Aizkraukles novada pašvaldībai pieder apmēram 1800 hektāru meža, kuru pašvaldība pati arī apsaimnieko. Lai varētu īstenot vairāk attīstības projektu un ieguldītu naudu gan ceļu, gan vides uzlabošanā, izsolei tiek gatavotas cirsmas visā novada teritorijā, bet tāpat mežs tiks atjaunots un kopts, lai rūpētos par šo novada zaļo zeltu.
Aizkraukles novads ir bagāts ar mežiem – novada kopējā platība ir 227 300 hektāru, no tiem vairāk nekā puse ir meža zemes. Apmēram 60 procentu mežu, kas aug Aizkraukles novada teritorijā, pieder valstij, 39 procenti – privātpersonām, bet viens procents jeb 1810,93 hektāru meža ir pašvaldības īpašumā.
Jau sastādot šī gada budžetu, tika izlemts, ka liela daļa attīstības projektu tiks īstenoti par naudu, kas iegūta no pašvaldības īpašumā esošā mežā pārdošanas. Noteikts, ka no cirsmu un lauksaimniecības zemju realizēšanas iegūtā nauda tiek likta kopējā “katlā” un tērēta visa novada attīstības projektiem, savukārt ieņēmumi no dzīvokļu un individuālās apbūves zemes pārdošanas paliek katras pilsētas vai pagasta, kuros atrodas īpašums, rīcībā un nauda tiek izlietota šīs vietas attīstības projektiem. Piemēram, ja pašvaldības dzīvoklis tiek pārdots Seces pagastā, šī nauda arī tiks izlietota iecerēto darbu īstenošanai šajā pagastā.
Savukārt piecus procentus no katras cirsmas pārdošanas ieņēmumiem uzkrāj mežu apsaimniekošanas fondā, šo naudu paredzēts tērēt mežu atjaunošanai, novadgrāvju tīrīšanai un pievedceļu sakārtošanai.
Plāno cirsmu pārdošanu
Lielākoties pārdošanai izsolē tiek gatavotas cirsmas, kurās ir pārauguši alkšņi (50 un vairāk gadu) un egles, tāpat tiek izcirsti koki, kurus bojā mizgrauzis. Saistībā ar šī kaitēkļa apkarošanu līdz 30. jūnijam valstī ir spēkā aizliegums izstrādāt mežaudzes, kuru sastāvā ir vairāk nekā trešdaļa egļu.
To, kurus īpašumus pārdot, izvēlas speciālisti, bet izsoles rīkošanu ar domes lēmumu apstiprina deputāti. Patlaban pašvaldības mežu apsaimniekošanu koordinē Attīstības nodaļas ģeogrāfiskās informācijas sistēmas speciālists Didzis Grundulis, taču nākotnē varētu tikt izveidota meža speciālista štata vieta, jo nepieciešams gan apsekot teritorijas, gan koordinēt cirsmu sagatavošanu un meža atjaunošanas darbus. “Tas ir darbs, kurā jābūt iesaistītam visu laiku, ne tikai garām ejot, tāpēc uzskatu, ka vajadzīgs darbinieks, kas to dara,” teic Uldis Riekstiņš.
Uldis Riekstiņš informē, ka šī gadā plānos iezīmēta apmēram 100 hektāru meža realizēšana, taču, iespējams, ka šīs platības tomēr būs lielākas. Sākotnēji bija paredzēts, ka bez budžetā jau paredzētajiem plāniem papildus vēl vairāku ceļu sakārtošanai būs nepieciešama pašvaldības līdzdalība apmēram pusmiljona eiro apmērā, taču jau tagad aprēķināts, ka tiek plānoti ceļu sakārtošanas projekti, kuriem nepieciešami apmēram 800 tūkstoši eiro. Kopā ceļu atjaunošanai plānots tērēt apmēram četrus miljonus eiro, un šīm mērķim būs jāņem arī valsts aizdevumi. “Mežs ir izaudzis un, ja mēs gribam sakārtot ceļus, ko prasa arī cilvēki, līdzekļi būs jāatrod arī šādā veidā,” saka izpilddirektors.
