Starp Sēlijas zaļajiem laukiem un mežiem šosejas Aizkraukle-Nereta malā parka kokos pavīd gaiša, liela ēka, kas garāmbraucējus vilina palūkoties, kas aiz vecajiem vārtiem notiek. Jau 13 gadus te nemācās un nedraiskojas bērni, bet būs jau simts, kopš šo vietu kā Lielzalves muižas medību pili pameta pēdējā grāfa Aleksandra Šuvalova ģimene. Un vecais grāfs Pāvels Andrejevičs sen vairs te nebrauc ne savos invalīda ratos, ne baltā ezelīša vilktajā pajūgā, bet kāds no viņiem tikai Zalves dzejnieka Imanta Auziņa dzejoļos ierodas pārlūkot savus īpašumus.
Garīguma templis
Jau trīs gadus bijušās skolas un muižas ēku apsaimnieko Sēļu klubs, lai pierādītu, ka senos laikos plaši apdzīvotajai Zalves vai Lielzalves teritorijai bijusi, ir un būs vajadzīga kultūrvēsturiski bagātā un interesantā, tik izdevīgā vietā esošā, cauri gadsimtiem saglabātā un izdzīvojusī muižas kungu māja. Varbūt tā būs miera osta ceļiniekiem, iedvesmas oāze radošām personībām, atpūtas un ražīga darba pilnu dienu baudītājiem, kas novērtē un rada garīgās bagātības Sēlijas attīstībai un stabilai pastāvēšanai? Jau tagad top pirmie iedīgļi arī darbnīcām, kas uzņems prasmīgu roku darinātu priekšmetu radītājus, smeļot iedvesmu no dabas un senajām darba tradīcijām, izmantojot dabas materiālu skaistumu, derīgumu un plašās iespējas. Varbūt, bet šobrīd te ir atdzimstošā muižas kungu māja, kas vēl elpo un dzīvo, priecājas par savu bijušo skolas bērnu lielo interesi un starojošajiem, labvēlīgajiem nācējiem, kas mums palīdz lielajai mājai un tās apkārtnei izskatīties aizvien pievilcīgākai.
Jau trešo gadu svinēsim svētkus, ko paši esam radījuši un paši gan organizējam, gan svinam – Zalves skolas dienu. Šogad šie svētki ir īpaši ar to, ka atzīmējam 100 gadus kopš šajā vietā sāka darboties Zalves pamatskola, izaugot no četrgadīgās līdz deviņgadīgajai skolai, un tad, piedzīvojot strauju kritienu. Skola te vairs nav vajadzīga, bet, ko tālāk?
Zalves zvaigznes
Zalvē piedzīvoti dažādi laiki un notikumi, bet vienmēr ciema dzīve ritējusi ap skolu, kas šai vietai devusi dzīvību. Zalve un Zalves pamatskola ir šūpulis daudziem mums īpašiem un plaši pazīstamiem cilvēkiem, kas šīs vietas vārdu iznesuši pasaulē. Šķiet, visspožākā ir Imanta dienas zvaigzne 1. jūlijā, kas ar Auziņu dzimtas vārdu izskan Latvijas literatūrā un līdz šim bijusi zināma katrā mājā. Skola slēgta jau 2009. gadā, bet zalviešu sirdīs un atmiņās tā dzīvos paaudžu paaudzēs – lauku skoliņa lielā muižas mājā, kuras vēsture aizsniedzas līdz 17. gadsimtam. Šie gadsimti glabājas senajā ēkā un ik uz soļa redzam to atskaņas: senie atraktie17. gadsimta pamati,
tumšais velves veida koridors ar pilij neraksturīgi zemiem griestiem pirmajā stāvā, veco skursteņu sienām, 18.gadsimta durvju vērtnes, kas reiz savienojušas blakustelpas, pārbūvētie, bet vietām saglabātie senie logi ar rotājumiem, kamīnu vietas, biezās mūra sienas, kas neļauj vasaras siltumam ienākt, bet kādreiz radīja drošības sajūtu saimniekiem. 19.gadsimta grāfu Šuvalovu organizēto remontdarbu veidotie sienu – griestu karnīžu veidojumi ar rozetēm telpu griestu vidū un āķiem, kur stiprinātas greznas lustras. Atrastie seno grīdu klājuma veidi jau tagad iezīmē telpu atjaunošanas iespējas nākotnē. Un tā vēl un vēl... Arī pirms vairāk nekā simts gadiem kāda namdara veidotie interesantie sienu rotājumi šodien jau ir vērtība.
