Prieks par katru jaunu ģimeni

Pēc jaunā novada izveides Aizkraukles novada dzimtsarakstu nodaļai aizritējis pirmais kopīgais darba gads. Kāda bijusi demogrāfiskā situācija? 2022. gadā Aizkraukles novadā reģistrēti 196 bērniņi, kas ir par 40 mazuļiem mazāk nekā iepriekšējā gadā. Pozitīvs rādītājs ir ievērojami mazāk mirušo, savukārt stabils un gandrīz nemainīgs ir noslēgto laulību skaits.

Kāda ir bijusi demogrāfiskā situācija 2022. gadā Latvijā un Aizkraukles novadā? Kopumā pagājušā gada 11 mēnešos Latvijā reģistrēti 14 466 jaundzimušie, kas ir par 10 procentiem jeb 1616 jaundzimušajiem mazāk nekā 2021. gada attiecīgajā periodā. Visvairāk jaundzimušo pērn reģistrēts jūnijā – 1452 jaundzimušie, kas ir par 5,1 procentu mazāk nekā 2021. gada jūnijā. Statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2022. gada 11 mēnešos piedzimuši 7407 zēni, kas ir par 10,3 procentiem mazāk nekā 2021. gada 11 mēnešos, un 7059 meitenes, kas ir samazinājums par 9,8 procentiem.

Arī Aizkraukles novadā krietni samazinājies jaundzimušo skaits, bet pozitīvs rādītājs ir ievērojami mazākā skaitā sastādītie miršanas reģistri. Savukārt stabils un gandrīz nemainīgs ir noslēgto laulību skaits, aizvadītā gada vasarā Aizkraukles novada skaistākajās vietās gredzenus mijuši gan novadnieki, gan jaunie pāri no citiem Latvijas novadiem un pilsētām.

Dzimst otrie un trešie bērniņi

Aizkraukles novada dzimtsarakstu nodaļā 2022. gadā reģistrēti 196 jaundzimušie: 102 zēni un 94 meitenītes. Statistikas pārvaldes dati liecina, ka aizvadītajā gadā valstī kopumā ir neliels piedzimušo zēnu pārsvars. Visvairāk Aizkraukles novadā bērniņi piedzimuši maijā (20) un jūnijā (21).

Mazo novadnieku vidū ir divi dvīņu pāri, kā arī pieci Ukrainas pilsoņu bērniņi. Salīdzinot ar 2021. gadu, pērn reģistrēts par 40 jaundzimušajiem mazāk.

Aizkraukles novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Olita Sticere skaidro, ka mazulīši, kuri dzimuši mūsu novada iedzīvotāju ģimenēs, tiek reģistrēti arī citās dzimtsarakstu nodaļās Latvijā. Piemēram, māmiņām, kuras dzemdējušas Rīgas Dzemdību namā, ir iespēja saņemt jaundzimušā dzimšanas apliecību turpat uz vietas, kur atvērta Rīgas pilsētas Ziemeļu dzimtsarakstu nodaļas filiāle. Tāpat mūsu novada iedzīvotāji izvēlas, kur ērtāk reģistrēt bērniņa dzimšanu –  pēc savas dzīvesvietas konkrētajā apvienības pārvaldē vai Aizkrauklē.

Olita Sticere teic, ka visvairāk ģimenēs dzimst otrie un trešie bērni. Vienā ģimenē sagaidīts astotais bērniņš. “Vienmēr priecājāmies par vecākiem, kuri ierodas reģistrēt savu pirmo atvasīti.

Apkopojot datus, redzams, ka 89 jaundzimušie reģistrēti, vecākiem esot laulībā, bet 96 bērniņiem noteikta paternitāte, 11 dzimšanas reģistros nav ierakstītas ziņas par tēvu. Ir gadījumi, ka tēti strādā ārzemēs un ierodas dzimtsarakstu nodaļā uzrakstīt paternitātes atzīšanas iesniegumu, kad bērna dzimšanas fakts jau ir reģistrēts,” stāsta dzimtsarakstu nodaļas vadītāja.

