Sāk sarunas par Aizkraukles novada skolu optimizāciju

Aizkraukles novadā, tāpat kā visā Latvijā, pēdējo gadu laikā sarucis skolēnu skaits, taču jaunajā novadā patlaban darbojas 33 izglītības iestādes. Gandrīz puse līdzekļu novadā budžetā jāatvēl skolu un bērnudārzu uzturēšanai, bet citām pozīcijām, piemēram, attīstībai un lielākiem projektiem, līdzekļus nevar atvēlēt. Kā skolas optimizēt un vai tas vispār jādara? – uz šiem jautājumiem atbildes tiks meklētas diskusijās. 29. martā notika pirmās sarunas, kurās par savām skolām un to nākotnes redzējumu viedokli izteica sešu vidusskolu direktori.

Aizkraukles novadā patlaban ir 33 izglītības iestādes: sešas vidusskolas, septiņas pamatskolas (viena no tām – speciālā), 12 pirmsskolas, septiņas profesionālās ievirzes izglītības iestādes un viena interešu izglītības iestāde.

Bagātība, kas jāuztur

Skolu tīkla optimizācija ir ļoti sāpīgs un emocijām apvīts jautājums, taču finanšu iespējas nav neizsīkstošas. Tāpat publiskots Izglītības un zinātnes ministrija veidotais redzējums, nosakot jaunus kritērijus minimālajam skolēnu skaitam vidusskolās, tāpēc laiks sākt diskutēt par šo tēmu – apmēram šāds iemesls ir Aizkraukles novada Izglītības pārvaldes rosinātām sarunām, kurās aicināti piedalīties domes deputāti un izglītības iestāžu vadība.

Aizkraukles novada pašvaldības 2022. gada budžetā izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumiem un pedagogu, atbalsta personāla atalgojuma nodrošināšanai atvēlēti 18 022 758 eiro, kas ir 40 procentu no visa pašvaldības budžeta.

Aizkraukles novada pašvaldības Finanšu un grāmatvedības nodaļas vadītāja Ilze Samsone teic: vērtējot pedagogu atalgojumu nodrošināšanas iespējas, pašvaldībai jāskata kopā gan sākumskolu, gan pamatskolu, gan vidusskolu izglītības posmi. Saskaņā ar 2018. gada 15. janvāra Ministru kabineta rīkojumu Nr.17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018.gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. decembrim” pedagogu zemākā mēnešalgas likme (par 30 stundu darbu nedēļā) skolās šobrīd noteikta 830 eiro, savukārt no 2022. gada 1. septembra tā nevar būt mazāka par 900 eiro. Vienlaicīgi ar šīm izmaiņām no šī gada 1. septembra Izglītības un zinātnes ministrija gatavo ieviešanai arī jaunu pedagogu finansēšanas modeli, kas nozīmē, ka nauda nesekos skolēnam uz katru izglītības iestādi, kā tas ir šobrīd, bet tiks aprēķināta kopā visam novadam pēc Ministru kabineta noteiktiem kritērijiem (tie vēl nav apstiprināti). “Vērtējot Ministru kabinetā iesniegto noteikumu projektu, varam secināt, ka kopējais mērķdotācijas apjoms, salīdzinot ar šī brīža, samazināsies par 3,4 procentiem,” skaidro Ilze Samsone.

Patlaban Aizkraukles novadā no 12 vispārējās izglītības iestādēm piecās pedagogu alga likme ir zemāka par 900 eiro, vienā – 900 eiro, pārējās – virs 900 eiro par vienu pedagogu slodzi, kas ir 30 stundas nedēļā.

Savukārt vidusskolu grupā šobrīd vienā skolā vidējā algas likme ir zem 900 eiro, kas nebūs pieļaujams pēc 2022. gada 1. septembra.

Analizējot esošās algas likmes, skaidri redzams, ka lielākas likmes iespējamas skolās, kurās skolēnu skaita attiecība pret skolotāju skaitu ir lielāka, tas ir – lielāks skolnieku skaits, rēķinot uz vienu skolotāju.

Skolēnu un skolotāju skaits, tā proporcijas Aizkraukles novada skolās

* vidējā likme (skolā pedagogiem noteiktas dažādas likmes)

“Esam kļuvuši izglītības iestādēm bagāti, taču jādomā, kā turpmāk efektīvi un kvalitatīvi nodrošināt labu izglītības sistēmu,” saka Aizkraukles novada Izglītības pārvaldes vadītāja Sarmīte Kļaviņa.

