Jāņa Jaunsudrabiņa muzeja “Riekstiņi” ilggadējā vadītāja Ilze Liepiņa-Līduma saņēmusi Latvijas Muzeju biedrības piešķirto goda apbalvojumu ‒ Mērijas Grīnbergas balvu par mūža ieguldījumu.
Kādreizējās muzeja darbinieces Mērijas Grīnbergas balva izveidota 2019. gadā ar mērķi izcelt konkrēta cilvēka ieguldījumu muzeja vērtību saglabāšanā un popularizēšanā, kā arī lai uzsvērtu un atgādinātu sabiedrībai, ka muzeja vērtību saglabāšanā nākamajām paaudzēm nozīmīga loma ir muzeja darbiniekiem. Māksliniece Tatjana Raičiņeca balvu ir izveidojusi kā dzeltenu bumbu, kas simbolizē Latvijas Muzeju biedrības logo ‒ dzelteno apli, kurā ir burts “M”. Ar to sākas vārdi: muzejs, mūža ieguldījums, Mērija. Atverot bumbu, redzama nozīmīgākā informācija par apbalvojuma saņēmēju, tās piešķīrēju nosaukumus un balvas piešķiršanas pamatojums, iekšpusē ir ievietots arī magnēts ar burtu “M”, kuru var izņemt.
Balvas pretendentus izvirza Latvijas Muzeju biedrība, tās pieaicinātie eksperti un muzeju nozari pārstāvošas organizācijas. Balvas mērķis ir uzteikt personu muzeju nozarē, kura veikusi pašaizliedzīgu darbu, kas sniedzas pāri amata pienākumiem Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, popularizēšanā un pieejamībā.
Latvijas Muzeju biedrības valdes priekšsēdētāja Zane Grīnvalde ieradās Jāņa Jaunsudrabiņa muzejā “Riekstiņi” Neretā, lai šo balvu par mūža ieguldījumu pati pasniegtu Ilzei Liepiņai-Līdumai un nodotu labākos vēlējumus no visas plašās muzejnieku saimes.
Zane Grīnvalde stāsta, ka Ilzes Liepiņas-Līdumas devums atbilst visiem nolikuma kritērijiem ‒ tas ir mūža ieguldījums Jaunsudrabiņa literārā un mākslinieciskā mantojuma, muzeja krājuma saglabāšanā un popularizēšanā sabiedrībā, pētniecības darbs, Ilze interesanti vada ekskursijas, iesaistot un ieinteresējot arī skolu jaunatni, rīko dažādus konkursus, aktīvi raksta un īsteno projektus, cenšas rast finansējumu suvenīru izgatavošanai, bukletu izdošanai.
Pati balvas saņēmēja uzskata, ka viņu nevajag ne cildināt, ne arī par viņu rakstīt, un savu darbību raksturo īsi ‒ tas ir ne tikai redzamais darbs muzejā, vadot ekskursijas, bet arī pētniecības darbs, izdevējdarbība, priekšlasījumi konferencēs. Daudz jāstrādā, lai dažādotu ekskursijas un apmeklētājiem varētu piedāvāt arvien jaunu un interesantu informāciju.
“Ilze ir profesionāla, ļoti enerģiska, atbildīgi veic savu darbu, viņai ir svarīgas latviskās vērtības, tajā skaitā ģimeniskās vērtības, par kurām ir rakstījis arī Jānis Jaunsudrabiņš. Atklāti pauž savu viedokli, kas ne vienmēr ir tīkams sabiedrībai, un tam vajadzīga drosme. Viņas kā muzeja vadītājas paveiktais sniedzas pāri vadītāja standarta pienākumiem, Ilze dara visu, lai kultūrvēsturiskais mantojums tiktu saglabāts un būtu pieejams.”
Ilzei Liepiņai-Līdumai rūp arī ainaviskās vides saglabāšana. Šomēnes muzejā viesojās muzeju ainavas muzealizācijas projekta filmēšanas grupa, intervējot un filmējot arī viņu. Muzeja apmeklētāji redzes un sajūtu līmenī ar ainavu saskaras vispirms, tā ir nozīmīga personību muzeja vides autentiskuma saglabāšanā.
“Ilze Liepiņa-Līduma dzimusi “Riekstiņos” un saimniekošanu rakstnieka Jāņa Jaunsudrabiņa bērnības gadu viensētā uzskata par savu dzīves misiju. Savu pirmo ekskursiju “Riekstiņos” Ilze novadījusi 1960. gadā kā Neretas vidusskolas skolniece. Aktīvu darbību “Riekstiņos” uzsākusi pagājušā gadsimta 90. gados, organizējot dažādus pasākumus. Savukārt 2002. gadā Ilze aizgāja no pamatdarba Rīgā, kur ilgstoši strādāja inženierizpētes nozarē, veicot gan praktisku, gan zinātnisku darbu. Viņa atgriezās pie dzimtas saknēm Sēlijā, apmetoties “Riekstiņos” uz palikšanu. Neatlaidīgi un mērķtiecīgi muzeja vadītāja rūpējusies gan par ēku kompleksa, gan ainavas saglabāšanu, radot “Mūsmājas” par vienu no Neretas kultūras dzīves centriem un saglabājot Jāņa Jaunsudrabiņa “Baltajā grāmatā” atainoto 19. gadsimta noskaņu,” vēsta Latvijas Muzeju biedrības valdes locekle Agnija Berķe. “Muzeja vadītāju ar grāmatā aprakstītajām mājām saista kas vairāk nekā tikai darba pienākumi – Ilzes tēvs ar Jaunsudrabiņu bija otrās pakāpes brālēni un latviešu literatūras klasikā pieminētais Pēterītis bija Ilzes mātes tēvs. Ilze Līduma ar savu neatlaidību veidojusi un nostiprinājusi muzeju par nozīmīgu Latvijas kultūras dzīves sastāvdaļu.”