajiem nodokļu maksātājiem novadā ‒ valsts sociālās aprūpes centra “Latgale” filiālei “Mēmele'', SIA "Liellopu izsoļu nams" un to darbiniekiem.
Kāds tikšanās dalībnieks sacīja, ka nav dzirdējis par pašvaldības vēršanos valdībā un Saeimā ar rosinājumu izmainīt atsevišķus likumu punktus. Andris Zālītis skaidroja, ka sarunās ar Ministru kabinetu pašvaldības pārstāv un kopīgo problēmu risināšanā iesaistās Latvijas Pašvaldību savienība, bet pašvaldības, tostarp novada pašvaldība, var izteikt savu viedokli likumu grozījumu sabiedriskajā apspriešanā.
Izpilddirektors Uldis Riekstiņš pastāstīja par iecerēm komunālo jomu nodot kapitālsabiedrībām. Viņš noraidīja iedzīvotāju bažas par to, ka komunālās saimniecības darbinieki uz Mazzalvi brauks no Neretas, iecerēts, ka pašreizējie komunālās saimniecības jomas darbinieki tiks iekļauti kapitālsabiedrību štatu sarakstā. Pašlaik vēl tiek apkopota visa informācija par patērēto ūdeni, namu apsaimniekošanu un citi dati. Ja, analizējot datus, netiks saskatīts finansiāls ieguvums, tad iecere par komunālās saimniecības nodošanu kapitālsabiedrībām tālāk netiks virzīta.
Iedzīvotāji uzskata, ka novadā ir pārāk daudz grāmatvežu ‒ 41. Andris Zālītis informēja par Valsts kontroles atzinumu ‒ pēc darba apjoma un noslodzes pietrūkst 11 štata vietu. Pašvaldībā strādā vairāk nekā divi tūkstoši darbinieku, un komunālie maksājumi, rēķinu sagatavošana, skaidras naudas pieņemšana, algu aprēķināšana un citas darbības ir jāveic atbilstoši normatīvajiem aktiem. Uldis Riekstiņš sacīja, ka pašvaldības administrācijas darbinieku skaits novadā ir samazināts. Viņš arī norādīja, ka pašvaldība meklē iespējas samazināt izdevumus. Piemēram, slēdzot Sproģu grupu dzīvokli, veicot pārmaiņas Sociālā dienesta darbinieku telpu izvietojumā Neretā, izdosies ieekonomēt līdzekļus, kurus varēs izmantot citām vajadzībām.
Novada Kultūras pārvaldes vadītāja Anta Teivāne informēja, ka kultūras budžets ir iepriekšējā gada apjomā. Viņa uzteica Mazzalves pagasta aktīvo kultūras dzīvi, pārdomāto kultūras pasākumu plānojumu, biedrību aktivitāti un informēja par šogad plānotajiem kultūras pasākumiem novadā.
Nākamā tikšanās ar iedzīvotājiem notiks 8. aprīlī pulksten 17.30 Aizkraukles Kultūras centrā. Uz to aicināti Aizkraukles, kā arī tuvējās apkārtnes un novada iedzīvotāji, kuri vēlas uzdot jautājumus vai uzklausīt novada amatpersonu teikto.
Lai pilnvērtīgāk spētu informēt novada iedzīvotājus par interesējošām tēmām, lūdzam jau iepriekš jautājumus iesūtīt e-pastā: info@aizkraukle.lv vai zvanīt pa tālruni +371 27889770 (darba laikā) līdz 4. aprīlim pulksten 12.00.
