Lai varētu ražot veselīgus konditorejas izstrādājumus, Aizkraukles novada pašvaldības biznesa ideju konkursā “Esi uzņēmējs Aizkraukles novadā 2022!” atbalstu guva arī Kristiāna Kreitāle no Pļaviņām. Viņa gatavojas atvērt savu mājražošanas uzņēmumu “Pļavas kūkas”, kurā taps gan tradicionālās, gan organismu attīrošas un imunitāti stiprinošas kūkas, kas gatavotas saskaņā ar uztura zinātnes pētījumiem. Pati Kristiāna daudz mācās, un viņas uzkrātās zināšanas un uzskati ir gana interesanti, lai tajos ieklausītos.
Kad sazvanu Kristiānu Kreitāli, viņa bilst: esam atceļā no Rīgas. Tur viņa 7. decembrī ar savu meitiņu Tiannu un vecmāmiņu Austru kuplo un ģimeņu, kuras pēc ilgstošas prombūtnes atgriezušās Latvijā, pulkā ar Valsts prezidentu iededza egli Rīgas pils pagalmā. Kristiāna šogad pēc desmit gadu prombūtnes atgriezusies mājās un teic, ka tieši Pļaviņu vecmāmiņai Ievai Mednei jāpateicas par to, ka viņa ir Pļaviņās.
Savulaik Kristiāna aizbrauca uz Krētu Grieķijā, tad pārcēlās uz Kanāriju salām Spānijā, kādu laiku dzīvoja pie sava tēva Velsā, pāris gadus strādāja uz kruīzu kuģiem, studēja Anglijā un dzīvoja vairākās vietās šajā valstī, bet vēlāk mita Reinjona salā Francijā pie Indijas okeāna, kur arī nolēmusi atgriezties Latvijā. “Biju izbraukājusi un padzīvojusi daudzās pasaules valstīs, bet piepildījumu nejutu, jo kaut kā pietrūka. Mans sapnis allaž bijis sava māja un dārzs, dzīvot sev. Ceļojot kalnos, kur ir līdzīga daba kā Latvijā, jo aug āboli un plūmes, apbrīnoju un meklēju to, kas man jau mājās ir. Stāvēju Indijas okeāna krastā un sapratu, ka jābrauc mājās,” saka Kristiāna. Pārcelšanos viņa uzsāka šī gada februārī, un tagad viņas mājas ir Pļaviņās.
Kūkas meitai
Kad rīta agrumā esmu tikusi līdz Lejas ielas namam, kurš ietinies pūkainā sniega aizsegā, man paveras Kristiānas vecmāmiņas Ievas valstība – teju vai botāniskais dārzs, kas iekārtots stiklotā terasē. Tur zied un zaļo, un abas saimnieces pastāsta, ka nupat neveiksmīgi beidzies mēģinājums te izaudzēt saldos kartupeļus – augs savijies kā vītenis, bet no kartupeļiem ne miņas. Ziemas dārza paspārnē, pētot sniegpārslas aiz lielā loga, mazā Tianna kopā ar vecmāmiņu no papīra griež sniegpārslas. Ik pa brīdim atrāda man, un nespēju nopriecāties par mazā meitēna prasmi. Abas dāmas dūdo līdzās, mēs dzeram ziedu tēju, atveram īpašo Latvijas prezidenta dāvināto konfekšu kārbu un varam nesteidzīgi parunāt.
Kristiāna atzīst, ka sava biznesa ideja viņai radusies brīdī, kad uzzinājusi, ka tās īstenošanai ir iespēja iegūt Aizkraukles novada pašvaldības finansējumu. “Tobrīd biju tikko atgriezusies Latvijā un man vajadzēja izlemt, ko vēlos darīt,” stāsta Kristiāna. “Ideju bija daudz, un arī es esmu pierādījums tam, ka sieviete, dzīvojot mājās ar mazu bērnu, kļūst ļoti radoša. Izlēmu, ka gatavošu veselīgas kūkas. Man pašai ļoti garšo saldumi, bet vēlos, lai manai meitiņai būtu viegla pieeja tieši veselīgiem našķiem. Tādiem, lai mammai nav vainas apziņa par to, ko dod savam bērnam.”
