Eiropas kultūras mantojuma dienu laikā 8. septembrī Strūves ģeodēziskā loka punktā “Bristen” Seces pagastā ap 50 skolēnu no Jaunjelgavas, Daudzeses un Seces iepazinās ar Strūves ģeodēzisko loku un veica praktiskās nodarbības ģeodēzijā Latvijas Ģeoeotelpiskās informācijas aģentūras speciālistu vadībā.
Pasākumā piedalījās Jaunjelgavas vidusskolas 10.‒12. klases, Daudzeses pamatskolas 9. klases un Seces pamatskolas 8.‒9. klases audzēkņi. Uzrunājot jauniešus, Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums sacīja, ka Strūves ģeodēziskais loks ar Seces punktu ir iekļauts UNESCO pasaules mantojumā un Aizkraukles novads var lepoties ar objektu ‒ Strūves ģeodēziskā loka Seces punktu “Bristen”, kura apkārtni kā lielisku izziņas un tūrisma objektu izveidoja toreizējais Jaunjelgavas novads 2021. gadā. Apvienotajā Aizkraukles novadā tas tiek uzturēts un popularizēts, aicinot gan tūristus, gan skolu jaunatni. Novada vadītājs aicina skolotājus vēl aktīvāk izmantot iespēju audzēkņus iepazīstināt ar šo tūrisma objektu un ģeodēzijas vēsturi. Ir iecere šo nozīmīgo vietu popularizēt arī Latvijas fizikas skolotāju asociācijā, jo astronomiju skolās vairs nemāca, bet ieskats tās zinībās skolēniem ir vērtīgs redzesloka paplašināšanā, īpaši, ja gida lomā ir tik lielisks stāstītājs kā Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras departamenta vadītājs Ivars Liepiņš. Interesantā lekcijā un skolēnu auditorijai viegli uztveramā veidā viņš iepazīstināja ar ģeodēzijas vēsturi, pastāstīja par Pulkovas observatorijas pirmā direktora Frīdriha Georga Vilhelma Strūves un kara topogrāfa pulkveža Karla Frīdriha Tennera devumu ģeodēzijas attīstībā, kuru visos laikos ir vecinājuši kari, tāpat kā dronu attīstību un pielietojumu veicina pašreizējais karš Ukrainā. Katrs skolēns saņēma bukletu “Strūves ģeodēziskais loks” un darba lapu ar uzdevumiem, kurus vajadzēja veikt ģeodēzijas speciālistu vadībā, izmantojot ģeodēzijas mēraparātus un instrumentus.
Uzziņa
Strūves ģeodēziskais loks ir unikāla ģeodēzisko mērījumu sistēma zemeslodes izmēru un formas noteikšanā, kas stiepjas cauri 10 valstīm no Ziemeļu Ledus okeāna piekrastes Norvēģijā līdz Izmailas pilsētai netālu no Melnās jūras (cauri Norvēģijai, Zviedrijai, Somijai, Krievijai, Igaunijai, Latvijai, Lietuvai, Baltkrievijai, Ukrainai un Moldovai). Uzmērījumi tika veikti no 1816. līdz 1855. gadam, tajā skaitā Latvijas teritorijā no 1816. līdz 1826. gadam. 2005. gadā Strūves ģeodēziskais loks tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā kā unikāla sava laika garākā un precīzākā ģeodēzisko uzmērījumu sistēma un izcila sava laika zinātnes, vēstures un tehnikas attīstības liecība.
