Šī gada nogalē noslēgumam tuvojas projektā “Vēsturiski piesārņotās teritorijas Dzelzceļa iela 10 Aizkrauklē papildizpēte” plānotās aktivitātes, kuras saskaņā ar Aizkraukles novada pašvaldības 2021.gada septembrī noslēgto līgumu realizē SIA “Intergeo baltic”. Projektu finansē Latvijas Vides aizsardzības fonds un Aizkraukles novada pašvaldība. Tā kā izpētes teritorijā iekļauta arī A/S “Latvenergo” īpašumā esošā zemes vienība Enerģētiķu ielā 2, tad projektu līdzfinansē arī A/S “Latvenergo”.
Piesārņojuma rašanās iepriekš minētajās teritorijās saistāma ar dzelzsbetona izstrādājumu rūpnīcas darbību pagājušā gadsimta sešdesmitajos – astoņdesmitajos gados un SIA “Komēta” saimniecisko darbību deviņdesmito gadu nogalē. Šajā laika periodā notika intensīva un nekontrolēta augsnes piesārņošana ar naftas produktiem. 1999. gadā Aizkraukles pašvaldība sadarbībā ar SIA “Venteko” veica sākotnējo piesārņojuma izpēti, kuras rezultātā tika noteikts piesārņojuma izplatības areāls, orientējošie piesārņojuma apmēri iežos un peldošajā slānī, kā arī prognozes piesārņojuma tālākai iespējamai virzībai.
No 2002. gada Aizkraukles novada pašvaldība investīciju plānā prioritārajos realizējamos pasākumos ir paredzējusi bijušās dzelzsbetonu izstrādājumu rūpnīcas piesārņotās teritorijas attīrīšanu. Ievērojot šai darbībai orientējoši nepieciešamo finansējumu, kurš nav iegūstams no pašvaldības budžeta, pašvaldība ir lūgusi valsts atbalstu pasākuma īstenošanai, tomēr līdz 2017. gadam šis aicinājums ir palicis nesadzirdēts. Situācija būtiski mainījās 2017.gadā, kad piesārņojums ar naftas produktiem tika konstatēts Pļaviņu HES drenāžas sistēmās, radot potenciālus draudus šo sistēmu darbībai un Daugavas upes ūdens piesārņojumam. Pateicoties Valsts vides dienesta atbalstam, 2020. gada septembrī Aizkraukles novada pašvaldība rada iespēju uzsākt bijušās dzelzsbetonu izstrādājumu rūpnīcas piesārņotās teritorijas papildizpēti, piesaistot Latvijas Vides aizsardzības fonda finansējumu. Tā kā piesārņojums tika konstatēts arī A/S “Latvenergo” īpašumā esošajā zemes vienībā Enerģētiķu ielā 2, atbilstoši turpmāk noslēgtajam līgumam, projektu līdzfinansēja arī A/S “Latvenergo”.
Projekta mērķi bija piesārņotās teritorijas robežu noteikšana gruntī un peldošajā slānī, piesārņojuma apjomu un migrācijas ceļu noteikšana, risku novērtējums un pasākumu izstrāde tūlītējai to novēršanai, kā arī rekomendāciju izstrāde piesārņojuma novēršanai, teritorijas sanācijai un orientējošo sanācijas un revitalizācijas darbu izmaksu novērtējums
2021. gada rudenī projekta aktivitāšu ietvaros izpētes teritorijās 8 hektāros tika veikti elekrotomogrāfijas (ERT) un radiolokācijas pasākumi. Šo pasākumu mērķis bija precizēt orientējošās potenciāli piesārņotās vietas un noteikt gruntī atrodošo komunikāciju novietojumu. Pēc ERT rezultātu rūpīgas izpētes un analīzes tika noteiktas turpmāk veidojamo izpētes urbumu novietne. Kopā abās zemes vienībās tika ierīkoti 16 izpētes urbumi Pļaviņu horizontā ar dziļumu līdz 45 metri un 22 urbumi Daugavas horizontā ar dziļumu līdz 19 metri. Urbumos iegūtais serdes materiāls tika pārbaudīts uz naftas produktu klātbūtni. Turpmākajā projekta gaitā šie un jau esošie novērošanas urbumi tika izmantoti gruntsūdeņu monitoringam. Grunts virsējo slāņu jeb kvartāra iežu piesārņojuma izvērtējumam līdz 4 metru dziļumam 2022. gada vasaras mēnešos veikti 96 urbumi un skatrakumi zemes vienībā Dzelzceļa ielā 10. Iegūtais paraugu materiāls dod objektīvu ainu par zemes virsējo slāņu piesārņojuma intensitāti.
Veikto izpētes darbu rezultātā izdarīta uzskatāma esošās situācijas analīze un izstrādāts ieteicamo pasākumu komplekss tālākas piesārņojuma virzības novēršanai, teritorijas sanācijai un revitalizācija. SIA “Intergo Baltic” paveikto prezentēja darba grupas sanāksmē Valsts vides dienestā. Darba grupas sastāvā ziņojumu uzklausīja un izvērtēja Valsts vides dienesta, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, A/S “Latvenergo” un Aizkraukles novada pašvaldības atbildīgie darbinieki. Vispārējie secinājumi par naftas produktu piesārņojuma apjomu abās zemes vienībās ir: peldošajā slānī – 137 m3; piesārņotās grunts apjoms 5056 m3; kopējais naftas produktu piesārņojuma apjoms vidē – 319 t.
Vislielākais risks Daugavas piesārņošanai pārstāv Pļaviņu HES drenāžas sistēmu (DRE) atsūknēšanas laikā, kas tiek veikta aptuveni vienu reizi piecos gados, kad ūdens pazemināšanas rezultātā peldošie naftas produkti nonāk drenāžās ejā un tālāk Daugavā. Monitoringa dati liecina, ka laikā, kad DRE ekspluatācija notiek normālā režīmā, risks Daugavas piesārņošanai ir salīdzinoši mazs. Līdz ar to DRE atsūknēšanas laikā jāparedz pasākumi naftas produktu piesārņojuma savākšanai un piesārņojuma lokalizācijai.
Kā jau iepriekš minēts, ziņojumā uzskaitīti neatliekami veicamie pasākumu piesārņojuma tālākās izplatības novēršanai, sanācijas etapi un metodes, kā arī veikts orientējošs šo darbu izmaksu aprēķins. Paredzams, ka sanācijas darbu komplekss tiks īstenots līdz 2029. gadam.