Ja bērna dzīvesvieta tiek deklarēta Aizkraukles novadā, vecākiem tiek izmaksāts vienreizējs pabalsts 250 eiro, ja vismaz vienam no vecākiem pamata dzīvesvieta pēdējos deviņu mēnešus ir bijusi deklarēta Aizkraukles novada pašvaldības administratīvajā teritorijā. Tāpat mazulīšu vecākiem tiek dāvināta grāmatas “Mūsu bērns” un dzimšanas apliecību vāciņi.

Populārākie vārdi – Marta un Dāvids

Kādus vārdus vecāki pērn savām atvasītēm izvēlējušies? Dzimtsarakstu nodaļas darbinieces novērojušas interesantu tendenci: jaunie vecāki, kuru ģimenēs piedzimis pirmais bērniņš, visvairāk izvēlējušies starptautiskus vārdus, bet ģimenēs, kurās sagaidīti otrie, trešie un ceturtie bērni, doti seni un latviski vārdiņi.

Aizkraukles novadā jaundzimušajām meitenītēm populārākie vārdi, kas doti vairākām mazulītēm, ir Marta, Elza, Gabriela, Anastasija, Emīlija, Stefānija, Melisa, Madara. Savukārt populārākie pērn dzimušo puisēnu vārdi ir Dāvids, Lūkass, Artūrs, Dominiks, Haralds.

Divi zēni nosaukti vislatviskākajā vārdā Jānis, kā arī vecāki izvēlējušies savām atvasītēm starptautiskus vārdus:  Dārijs,  Railijs, Džastins, Kolins, Rafaēls, Jasmīna, Mišela, Nikija, Odrija, Eimija, Eliass. Vairākiem bērniņiem doti divi vārdi, daži no tiem: Agata Ance, Ulla Luīze, Elizabete Emīlija, Letīcija Megija, Daina Kristiāna, Krišs Mārcis, Lūkass Ādams.

Mazie novadnieki var lepoties arī ar seniem un latviskiem vārdiem: Laima, Jēkabs, Miķelis, Ulvis, Kate, Kārlis, Anna, Edžus, Varis, Vairis, Gusts, Reinis, Rūta, Nora, Adele, Alīna, Ieva, Krišs, Lote, Augusts.

“Jā” vārds pie senču dižozola

2022. gadā Aizkraukles novadā laulības ostā iestūrējuši 189 pāri. “Tas ir tikai par vienu pāri mazāk nekā 2021. gadā. No kopēja laulību ceremoniju skaita 14 laulības noslēgtas baznīcā. Slēdzot laulību, jaunais pāris var izvēlēties laulību reģistrācijas vietu – tā var būt telpās, gan ārā. Pēc divu gadu “klusā perioda” cilvēki vēlas kāzas svinēt plašākā pulkā, bet notiek arī sirsnīgas laulību ceremonijas ar nedaudz viesiem. Visvairāk kāzas svinētas vasaras mēnešos. Mūsu novads ar krāšņo dabu, pievilcīgajiem tūrisma objektiem ir kļuvis par iecienītu laulību noslēgšanas vietu jaunajiem pāriem no citiem novadiem un pilsētām: Jēkabpils, Ogres, Rīgas, Daugavpils, Ropažiem, Baldones, Ķekavas, Līvāniem. No 42 laulību ceremonijām ārpus dzimtsarakstu nodaļas telpām tās visvairāk notikušas Koknesē,” stāsta Olita Sticere.

