Aizkraukles novada pašvaldības vadība un nodaļu vadītāji 29. janvārī tikās ar Neretas puses iedzīvotājiem. Šogad kupli pārstāvēta bija ne tikai Nereta ‒ uz apvienības centru bija atbraukuši arī Mazzalves pagasta ļaudis, lai klātienē uzdotu sasāpējušos jautājumus un uzklausītu novada vadības teikto.
Ar iedzīvotājiem Neretā tikās Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums, viņa vietnieks Andris Zālītis, Attīstības nodaļas vadītāja Ilona Kāgane, Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Arvis Upīts un vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Evija Vectirāne, Neretas apvienības pārvaldes vadītājs Juris Gorbačovs, Mazzalves pagasta pakalpojumu centra vadītāja Zeltīte Odiņa, Zalves un Pilskalnes pagastu pakalpojumu centra vadītāja Dzintra Noreika, Sociālā dienesta vadītājs Edvarts Pāvulēns, Kultūras pārvaldes vadītāja Anta Teivāne un citi pašvaldības pārstāvji. Iedzīvotāji tika informēti par novada attīstību, budžeta iespējām un šajā gadā plānotajiem darbiem, kuru apjomu radikāli ietekmējusi situācija pasaulē.
Attīstības nodaļas vadītāja Ilona Kāgane informēja par paveiktajiem un plānotajiem darbiem. 2023. gadā lielas investīcijas ieguldītas Mazzalves pagastā – 265 tūkstoši eiro izlietoti Marijas tilta rekonstrukcijai. 2022. gadā atjaunoti arī vairāku ceļu un ielu segumi, ievērojami uzlabojot dzīves vidi Neretā un apkārtnē. Atjaunots vidusskolas piebraucamais ceļš un sporta laukums, komunālās saimniecības autoparks, iegādāts pacēlājs un traktors, atvieglojot darbu veikšanu. 2024. gadā ar Interreg programmā iegūtajiem līdzekļiem paredzēts attīstīt ūdenstūrismu, iekārtojot piecas atpūtas vietas pie Dienvidsusējas un Mēmeles. Tāpat tiks izveidota Neretas tūrisma punkta vizuālā identitāte un labiekārtotas telpas. Vairāku ideju īstenošanai vēl jāmeklē finansējums. Attīstības nodaļas vadītāja arī informēja, ka ir uzsākta teritorijas plānojuma izstrāde, un šajā procesā būs iespēja iesaistīties arī iedzīvotājiem.
Neretas apvienības pārvaldes vadītājs Juris Gorbačovs informēja par saimniecisko darbu iecerēm, tostarp atbildēja uz izskanējušo jautājumu par iespēju pieslēgt ēkas centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai. Nereta iesaistījusies novada kopējā iniciatīvā par energoefektīva ielu apgaismojuma ierīkošanu ‒ tuvākajos mēnešos vecie gaismekļi tiks nomainīti ar ekonomiskākajām LED lampām. Pēc gaismekļu nomaiņas paredzēts arī pēc pusnakts nodrošināt apgaismojumu, jo ar jauno sistēmu būs iespējams ietaupīt līdzekļus, samazinot apgaismojuma intensitāti.
Šajā ziemas sezonā ir nācies būt taupīgākiem sniega šķūrēšanas darbos, jo cenas augušas un tīrīt divreiz neilgā laika posmā ir pārāk dārgi. Juris Gorbačovs atkārtoti aicināja iedzīvotājus uz sadarbību un sapratni, lai kopā varētu izdarīt vairāk.
