26. februāra novakarē Sproģu Saieta namā uz tikšanos ar novada vadības pārstāvjiem bija ieradušies pāris desmiti Pilskalnes un Zalves pagastu iedzīvotāju.
Šoreiz vadību un administrāciju pārstāvēja novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Zālītis, izpilddirektors Uldis Riekstiņš, Kultūras pārvaldes vadītāja Anta Teivāne, domes deputāte, vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Evija Vectirāne un Sociālā dienesta vadītājs Edvarts Pāvulēns.
Diskusijas sākumā abu pagastu pakalpojumu centra vadītāja Dzintra Noreika atskatījās uz aizvadītajā gadā paveikto, kā arī īsi ieskicēja šajā gadā iecerēto. Ja izdosies veiksmīgi atsavināt dzīvokļus, šī nauda paliks pagastiem, par to iecerēts remontēt vairāku ēku jumtus Pilskalnē, atjaunot informatīvos stendus, daļu līdzekļu veltīs ēku fasāžu uzlabošanai. Šogad naudas kopumā nav daudz, darbi un līdzekļi jāplāno ekonomiski. Daļa finanšu atvēlēta ceļu un tiltu inspekcijai, kā arī inženierbūvju reģistrēšanai.
Runājot par daudzdzīvokļu namu uzturēšanu, gan Andris Zālītis, gan Uldis Riekstiņš norādīja, ka pienākums apsaimniekot namus ir īpašnieku kopībai, nevis pašvaldībai, kas nevar dotēt privāto īpašumu uzturēšanu. Darbi būtu jāveic par dzīvokļu īpašnieku veikto uzkrājumu, kas veidojas, regulāri maksājot īpašumu apsaimniekošanas maksu.
Daudz līdzekļu prasa Sproģu grupu dzīvokļa uzturēšana, to šogad iecerēts slēgt. Ieekonomēto naudu nākamgad varēs ieguldīt ciema un apkārtnes attīstībā, tostarp ceļu remontā.
“Budžeta ziņā šis ir viens no smagākajiem gadiem – 12 gadu darba pieredzē sarežģītākais. Bet noteikti tas ir pārejoši, jācer, ka nākamais būs vienkāršāks un labāks. Nozīmīga ir saziņa ar pagasta pakalpojumu centra vadītāju, kura ir kā starpnieks starp iedzīvotāju un pašvaldības vadību, ļaujot līdzekļus izmantot pēc iespējas efektīvāk,” sacīja Andris Zālītis.
Izpilddirektors Uldis Riekstiņš uzteica pagastu vadītājas saimniecisko pieeju, mainot durvis, logus un jumtus. Šogad vai nākamgad iecerēts, ka namu apsaimniekošanu pārņems pašvaldības kapitālsabiedrības. Tas nozīmē, ka būs mainījies darba devējs – tas nebūs pagasts, bet kapitālsabiedrība, un gan darbinieki, gan pamatlīdzekļi pāries kapitālsabiedrības pārziņā.
Ulda Riekstiņa personīgais viedoklis ir, ka nākotnē centrālais informācijas aprites punkts pagastos būs bibliotēkas. Tur varēs iesniegt iesniegumu, uzzināt par jaunumiem pašvaldībā un valstī, saņemt pakalpojumus. Tas nepieciešams, lai nākotnē spētu sabalansēt budžetu. Pagastu pakalpojumu centru vadītāji turpinās strādāt, risinot problēmas, sekos līdzi teritorijas stāvoklim, plānos nepieciešamos darbus, kurus pārsvarā veiks apkalpojošā kapitālsabiedrība. Šogad pašvaldībai vēl izdevās izveidot sabalansētu budžetu, taču nākotnē varētu rasties sarežģījumi, tāpēc jāturpina strukturālās pārmaiņas, tādējādi Neretas pusē varētu rast ievērojamus līdzekļus pagastu attīstībai.