Mežs ir jākopj
Patlaban pārdošanai tiek gatavotas lielākoties nelielas cirsmas visā novada teritorijā. Didzis Grundulis informē, ka šobrīd, lai saņemtu ciršanas apliecinājumu, pārdošanai tiek gatavoti 12 īpašumi, kuru kopējā platība ir apmēram 20 hektāru, visā novada teritorijā. Tās atrodas Aiviekstes, Bebru, Neretas, Pilskalnes, Seces un Sunākstes pagastos.
“Lielākoties pašvaldības īpašumā ir nelielas atsevišķas meža audzes, nevis lieli mežu masīvi,” stāsta Uldis Riekstiņš. “Turklāt daļa meža īpašumu nav kopti, tie nav izjutuši īsta saimnieka rokas pieskārienu. Taču dažās teritorijēs, piemēram, Pļaviņās un Sunākstē, atsevišķas meža audzes ir sakoptas, taču nekur nav veidota vienota mežu apsaimniekošanas sistēma. Tagad vēlamies tādu izveidot, paredzot gan meža ciršanu, gan jaunu audžu stādīšanu.”
“Patlaban pārdošanai galvenokārt atlasītas baltalkšņa cirsmas, kura nav jāstāda – šāds mežs atjaunojas pats un teritorija ātri aizaug,” stāsta Didzis Grundulis. “Vietās, kur Valsts meža dienests pieprasīs, obligāti mežu stādīsim par jaunu. Šis darbs jau laikus jāieplāno, kokaudzētavās jārezervē labs stādāmais materiāls. Lai mežam būtu vērtība, tas ir jākopj.”
Vairāk mežu īpašumu ir Jaunjelgavas apvienības pagastos, taču šajā teritorijā šogad arī apmēram divus miljonus eiro plānots tērēt ceļu sakārtošanai. Pašvaldības meži ir arī Neretas, Kokneses un Pļaviņu apvienībās.
Paņemt un atgriezt
Uldis Riekstiņš atzīts, ka līdz šim divās vietās radušās arī situācijas, kad iedzīvotāji izteikuši neapmierinātību vai neizpratni par jautājumiem, kas saistīti ar koku zāģēšanu, tās radušās nesaskaņošanas un neinformētības dēļ, taču ātri atrisinātas. “No šādiem gadījumiem droši vien neizdosies izvairīties arī nākotnē, jo pašvaldības īpašumā lielākoties ir meži, kas vai nu ir mazās platībās vai atrodas neizdevīgā vietā, piemēram, apdzīvotas vietas centrā, kapu tuvumā. Līdz ar to privatizācijas gaitā šie īpašumi īpašu interesi neraisīja,” saka Uldis Riekstiņš. “Pirms nolemjam kādu meža īpašumu gatavot pārdošanai, saskaņojam to gan ar apvienību, gan pagastu pakalpojumu centru vadītājiem, kuri pārzina sava pagasta teritoriju. Tāpat, ja ir kaut kādas problēmas, piemēram, cilvēki iebilst, šo procesu varam apturēt un, ja sabiedrība teiks: nē, nezāģēsim! – mēs to arī nedarīsim. Taču tad jārēķinās, ka kāda plānotā ceļa sakārtošanai vai celiņa bruģēšanai naudas var nebūt.”
“Mūsu plāns ir šos gandrīz divus tūkstošus hektāru meža laist saimnieciskā apritē, un to uztveram nevis kā nastu, bet gan zaļo zeltu, kas ir mūsu rīcībā. Mēs no tā varam paņemt, bet reizē mums arī jārūpējas, lai šis zaļais zelts neizsīktu, tāpēc mežs jāstāda no jauna,” piebilst izpilddirektors.