4. martā Sērenē notika kārtējā Aizkraukles novada domes vadības un administrācijas pārstāvju tikšanās ar iedzīvotājiem.
Novada pašvaldību pārstāvēja novada domes priekšsēdētāja vietnieki Dainis Vingris un Andris Zālītis, izpilddirektors Uldis Riekstiņš, Jaunjelgavas apvienības pārvaldes vadītāja Gunta Zvaigzne-Avakova, Sērenes pagasta pakalpojumu centra vadītājs Juris Zirnis, Sociālā dienesta vadītājs Edvarts Pāvulēns, Kultūras pārvaldes vadītāja Anta Teivāne, Jaunjelgavas Kultūras centra direktore Sandra Smona, deputāti Arvis Upīts un Evija Vectirāne.
Uz tikšanos bija ieradušies nedaudz vairāk kā divi desmiti sēreniešu, taču jau iepriekš pašvaldība bija saņēmusi daudzus jautājumus, uz kuriem klātesošie gaidīja atbildes.
Pēc Daiņa Vingra uzrunas Sērenes pagasta pakalpojumu centra vadītājs Juris Zirnis sniedza atbildes uz iepriekš iesūtītajiem jautājumiem. Iedzīvotājus interesēja saimnieciskās un praktiskās lietas – ceļu, ēku un teritoriju uzturēšana, ūdensskaitītāju nomaiņas iespējas, ūdensapgādes kvalitāte.
Novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Zālītis informēja par kārtību, kādā jāveic namu apsaimniekošana, par īpašnieku un pašvaldības pienākumiem. Būdams atbildīgs par novada vides jomas jautājumiem, viņš arī stāstīja par iespējām veikt bijušās Totēnu izgāztuves degradētās teritorijas sakopšanu. Pašlaik lielāku apdraudējumu valsts un pat Baltijas jūras reģionā rada naftas produktu piesārņojums Daugavas labajā krastā, Aizkrauklē, bijušās dzelzsbetona rūpnīcas teritorijā. Pamazām tas plūst Daugavas virzienā, varētu nonākt Daugavā un arī Baltijas jūrā, tāpēc vispirms jāsakārto šī teritorija. Vides sakārtošanas plānā nākamā varētu būt Totēnu atkritumu izgāztuve.
Izpilddirektors Uldis Riekstiņš stāstīja par iecerēm veikt reformas vairākās jomās. Iedzīvotāji vēlējās zināt, vai ir pieaudzis darbinieku skaits pašvaldības administrācijā. Izpilddirektors norādīja, ka šobrīd visas jaunās štata vietas atbilstoši valsts izvirzītajām prasībām veidotas, iepriekš samazinot citu amatu skaitu. Lai arī šķiet, ka amatu ir vairāk, administrācijas darbinieku skaits ir samazinājies.
Novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dainis Vingris izklāstīja pašvaldības budžeta veidošanas kārtību un šī gada budžeta iespējas. 2024. gadam bija iespējams ieplānot bāzes izdevumus, taču izaugsmei līdzekļi nav atlikuši. Sabalansēt budžetu izdevās, pateicoties 2023. gada līdzekļu atlikumam. Nav garantiju, ka atlikums veidosies nākamā gada sākumā, tāpēc ir jādomā, kā ietaupīt. Šogad liels izdevumu pieaugums radies ievērojami augušās euribor procentu likmes dēļ, kā arī valsts ir noteikusi jaunus pienākumus, piemēram, atskurbināšanas pakalpojumu un pašvaldības policijas uzturēšanu, kam valsts finansējums nav piešķirts. Liela ietekme uz budžetu bija arī minimālās algas likmes celšanai un pirmsskolas pedagogu atalgojuma pieaugumam, kas jāsedz no pašvaldības līdzekļiem. Arī ekonomiskā izaugsme nav tāda, kā cerēts, pašvaldība saņem mazāk nodokļu ieņēmumu.
Iedzīvotājus interesēja nolietojušos notekūdeņu attīrīšanas iekārtu atjaunošana. Pašvaldība pašlaik uzsākusi pārrunas ar uzņēmumu “Sērenes piens” par iesaistīšanos publiskās un privātās partnerības formā kopīgo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu atjaunošanai. Uzņēmums iekārtās novada divas trešdaļas no kopējā notekūdeņu apjoma. Pagaidām tās uztur kārtībā pašvaldība.
Interesi raisīja arī iespēja veidot iedzīvotāju konsultatīvo padomi. Andris Zālītis izskaidroja padomju veidošanas pamatprincipus, tiesības un pienākumus. Atbilstoši nule pieņemtajiem saistošajiem noteikumiem Sērenes padomē būs jādarbojas septiņiem locekļiem. Iecerēts, ka pieteikšanās darbam padomē tiks izsludināta tuvākā mēneša vai divu laikā. No 2025. gada pašvaldībā obligāts būs arī līdzdalības budžets, kura izlietojumu varēs ietekmēt izveidotās padomes. Būs jāiesniedz projekti, kuru vērtēšanā balsojot iesaistīsies novada iedzīvotāji.
Par kultūras darbu Sērenē stāstīja Jaunjelgavas Kultūras centra direktore Sandra Smona. Šogad pasākumu budžets saglabāts iepriekšējā gada līmenī – tie ir 12 tūkstoši eiro, savukārt pamatbudžets darbinieka algām un kultūras centra ēkas uzturēšanai ir 14 tūkstoši eiro. Šogad iecerēts sarīkot vidēji vienu pasākumu mēnesī. Sērene atrodas tuvu Aizkrauklei un Jaunjelgavai, citiem pagastiem, tāpēc klātesošie aicināti izmantot arī kaimiņu piedāvājumus. Kultūras procesus ļoti labi nodrošina arī bibliotēka, rīkojot izstādes, dzejas vakarus un citus pasākumus. Kultūras pārvaldes vadītāja Anta Teivāne uzteica aktīvo sēreniešu kopienu un ieskicēja iecerētās strukturālās pārmaiņas – ikdienas kultūrvieta būs bibliotēka, bet Sērenes Tautas nams kā struktūrvienība tiks slēgta. Plānots, ka kultūras pakalpojumus Sērenē nodrošinās Staburaga Saieta nams un tā vadītāja Signe Sniedze.
Nākamā tikšanās notiks 11. martā pulksten 17.30 Kokneses Kultūras centrā. Sev interesējošos jautājumus koknesieši var iesniegt arī iepriekš – līdz 7. martam pulksten 12.00, sūtot tos e-pastā: info@aizkraukle.lv vai zvanot pa tālruni +371 27889770 (darba laikā).
