Vakar Ilūkstē tika apstiprināts Sēlijas ģerbonis, kurā attēlots sarkanā laukā ejošs sudraba staltbriedis un ģerboņa devīze: “Sēlija. Augsti paceltu galvu!”. Līdz šim pagājušajā gadā apstiprinātajai latviešu vēsturiskajai zemei bija tikai karogs, bet tagad sperts vēl viens solis Sēlijas identitātes stiprināšanas virzienā.
“Identitāte neaug puķu dobē,” šie profesora Andra Levāna vārdi skaļi izskanēja Ilūkstes kultūras centra zālē, kur Heraldikas komisijas izbraukuma sēdē tika prezentēts jaunais Sēlijas vēsturiskās zemes ģerbonis – sarkanā laukā ejošs sudraba staltbriedis un ģerboņa devīze: “Sēlija. Augsti paceltu galvu!” Identitātes veidošanās un kopšana ir ilglaicīgs un izaicinājumu pilns darbs, it īpaši globalizācijas periodā. Profesors uzsvēra, ka identitātes saglabāšana un attīstība ir ļoti svarīga mūsdienu ģeopolitisko notikumu kontekstā.
Uz ģerboņa prezentāciju tika aicināti Sēlijas vēsturiskajā zemē ietilpstošo pašvaldību – Aizkraukles, Augšdaugavas un Jēkabpils novadu – pārstāvji, Sēlijas aktīvie iedzīvotāji, biedrību pārstāvji. Lai ģerboni varētu pilnvērtīgi izmantot, Saeimai vēl jānobalso par grozījumiem likumā, tad tas ieņems savu vietu līdzās Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales ģerboņiem.
Valsts Heraldikas komisijas priekšsēdētājs Laimonis Šēnbergs uzsvēra, ka ģerbonim ir jābūt oriģinālam un atpazīstamam, jāņem vērā vēsturiskā simbolika konkrētajā reģionā, tam jābūt savietojamam un dabīgi jāiekļaujas pārējo četru vēsturisko zemju ģerboņu sistēmā, kā arī jārespektē heraldikas kā zinātnes likumības un tradīcijas.
Ģerboņa autors mākslinieks Edgars Sims, kura darbu klāstā ir vairāki desmiti pagastu, dzimtu un cita veida ģerboņu, pauda lepnumu par iespēju veidot valsts nozīmes ģerboni, jo bieži šāda veida iespējas nerodas. Pārējie četri vēsturisko zemju ģerboņi tapuši pirms aptuveni simts gadiem, aizvadītā gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados.
Aizkraukles novads ir unikāls ar to, ka tā teritorijā sastopas triju vēsturisko zemju robežas – Sēlijas (Daugavas kreisais krasts), Vidzemes (Daugavas labais krasts) un Latgales (Aiviekstes pagasts un daļa Pļaviņu pilsētas teritorijas). Tagad varēsim lepoties arī ar trīs valstiskas nozīmes ģerboņu lietošanas tiesībām.