Kristiānas vecmāmiņa Ieva, kura iesaistās sarunā, teic, ka ēdiena gatavošana šajā ģimenē vienmēr bijusi cieņā – viņas mamma mācījās par šefpavāri, bet Ieva un viņas vīrs Jānis savulaik Pļaviņās saimniekoja kafejnīcā “Debestiņa” un Retrobārā, kas bija viens no pirmajiem privātajiem ēdināšanas uzņēmumiem. Kristiāna piebilst: “Es zinu, kāpēc omītes ēdiens vienmēr izdodas tiks gards – viņa gatavo ar lielu mīlestību.”
Mazliet pamainīt pasaules kārtību
Kristiāna savulaik studējusi modes dizainu, un tieši tas bijis pagrieziena punkts, lai iedziļinātos pasaules kārtībā. “Uzzināju, kā ražo apģērbu, apavus, un tās aizkulises bija briesmīgas. Sapratu, ka neesmu ar to mierā, tāpēc kopš tā brīža cenšos visu patērēt apzinīgāk un piedomāt, ko lietoju uzturā.”
“Man patīk eksperimentēt, arī ar diētām,” saka jaunā sieviete. “Neesmu mācījusies kulinārijas jomu, bet par ēdienu gatavošanu vairāk sāku interesēties, kad aizrāvos ar vegānisko jeb augu valsts uzturu. Kādu laiciņu biju par to iedegusies, bet, kad gaidīju meitiņu, nejutos tik droša, lai uzturā neiekļautu dzīvnieku izcelsmes produktus. Arī tagad ieklausos, ko mans organisms prasa. Svarīgi man šķiet arī izglītot cilvēkus, bet negrasos apgalvot, ka visiem jākļūst par vegāniem. Tikai mazliet jāpaplašina savu redzesloku. Mums ir tik daudz labu produktu, kas aug pļavā, mežā un dārzā. Mēs ar vecmāmiņu izmantojam visu, kas mūsu dārzā izaug, piemēram, arī burkānu lakstus, no kuriem var gatavot pesto, gardu sautējumu, izmantot dekorēšanā.”
Zirņu torte ar puķēm
Kad jautāju, kā cep kūkas no dārza veltēm, Kristiāna skaidro: “Pavisam vienkārši. Manās kūkās nav miltu, cukura, dzīvnieku izcelsmes produktu. Jā, daudzi, prasa: kas tur vispār ir? Ir augļi, dārzeņi, ogas, sēklas, rieksti. Tāpat kūkas var cept no ķirbjiem, saldajiem kartupeļiem, bietēm, pastinakiem. No visa, ko dabā varam dabūt.
Man vislabāk garšo tieši svaigās kūkas, kuras ir veselīgākas. Tajās izmantoju riekstu krēmu, to gatavoju no Indijas riekstiem, kokosriekstiem, kaņepju, mārdadža sēklām. Riekstus un sēklas vajag mērcēt, tad tie paliek mīksti un cilvēks tos labāk pārstrādā. Ražojot kūkas, jādomā arī par tirgu, tāpēc nevaru koncentrēties, ka manas kūkas ēdīs tikai svaigēdāji. Līdz ar to man ir arī biskvītu kūkas, kuru gatavošanā izmantoju griķu, pupu, saulespuķu miltus. Olas kūkās aizstāj turku zirņi, kuru novārījumu var sakult kā olu baltumus.”
Savas kūkas Kristiāna dekorē ar ziediem. Arī tie ir ēdami. Kūkām puķes viņa citreiz vispirms kristalizē, lai tās kūst uz mēles kā plāna vafelīte. Viņa apguvusi arī herbālistiku un holistisko ārstniecību, ka balstīta uz ārstniecības augiem. Mācījusies, kā ievākt ziedus, augus un saknītes, lai viņas kūkām piemistu arī īpašas spējas uzlabot veselību.