Kokneses viduslaiku pilsdrupas, tējas namiņš Kokneses parkā un Likteņdārzs ir vietas, kuras savai īpašajai dzīves dienai izvēlējās daudzi kopīgā dzīves ceļa sācēji. Likteņdārzā “jā” vārds iepriekšējā vasarā izskanēja skatu terasē, amfiteātrī un uz kuģīša “Gulbis” klāja.  Lai noslēgtu laulību skatu terasē, viens pāris ceļu mēroja no Daugavpils. Divas laulību ceremonijas aizvadītā gada nogalē notika Likteņdārza jaunajā Saieta namā. Aizkraukles novads ir kļuvis bagātāks par vēl vienu brīnišķīgu kultūrvietu, kas ir ļoti piemērota svinīgai laulību ceremoniju norisei. Sešas laulību ceremonijas reģistrētas Koknesē viesu namā “Kūpiņsala”, kur gleznainā apkārtne, Daugavas tuvums, skaistās telpas sniedz burvīgu gaisotni mīlestības svētkiem. Viens pāris gredzenus mija Iršu pagastā, līgavaiņa dzimtas mājās pie simtgadīga senču dižozola, arī Kokneses pagasta Bilstiņos, kur jaunieši saviem spēkiem bija izveidojuši skaistu ceremonijas vietu.

“Skrīveros vairāki pāri laulību ceremoniju svinēja Skrīveru dendroloģiskajā parkā, divi  pāri par ceremonijas vietu izvēlējās Klidziņu – laulība tika reģistrēta īpaši iekārtotā vietā pie strūklakas un terasītē. Interesanti un skaisti bija, ka viens pāris uz ceremoniju no Jaunjelgavas cēlās pāri Daugavai ar kuģi “Balta kaza”. Viens pāris “jā” vārdu teica savā skaistajā privātmājā,” stāsta Inese Peļņika, dzimtsarakstu nodaļas vadītājas vietniece Skrīveros.

Vecākajam līgavainim – 77 gadi

Pagājušā gadā laulības noslēdza lielākoties gados jauni cilvēki, bet bija arī pāri pusmūža vecumā un ļoti cienījamos gados. Sastādītie laulību reģistri liecina, ka vecākajam līgavainim bija 77 gadi, bet visjaunākās līgaviņas bija divas meitenes, kurām vēl nebija 18 gadu, viņām tika noteikts laulības vecuma samazinājums. Divi pāri, kuri pirms gadiem bija precējušies un laulības šķīruši, apprecējās otrreiz. Reģistrētas astoņas laulības, kurās līgavaiņi bijuši ārzemnieki, puiši no Spānijas, Čīles, Lielbritānijas. Latviešu meitenes dodas studēt vai strādāt uz ārzemēm, kur arī iepazīstas un izveido attiecības. “Vislielākais prieks par mūsu novada iedzīvotājiem, gan jauniešiem, kuri ar priecīgu satraukumu gatavojas laulību ceremonijai, gan pāriem, kuri ilgus gadus ir kopā un izlemj savas attiecības sakārtot juridiski. Priecājamies par katru jaunu ģimeni mūsu Aizkraukles novadā!” teic dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Olita Sticere.

Mazāk mirušo

Salīdzinot ar 2021. gadu, pērn krasi palielinājies atkārtoti izsniegto dzimšanas, laulību vai miršanas apliecību skaits, kopumā izsniegta 191 apliecība. Olita Sticere atzīst, ka cilvēki aizvien vairāk aizraujas ar dzimtas koku veidošanu un savu dzimtu izpēti, kā arī kļūst apzinīgāki – ja kāds no dokumentiem ir nozaudēts, vēlas saņemt atkārtotu apliecību.

Vērtējot kopīgo demogrāfijas bilanci aizvadītajā gadā, ievērojami samazinājies sastādīto miršanas reģistru skaits, jo Aizkraukles novada dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti 519 mirušie, kas ir par 85 gadījumiem mazāk nekā 2021. gadā (2021. gadā – 604 miršanas reģistri). Salīdzinot miršanas reģistrāciju gada griezumā, vislielākais mirušo skaits bijis decembrī.

Demogrāfiskā situācija Aizkraukles novadā 2022. gadā

*Dati atspoguļo, cik ierakstu veikts katras apvienības dzimtsarakstu reģistros