No 2023. gada 1. maija personas apliecība (eID karte) būs obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsonim un nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu.
Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā nosaka, ka Latvijas iedzīvotāji, kuriem personu apliecinošu dokumentu derīguma termiņš ir beidzies no 2020. gada 1. marta, varēs izmantot šos dokumentus savu pamattiesību īstenošanai valsts iekšienē vēl līdz pat 2023.gada 30.aprīlim. Tādējādi minētajā laika periodā cilvēki ar dokumentiem, kuriem derīguma termiņš beidzies ne senāk kā 2020.gada 1.martā, varēs, piemēram, saņemt pakalpojumus veselības, labklājības, sociālajā, izglītības, tiesību aizsardzības jomā, kā arī piedalīties Saeimas vēlēšanās.
eID karte ir personu apliecinošs dokuments jeb elektroniskās identifikācijas rīks pakalpojumu saņemšanai digitālā un fiziskā vidē. eID karte 2023. gadā kļūs par universālu atslēgu piekļuvei valsts pārvaldes un privātā sektora pakalpojumiem, kas ļauj attālināti nokārtot formalitātes, parakstīt līgumus, pārvaldīt savas finanses, apmaksāt rēķinus internetbankā, izmantot savu oficiālo elektronisko adresi portālā Latvija.lv, kā arī digitāli apliecināt identitāti, saņemot klātienes pakalpojumus, piemēram, sabiedriskajā transportā. Ņemot vērā, ka daudzi valsts un privātā sektora pakalpojumi ir ērti pieejami digitāli, tad ir jānodrošina iedzīvotājiem iespēja tiem brīvi piekļūt – ar drošu digitālo risinājumu - eID kartes palīdzību.
Kādi ir ieguvumi, nosakot eID karti kā primāru līdzekli elektroniskai identifikācijai?
Valstij jānodrošina, ka personai tiek radīti labvēlīgi un pieejami apstākļi saņemot vai piekļūstot jebkuram no valstī sniegtajiem elektroniskajiem pakalpojumiem, vienlaikus nodrošinot iespēju attālināti veikt dokumentu apriti elektroniskā vidē. Situācijā, kad eID kartes iegāde tiek atstāta kā brīvprātīga, tiek radīti priekšnosacījumi neviendabīgai sabiedrības digitālās telpas attīstībai, tai skaitā tiek ievērojami apgrūtināta valsts digitālās drošības risku pārvaldība. Papildus jānorāda, ka banku piedāvātā identifikācija valsts pakalpojumu saņemšanai nav atbalstāma kā ilglaicīga un garantējama prakse.
Vai turpmāk būs pieejami arī citi autentifikācijas rīki?
Nosakot eID karti par obligātu personu apliecinošu dokumentu, netiek aizliegti vai ierobežoti citi autentifikācijas un identifikācijas rīki, tajā skaitā banku identifikācijas rīki. Tiek noteikta viena valsts garantēta identifikācijas rīka pieejamība, neatkarīgi no citu identifikācijas pakalpojumu sniedzēju piedāvātiem alternatīviem identifikācijas rīku pakalpojumiem.
Vai likums paredz izņēmumus kādai no iedzīvotāju grupām?
Zemāk minētajām personu grupām ir noteikts garāk pārejas periods - līdz 2030. gadam, kad jānokārto eID kartes saņemšana:
- saņem pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, kas ir reģistrētas sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā;
- izstājies no sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētām ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām, lai saņemtu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus dzīvesvietā;
- saņem sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētas grupu mājas pakalpojumus;
- atzīts par I grupas invalīdu;
- sasniedzis likumā "Par valsts pensijām" vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu;
- politiski represēts.
Līdz 2024. gada 31. decembrim:
- sniedzis ziņas par savu dzīvesvietu ārvalstī Iedzīvotāju reģistra likumā noteiktajā kartībā.
Vai pasi arī turpmāk varēs izmantot savas identitātes apliecināšanai?
Tiks atzīti par derīgiem abi personu apliecinošo dokumentu veidi – personas apliecība un pase. Tas nozīmē, ka persona pasi arī turpmāk varēs brīvi izmantot savas identitātes apliecināšanai klātienē, piemēram, bankās, valsts pārvaldes iestādēs, ārstniecības iestādēs u. tml. Bet pasi var saņemt tikai tad, ja vienlaikus tiek saņemta arī personas apliecība. Tajā pašā laikā ir tiesības saņemt tikai personas apliecību, piemēram, gadījumos, kad personai pase kā ceļošanas dokuments nav vajadzīga.
Vai eID kartes neizņemšana paredz kādu sodu?
Regulējums nenosaka sankcijas par eiD kartes neizņemšanu, tomēr jāņem vērā, ka neesot atbilstošam elektroniskās identifikācijas līdzeklim atsevišķi pakalpojumu pieejamība var būt ierobežota. Piemēram, oficiālās elektroniskās adreses, e-lietas portāla, e-veselības izmantošanai no nākamā gada 1. janvāra būs nepieciešama kāds no kvalificētajiem identifikācijas līdzekļiem (eID karte vai eParaksts moblie lietotne). Savukārt oficiālās elektroniskās adreses izmantošana visām juridiskajām personām (biedrībām, uzņēmumiem) no 2023. gada 1. janvāra ir obligāta.
Informācijai: eID karti iespējams saņemt klātienē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) teritoriālajās nodaļās vai Latvijas Republikas pārstāvniecībās ārzemēs.
Ja iedzīvotājiem nepieciešama palīdzība vai atbalsts, lai izmantotu eID kartes funkcionalitāti, vai rodas jautājumi par tās iespējām, aicinām vērsties eparaksts.lv, iepazīties ar atbildēm uz biežāk uzdotajiem jautājumiem vai meklēt palīdzību kādā no 140 Valsts un pašvaldību vienotajiem klientu apkalpošanas centriem 35 pašvaldībās.
Vairāk informācijas: www.varam.gov.lv