Legalizēt idejas
Pašvaldības biznesa ideju konkursā “Esi uzņēmējs Aizkraukles novadā 2022!” Kristiāna savas kūku darbnīcas izveidei ieguvusi 3613 eiro. Par pašvaldības piešķirtajiem līdzekļiem viņa nopirkusi profesionālo putotāju, blenderi, elektrisko plīti kūku cepšanai un lielu saldētavu, kurā glabāt ogas, augļus un dārzeņus. Sarunā ar pārtikas tehnologu viņa precizējusi, ka vajadzīga arī ātrsaldētava, lai produkti saglabātu savas vērtīgās īpašības.
Jaunā uzņēmēja atklāj, ka viņa biznesa ideja patlaban ir pirmsinkubācijas projekta stadijā, bet vēl solis nepieciešams līdz brīdim, kad viņas produkts būs pārdodams. “Ceļā uz to viena no niansēm bija saprast, kas vispār būs mani klienti. Skaidrs, ka tie nebūs visi Pļaviņu vai Aizkraukles novada iedzīvotāji, bet jāmērķē uz līdzīgi domājošiem cilvēkiem visā Latvijā. Vēl precīzāk: mans mērķa klients ir sieviete, kas tiecas pēc labākā, kura rīt grib būt labāka sevis versija nekā šodien. Gribu kūkās ielikt pašu kvalitatīvāko, ko manai klientei vajag, tad attiecīgi varu prasīt arī atbilstošu cenu.”
Kristiāna teic: “Mans mērķis nav atdarināt kādu, kas jau kaut ko ražo, tāpēc vēl eksperimentēju un meklēju savu nišu. Gribu ražot kaut ko jaunu, un tas būs domāts tādiem cilvēkiem, kuri iedziļinās produkta sastāvdaļās, uzturā lieto ļoti kvalitatīvas lietas. Nupat tikos ar pārtikas tehnoloģi Māru Bausku, lai apspriestos, uzklausītu ieteikumus un mēģinātu īstenot un legalizēt tās idejas, kas ir manā galvā.” Kristiāna atzīst, ka ēst veselīgi ir grūtāk, bet uzņēmējam, kas pats vēlas ražot veselīgas lietas, ir dubultā sarežģīti. Piemēram, nav tik viegli risināt to, ka kūku cepēja vēlas pati mājās gatavot augu valsts pienu – kokosriekstu, zaļo griķu, kaņepju.
Patlaban Kristiāna gatavojas iegūt nepieciešamās atļaujas mājražošanas virtuves atvēršanai, taču nākotnē savu darbošanos vairāk saskata, kooperējoties ar cilvēkiem, kas domā līdzīgi. “Mēs kopā cepsim kūkas pēc manām receptēm, bet vienam cilvēkam ir grūti sabalansēt gan marketingu, gan ražošanu un tirdzniecību.”
Gudrības “ātrvilciens”
Kristiānai ir 29 gadi, bet viņa šķiet tik dzīvesgudra. Neparasta. Kad to pasaku, Kristiāna teic: “Jums tā šķiet? Man liekas, ka vieduma “ātrvilciens” ir ceļošana – tu tajā iekāp un īsā laikā uzzini dažādas pasaules gudrības. Arī to, ka cilvēki ir dažādi un pasauli uztver dažādi.” Viņa piebilst, ka meitiņas tētis ir no Brazīlijas, līdz ar to arī attiecībās viņa mācījusies pieņemt otra citādo kultūru un skatījumu. Tāpat tagad viņai jāmācās, kā veidot dzīvi, ja abi meitiņas vecāki dzīvo dažādās valstīs, līdz ar to viņas ar mazo bieži brauc uz Angliju.
Kristiāna teic: viņai dažādas zīmes norāda, ka ir darījusi pareizi, atgriežoties mājās. Un arī, ka savu biznesu attīsta pareizā veidā, nesteidzoties. “Mācos neiespringt par lietām, ko nevaru mainīt. Galvenais ir nepadoties, turpināt darīt un priecāties par savu ceļu. Es vēl nezinu, kurp tas mani aizvedīs, bet ir tik daudz apstiprinājumu, kas viss būs kārtībā,” teic viņa.