Iedzīvotāji pauda satraukumu par plānoto komunālā dienesta reorganizāciju un iespējamām komunālo pakalpojumu cenu izmaiņām. Apvienības pārvaldes vadītājs skaidroja, ka pašlaik notiek diskusijas par efektīvāko veidu – vietējās nodaļas uzturēšanu vai arī pakalpojumu deleģēšanu kapitālsabiedrībām. Līdz šim tikai Jaunjelgavā un Neretā bijušas savas komunālās saimniecības nodaļas, taču citviet novadā jau ilgus gadus komunālos pakalpojumus nodrošina pašvaldības kapitālsabiedrības. Pamazām gan būs jāvirzās uz kopīgu formu visā novadā, tāpēc, iespējams, nākotnē pārmaiņas šajā jomā notiks. Uz jautājumu, vai pakalpojumi nekļūs dārgāki, domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Zālītis atbildēja, ka pārvaldes forma nenosaka pakalpojuma izmaksas, tām jābūt objektīvām, un nav pieļaujama situācija, kad viena iedzīvotāju grupa subsidē citas iedzīvotāju grupas komunālo pakalpojumu izmaksas.
Iedzīvotāji jautāja arī par ceļu un ielu uzturēšanu un remontiem, kā arī meža ceļu sakārtošanu pēc mežistrādes veikšanas. Zalves puses iedzīvotājus nepatīkami pārsteidzis ceļu uzturēšanas iepirkuma rezultāts, jo šoreiz pakalpojums nešķiet pietiekami kvalitatīvs un iepirkuma prasību dēļ tajā nevarēja piedalīties vietējie mazie uzņēmēji. Andris Zālītis izskaidroja likuma prasības iepirkumu jomā un apņēmās ņemt vērā pagājušajā gadā pieļautās nepilnības, lai nākamais iepirkums kļūtu efektīvāks. Daudz sūdzību izskanēja par sliktā stāvoklī esošo valsts ceļu posmu uz Mēmeli. Pašvaldība ir daudzkārt vērsusies pie ceļu uzturētāja par šī posma rekonstrukciju, taču pagaidām nesekmīgi. Panākts vien tas, ka šovasar valsts SIA “Latvijas Valsts ceļi” veiks pretputekļu apstrādi ceļa posmā gar dzīvojamām mājām.
Viens no iedzīvotāju ierosinājumiem, kas izskanēja, ir pagarināt Dienvidsusējā ierīkotās atpūtas vietas krasta līniju, izpļaujot niedres un krūmājus, izvietot soliņus, norādīt vietas, kur drīkstētu peldināt suņus, bet kuras teritorijas būtu jāapmeklē bez četrkājainajiem draugiem. Iedzīvotājus satrauc arī drošības situācija Neretā, jaunieši pārkāpj ētikas un sabiedriskās kārtības normas, ar skūteriem pārvietojoties pa kapsētu, agresīvi braucot ar automašīnām. Būtu nepieciešama lielāka pašvaldības policijas klātbūtne, arī preventīvos nolūkos. Apvienības vadītājs skaidroja pašvaldības policijas noslodzi, šobrīd policists Neretā ir vienu dienu nedēļā. Taču preventīvos nolūkos plānots izvietot kameras, kurām pēc pieredzes ir ļoti efektīva atdeve.
Vēl arvien iedzīvotājus satrauc arī graustu stadiju sasniegušie privātīpašumi Neretas centrā. Iedzīvotāji aicināja izvērtēt ielu malā augošo veco koku stāvokli, kā arī rast iespēju atjaunot ziņojumu stendus.
Domes priekšsēdētājs Leons Līdums ieskicēja iecerēto iedzīvotāju padomju izveidi. No 2025. gada pusprocents no pašvaldības kopējā budžeta tiks atvēlēts tieši iedzīvotāju iniciatīvu īstenošanai. Plānots, ka jaunveidojamo iedzīvotāju padomju nolikumu dome skatīs februāra sēdē.