Iedzīvotāji izteica atbalstu iecerētajām reformām, jo nesaredz jēgu pašreizējai struktūrai, ja nav pietiekami liels finanšu resurss pagasta pakalpojumu centra rīcībā.
Zalves pusē šīs ziemas lielākais pārbaudījums bija ceļu tīrīšana – iepirkumā uzvarējušais uzņēmums ne vienmēr spēja ceļus savlaicīgi attīrīt no sniega.
Iedzīvotājus uztrauca arī grāvju un caurteku stāvoklis – liekais ūdens nenotek, jo grāvji ir aizauguši, aizskaloti ar smiltīm. Iedzīvotājus interesē, kam būtu jākopj notekas un grāvji? Dzintra Noreika skaidroja, ka grāvju tīrīšanas darbus veica iepirkuma uzvarētājs, kas to iespēju robežās izdarīja labi. Pārējā grāvja daļa būtu jāpadziļina, jāveido pareizs noteces slīpums, taču to varēs darīt tad, kad kļūs sausāks.
Uz kultūras dzīvi šajā pusē atskatījās Kultūras pārvaldes vadītāja Anta Teivāne. Bibliotēkas šajā pusē un kopumā novadā ir ļoti attīstītas, bibliotekāres jau tagad palīdz apgūt attālināto pakalpojumu radītās iespējas. Prieks, ka šī gada budžetā pasākumiem un kultūras dzīvei izdevās saglabāt finansējumu iepriekšējā gada līmenī.
Neretas pusē ir daudz aktīvu biedrību, īpaši jāuzteic Zalves muižas apsaimniekotāja ‒ biedrība “Sēļu klubs” ‒ un Pilskalnes biedrība “Upmales mantinieki”, tās regulāri piedalās dažādos projektu konkursos un gūst finansējumu. Anta Teivāne aicināja sanākušos mudināt biedrības līdz šī gada 1. martam iesniegt projektu pieteikumu dažādu sabiedrisko aktivitāšu veicināšanai.
Andris Zālītis informēja par iecerētajām iedzīvotāju konsultatīvajām padomēm. Padomju nolikums ir apstiprināts un stājies spēkā, tuvākajā laikā izsludinās kandidātu pieteikšanos un organizēs padomju vēlēšanas. Atbilstoši likumam no 2025. gada pašvaldībai būs arī jāievieš līdzdalības budžets teritoriju labiekārtošanas darbiem. Par iesniegtajiem priekšlikumiem tiks organizēta balsošana un lielāko atbalstu saņēmušie projekti tiks iekļauti līdzdalības budžetā.
Edvarts Pāvulēns ieskicēja sociālās palīdzības būtību un Sociālā dienesta darba kārtību. Pašlaik labvēlīgi nosacījumi ir mājokļa pabalstam, taču arī šajā gadījumā tiek vērtēti gan prasītāja, gan pārējo mājsaimniecības locekļu ienākumi, arī īpašumi un kustamā manta. Sociālā dienesta vadītājs aicināja nepieciešamības gadījumā nekautrēties un droši vērsties pēc mājokļa pabalsta un izmantot citus atbalsta veidus.
Sarunas noslēgumā Evija Vectirāne aicināja pievērst uzmanību pašvaldības informatīvā izdevuma “Aizkraukles Novada Vēstis” piegādei. Turpmāk izdevumu varēs saņemt pagastu pakalpojumu centros un citās pašvaldības iestādēs, bet pastkastēs to piegādās vien tiem, kuri būs līdz 15. martam pieteikušies, zvanot pa tālruni +371 26498719 (darba laikā) vai rakstot WhatsApp ziņu uz šo pašu tālruņa numuru. Iespējams arī aizpildīt tiešsaistes pieteikuma anketu.
Nākamā Aizkraukles novada pašvaldības vadības tikšanās ar iedzīvotājiem plānota pirmdien, 4. martā, pulksten 17.30 Sērenes Tautas namā.