Mērķis – valsts ģimnāzija

Pirmā Izglītības pārvaldes rīkotā diskusija notika 29. martā, un apmēram trīs stundu ilgajā tiešsaistes sarunā pievienojās 61 dalībnieks. Todien  gan lielākoties tika uzklausītas sešu Aizkraukles novada vidusskolu direktoru prezentācijas par viņu vadītajām skolām, nākotnes redzējumu un saņemtas atbildes uz jautājumiem: kādi ir izglītības iestādes kvalitatīvie un kvantitatīvie rādītāji; cik efektīvi iestādē tiek izmantots finansējums; kāda ir izglītības iestādes vīzija par iestādes attīstību un unikalitāti Aizkraukles novadā?

Kādas patlaban ir mūsu vidusskolas? Tās visas akreditētas sešiem gadiem – kādā akreditācija bijusi nupat, citā drīz jāgatavojas jaunam izvērtēšanas procesam. Katrā vidusskolā īsteno vairākas izglītības programmas un audzēkņiem piedāvā padziļināto mācību priekšmetu apgūšanas komplektus jeb tā dēvētos “grozus”.

Mērķis – valsts ģimnāzijas statuss

Aizkraukles novada vidusskolā izveidota 2016. gadā, apvienojot trīs skolas – Aizkraukles novada ģimnāziju, 1. vidusskolu un pilsētas sākumskolu. Patlaban skola darbojas divās ēkās Aizkraukles pilsētā.

Skolā mācās 800 skolēnu un strādā 75 pedagogi.

Aizkraukles novada vidusskolas direktors Aldis Labinskis pauž, ka skolas mērķis ir iegūt valsts ģimnāzijas statusu un uzskata, ka nākotnē Aizkraukles novadā jābūt vienai valsts ģimnāzijai.

Lepojas ar sasniegumiem

Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā kopā ir 413 skolēnu. Patlaban divās 1. klasēs mācās 43 bērni. Skolā strādā 47 pedagogi.

Runājot par kvalitatīvajiem rādītājiem, skolas direktors Aldis Rakstiņš uzsver: Skrīveros audzēkņu zināšanas jau sen ir valsts ģimnāzijas beidzēju līmenī – centralizēto eksāmenu vērtējums visos priekšmetos vidēji ir 66,4 procenti.

I.Gaiša Kokneses vidusskolā mācās 391 audzēknis un strādā 86 skolotāji.

Skola atrodas ļoti labas satiksmes tuvumā. Skolas ēka ir renovēta, tai ir dienesta viesnīca, nesen izremontēta svinību zāle un pie skolas izveidota zaļā klase. Kokneses vidusskola var lepoties ar izcilām volejbola treniņu iespējām un sasniegumiem šajā sportaveidā – uzskata skolas direktore Inese Saulīte.

Pļaviņu vidusskolā mācās 415 skolēnu un strādā 44 pedagogi.

Centralizēto eksāmenu rezultāti skolā: matemātikā un latviešu valodā – augstāki nekā vidēji valstī, angļu valodā – tomēr bijušas grūtības.

Maz vidusskolēnu

Jaunjelgavas vidusskolā patlaban ir 13 klašu komplekti, te mācās 200 audzēkņu. Vidusskolas posmā – no 10. līdz 12. klasei – skolā mācās tikai 26 skolēni. Jaunjelgavas vidusskolā strādā 29 pedagogi.

Analizējot vidusskolas absolventu centralizēto eksāmenu rezultātus, direktore Lauma Mīlīga atzīst: ar matemātikas rezultātiem īpaši lepoties nevar, toties var ar rādītājiem latviešu valodā un svešvalodās – tie ir augstāki nekā vidējie valstī.

Neretas J. Jaunsudrabiņa vidusskolā mācās 158 audzēkņi, no kuriem 32 – vidusskolas posmā. Skolā strādā 27 pedagogi.

Skolas direktore Viktorija Trukša uzsver, ka skola var lepoties ar ļoti labiem kvalitatīvajiem rādītājiem: vidējais vērtējums centralizētajos eksāmenos ir 64,6 procenti.

“Kvalitāti esam nodrošinājuši, tā kā ceram, ka turpmākajos gados skola varēs darboties,” saka direktore. “Lai tā būtu vidusskola vai laba pamatskola, bet – lai ir!”

Vai būs jāgriež?

Pirmajā diskusijā vidusskolu direktori nebija noskaņoti īpaši optimistiski, jo katrs ir satraukts un ir daudz neatbildētu jautājumu. Vai viņa skolu gaida pārmaiņas, vai vidusskola būs jāpārveido par pamatskolu? Nekādas konkrētības vēl nav, un arī cilvēki, kuri piedalījās diskusijā, tikai ieklausījās, bet debatēm neviens nepieteicās.

“Katrai skolai ir labas un pozitīvas ambīcijas, taču mums jādomā, kā sadarbojoties un apvienojoties, varam strādāt labāk,” saka Aizkraukles novada Izglītības pārvaldes vadītāja Sarmīte Kļaviņa.  

Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums bilst: par nākotni jādomā ar zināmu piesardzību. “Droši vien visi gaidām, ka kopīgi pieņemsim arī smagus lēmumus, un visiem ir zināms satraukums,” saka Leons Līdums. “Skolas pastāvēšana katrā vietā saistīta ar gadu desmitiem veidotām tradīcijām, tāpat jebkuras pārmaiņas nav vienkāršas. Taču samazinās dzimstība, izglītības iestādēm uzlikts “rāmis”, kurā ne visas skolas var ietilpt – skolēnu skaits, pedagogu un skolēnu proporcijas. Jāsaprot, ka visa Aizkraukles novada izglītības sistēma ir kā savienotajā traukā, un viena no iespējām, ja neko nemainām, ir samazināt pedagogiem atalgojumu. Līdz ar to mēs, domes deputāti, šajā situācijā esam kā “šķēres”, kurām būs jāgriež un jāpieņem kompromisa lēmumi. Tas nebūs viegli.”

“Ja turpinām uzturēt visas skolas un atstājam visu, kā tas ir patlaban, paliek maz iespēju runāt par attīstību, tāpat tad būtu jādomā, kurai jomai atvēlēt mazāk līdzekļu, lai varētu uzturēt visas skolas,” saka Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Riekstiņš.

No konkurences līdz sadarbībai

Izpilddirektors skolu direktoriem jautāja, kā viņi vērtē iespēju katrā vidusskolā specializēties savā sfērā, teiksim kādā padziļināti mācīt matemātiku, citā atkal – valodas. Skolu direktori uzskata, ka par to vēl jādiskutē, taču skaidrs ir tas, ka pēdējo gadu laikā vispār samazinājies to jauniešu skaits, kuri pēc 9. klases vēlas turpināt mācības vidusskolā, līdz ar to – cik daudz būs to, kuri var nokārtot pārbaudījumus kādā padziļinātajā kursā? “Patlaban izglītībā notiek ļoti daudz pārmaiņu,” saka Aizkraukles novada vidusskolas direktors Aldis Labinskis. “Bieži esam spiesti uzņemt skolēnus, zinot, ka viņi mācību darbā ir tikai viduvēji.”

“Mums visu laiku iedvesa: pastāv skolu konkurence, cīnieties par audzēkņiem, taču tagad aicināt – padalieties! Jāpaiet laikam, lai šajā jomā spētu sadarboties. Turklāt neaizmirsīsim, ka nav mainījies pamatprincips – skolu, kurā bērnam mācīties, izvēlas vecāki, nevis pašvaldība,” saka A. Upīša Skrīveru vidusskolas direktors Aldis Rakstiņš.

“Lieliski spējam nodrošināt vispārizglītojošo piedāvājumu, taču, ja runājam par specializāciju, varam saskarties ar pedagogu trūkumu, taču uzskatu, ka varam mēģināt konkurēt ar citu kaimiņnovadu skolām,” saka Neretas. J. Jaunsudrabiņa vidusskolas direktore Viktorija Trukša.

Pļaviņu vidusskolas direktore Ilze Luksa norāda, ka vidusskolas slēgšanas gadījumā viens no riskiem varētu būt fakts, ka ģimenes gatavas mainīt dzīvesvietu, lai dzīvotu tuvāk skolai, tāpat daudzi Pļaviņu iedzīvotāji strādā Jēkabpilī vai Madonas novadā, līdz ar to arī bērniem varētu izvēlēties skolas šajos novados.

Jāpiedāvā vairāki modeļi

Skolu direktori bija vienisprātis – jāveido vairāki skolu tīkla optimizācijas modeļi. Visi saprot arī to, ka brīdī, kad kāda skola būs jāreorganizē vai jāslēdz, sekos skolēnu vecāku reakcija un iebildes. Lēmumu par šādu rīcību būs jāpieņem domes deputātiem, taču skaidrs, ka skolu reorganizāciju vai slēgšanu nenotiks vēl nākamajā mācību gadā, bet tas ir apmēram trīs nākamajos gados risināms jautājums.

“Mēs visi esam ieinteresēti, lai izglītojamie saņem maksimāli kvalitatīvus izglītības pakalpojumus, lai mūsu novada bērni nemeklētu izglītības iespējas citos novados un mēs varētu lepoties ar savām skolām. Lai mums izdodas!” teic Sarmīte Kļaviņa.

Aizkraukles novadā vēl notiks trīs paneļdiskusijas, uzklausot arī citu izglītības iestāžu direktorus vēstījumu: 4. aprīlī pamatskolas un sākumskolas posmā; 26. aprīlī – pirmsskolas izglītībā, 10. maijā – profesionālajā un profesionālās ievirzes izglītībā.

Tāpat nākamajā vidusskolu pārstāvju tikšanās reizē domes vadība jau sola runāt par konkrētiem skaitļiem, darbībām un priekšlikumiem, kas saistīti ar izglītības iestāžu nākotni.