Aizkraukles Kultūras centrā notika SIA “Aizkraukles siltums” organizētais pieredzes apmaiņas seminārs siltumapgādes jautājumos, kurā piedalījās gandrīz visa novada pašvaldības siltumenerģijas ražotāji, vairāki apvienību pārvalžu un pagastu vadītāji.
Somijas uzņēmuma “Ala-Talkkari” pārstāvis Vitauts Strakšas pastāstīja par apkures sistēmām un apkures katliem “no sava zvanu torņa” jeb skatu punkta, kas veidojies ilggadējā darbā šajā uzņēmumā. “Ala-Talkkari” specializējas videi draudzīgu apkures sistēmu izstrādē, īpaši biomasas apkures iekārtu jomā. Dāņu uzņēmuma “Grundfos” pārstāvis Kārlis Cīrulis dalījās pieredzē efektīvu un ilgtspējīgu sūkņu izmantošanā, savukārt Latvijas SIA “Termes” izpilddirektors Edvīns Lapinskis, kurš uzņēmumā strādā kopš tā dibināšanas, jau 25 gadus, informēja par ūdens un siltuma skaitītājiem. Pašvaldības kapitālsabiedrību pārstāvji pastāstīja par vietējo situāciju un savu pieredzi siltumapgādes nodrošināšanā, kā arī uzdeva jautājumus lektoriem, bet SIA “Aizkraukles siltums” valdes loceklis Edgars Bricis informēja par redzēto pieredzes apmaiņas braucienā Dānijā. Semināra noslēgumā bija iespēja apmeklēt vairākas novada katlumājas.
Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums un pašvaldības izpilddirektors Uldis Riekstiņš atzinīgi vērtē SIA “Aizkraukles siltums” valdes locekļa Edgara Briča iesaistīšanos ar siltumenerģijas apgādi saistīto jautājumu risināšanā visā novadā, arī šāda pasākuma organizēšanā. Kad 2022. gadā gāzes cena “uzskrēja kosmosā”, Edgars Bricis ātri noreaģēja, organizējot sešu šķeldas apkures katlu iegādi. Uzņēmuma “Ala-Talkkari” pārstāvis Vitauts Strakšas atzina, ka Aizkraukles novada pašvaldība rīkojusies ļoti operatīvi, par ko bijis pārsteigts, jo viņa 16 gadu pieredze uzņēmumā un darbā ar pašvaldībām liecina, ka parasti pašvaldībās šādi procesi notiek ļoti lēni.
Pašlaik Aizkrauklē maksa par siltumenerģiju ir ceturtā zemākā Latvijā. Aizkrauklē tiek kurināts ar šķeldu un daļēji ar gāzi, un šobrīd gāzes cena ir zema, bet jābūt gataviem dažādām energoresursu tirgus cenas svārstībām. Šķelda ir resurss, kuras izejmateriāls ātri atjaunojas, jo krūmi aug visur. Tomēr šķeldas piegādātāju cena ir dažāda. SIA “Seces koks” pārstāvis Artis Salmiņš pastāstīja, ka iepirkumā visizdevīgāko šķeldas maksu piedāvājuši lietuvieši, tādēļ Aizkrauklē pašlaik tiek izmantota viņu saražotā produkcija. Savulaik šķeldu piegādājuši arī igauņi. Novada pilsētās un pagastos siltumapgādē tiek izmantotas dažādas iespējas, kurinot gan ar šķeldu, koka granulām un malku, gan gāzi un dīzeļdegvielu. Izskanēja viedoklis, ka būtu jāatsakās no malkas izmantošanas, jo tās sagatavošana ir dārgs process.
Leons Līdums atzina, ka pieredzei ir jārotē, jāapzina jaunas optimizācijas iespējas, lai siltumenerģijas apgādes process kļūtu ekonomiskāks un būtu mazākas siltumenerģijas ražošanas izmaksas. Savukārt Uldis Riekstiņš sacīja, ka apvienotajā novadā siltumenerģijas apgādē jābūt efektīvākiem, vajag lūkoties zvaigznēs, bet jābrien arī dubļi, un šādi pieredzes apmaiņas pasākumi dubļu brišanu dara vieglāku.