Mazzalviešos neizpratni radījis straujais apkures cenu kāpums. Juris Gorbačovs skaidroja, ka šogad ir apstiprināts tarifs par megavatstundu un vairs nav valsts atbalsta apkures izdevumu segšanai. Iedzīvotāji rosināja ieviest sistēmu, lai daļu apkures izmaksu varētu segt vasaras mēnešos. Apvienības pārvaldes vadītājs atbalstīja šo iniciatīvu, bet pašiem iedzīvotājiem to jāiesniedz rakstveidā, lai pašvaldībai būtu pamatojums šādu sistēmu ieviest.
Par atbalstu mājokļa izdevumu segšanai sanākušos informēja Sociālā dienesta vadītājs Edvarts Pāvulēns. Mazzalves pagasta pamatskolas pārstāve izteica kritiku, ka skola nesaņem pietiekamu atbalstu dažādu sociālo jautājumu risināšanā, kur iesaistīti izglītojamie un pedagogi. Sociālā dienesta vadītājs aicināja vērsties dienestā ar konkrēto problēmu, lai piesaistītu nepieciešamos speciālistus un problēma tiktu atrisināta.
Ieskatu civilās aizsardzības jautājumos sniedza civilās aizsardzības speciālists Jurijs Maškovs, bet vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Evija Vectirāne aizvietoja Zemessardzes 55. kājnieku bataljona civilmilitārās sadarbības speciālistu, stāstot par ārkārtas gadījumu (72 stundu) somas saturu un tās noderīgumu dažādās dzīves situācijās.
Tomēr visgarākās un karstākās debates raisīja skolu nākotnes jautājums. Uz jautājumu par skolu nākotni domes priekšsēdētājs atbildēja, ka tā ir kopīga visa novada problēma. Pat vairākām novada skolām, kuras pašvaldības ieskatā ir lielas, būs smagi jācīnās par izglītības pakāpes saglabāšanu. Pašvaldību deputātiem tiek uzspiests jau tuvākajos mēnešos ar saviem lēmumiem atbalstīt valdības īstenoto politiku, samazinot skolu izglītības pakāpes Latvijas pagastos un pilsētās. Arī pasta nodaļu slēgšana nav lauku attīstību veicinoša darbība.
Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas priekšsēdētājs Arvis Upīts informēja, ka pašlaik tikai trīs skolas novadā atbilst Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plānotajiem kvantitatīvajiem kritērijiem – tās ir Andreja Upīša Skrīveru vidusskola, Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskola un Bebru pamatskola. Visās pārējās kādā no klašu grupām trūkst skolēnu, lai IZM vērtējumā viņu skaits būtu pietiekams. Ministrija ir noteikusi konkrētu skolēnu skaitu, kādam jābūt klasē 1.‒ 9. un 10.‒12. klašu grupā un par kuriem tiek saņemta valsts mērķdotācija pedagogu algām. Ministrijas nostāja ir šāda – ja pamatskolas klasē trūkst nepieciešamais skolēnu skaits, par tiem būs jāpiemaksā pašvaldībai no saviem līdzekļiem. Vidusskolas grupā nedrīkst būt mazāks skolēnu skaits ‒ ja trūks kaut viens, valsts mērķdotācija pedagogu algām tiks noņemta visam vidējās izglītības posmam konkrētajā skolā kopumā. Šobrīd ir skaidrs, ka līdz 31. maijam būs jāpieņem ļoti smagi un grūti lēmumi, bet izvēle pašvaldībām praktiski nav atstāta, jo, neizpildot kritērijus, mērķdotācijas izglītībai no valsts tiks būtiski samazinātas. Tiek solīts, ka Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 1. martam ‒ tad arī būs zināmi konkrēti kritēriji un prasības, pēc tam lēmumus pieņems pašvaldība. Tās pārstāvji izprot sāpi par skolu izglītības pakāpju mazināšanu, tomēr pašvaldības rokās diemžēl nav atstāti instrumenti, lai šīs izmaiņas novērstu.
Nākamā tikšanās ar pašvaldības vadību un speciālistiem paredzēta 5. februārī pulksten 17.30 Vietalvas pagasta pakalpojumu centra zālē.