Aicina uz salidojumu
20. gadsimts pieder Zalves skolas vēsturei. To rūpīgi vākusi un krājusi bijusī šīs skolas skolotāja un mācību pārzine Ilga Cera. Savācot kopā ēkā saglabātos mācību līdzekļus, tapusi viena skolas klase, kas arī aicina savus bijušos skolēnus, lai viņi apsēstos solos un domās aizceļotu savā bērnībā. Tāds garīgs ceļojums sašūpo katra pārliecību par to, cik mēs ļoti gudri jūtamies, un atgādina, ka tas puika vai meitene nav nekur pazudis, bet ir mūsos. Tas palīdzēs mums vajadzīgos brīžos, tāpēc aicinām bijušos šīs skolas skolēnus, skolotājus un darbiniekus uz skolas simtgades salidojumu.
Šajā dienā varēs iepazīties ar muižas mājas šodienu, telpām, notikumiem atdzimstošajā ēkā un nākotnes nodomiem. Īpašs laiks atvēlēts Mūžībā aizgājušo skolotāju un skolas biedru apciemošanai Zalves kapsētā. Piedāvājam izstaigāt skolas telpas, lai atsauktu atmiņā laiku, kad te rātni sēdējāt solos vai klausījāties skolotāja pamācības. Būs tikšanās pēc gadiem, bet to grūti paredzēt vai aprakstīt, jo katram mums citāda dzīve.
Pievakarē salidojuma dalībniekus, zalviešus un Lielzalves muižas viesus iepriecinās kapela “Līvenhofas muzikanti”, kuru uzstāšanos finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds. Ja laika apstākļi atļaus, šī pasākuma daļa notiks skolas priekšā. Salidojuma dalībnieku un viesu rīcībā būs ne tikai atvērtās telpas skolā, bet arī ugunskura vieta parkā, pastaigu celiņi, alejas un mūsu izveidotie jaunie vides objekti.
Šajā dienā pirmo reizi apmeklētājiem tiek piedāvāta foto izstāde “Lielzalves muižas kungu māja četros gadalaikos”, kas mums ļaus atskatīties uz to, kā izskatāmies. Mums šķiet, ka diezgan labi vai atbilstoši apstākļiem! Varēs apskatīt atjaunoto vēsturisko izstādi – atskatu uz skolas vēsturi “Zalves pamatskolas izlaidumi. 1946 –2009”. Tiek, kam interesē Lielzalves muižas vēsture, būs interesanti redzēt mūsu atradumus un atklājumus, ko esam sakrājuši un izpētījuši šajos trīs gados, lai pateiktu, ka Lielzalves muiža šodien ir arhitektūras piemineklis un Sēlijas vēstures apliecinājums četru gadsimtu garumā, kas liek mums par to rūpēties.
Šajā pavasarī muižas parkā atklājām Putnu ciemu, kur uzlikti jauni putnu būrīši. Tie sagādā prieku un ir derīgi gan daudzajām putnu ģimenēm, gan mūsu viesiem, būrīšu dāvinātājiem un darinātājiem. Neapšaubāmi, ka prieks arī mums pašiem, jo te visu darām ar prieku un pārliecību, – ne velti tapusi arī izstāde šim notikumam “Putnu karaļvalsts”. Dabas mīļotājiem un putnu pazinējiem tā var būt īpaši interesanta.
Šī svētku diena ir veltījums jums – bijušie Zalves skolas skolēni un skolotāji! Veltījums tiem laikiem, kas aizlidojuši pagātnē, atstājot mums atmiņu lauskas, smeldzi, skumju un prieka asaras par bijušajām dienām mūsu un jūsu bērnībā, jaunībā un brieduma gados.
Veltījums savējiem
Šī diena ir veltījums šodienas zalviešiem – jauniem un ne tik jauniem – kā atgādinājums par to, ka te dažādi ļaudis un cauri dažādiem laikiem izdzīvojuši savas, tikai viņiem dotās dzīves, kas kaut ko atstājušas aiz sevis, tā darot mūs stiprākus, gudrākus, labākus un laimīgākus.
Zalves bijušās skolas simts gadu atcere ir veltījums arī nākotnes zalviešiem visā pasaulē, lai aicinātu atpakaļ uz savu senču dzīves vietām, – kaut domās, kaut sapņos un atmiņās. Vēlējums – šiem laukiem un mežiem būt vienmēr zaļiem, bijušajai Lielzalves muižas ēkai stalti stāvēt lielceļa malā un būt par garīguma templi, kur izzināt, glabāt, atrast, mācīties senas un jaunas gudrības, krāt garīgumu savas dvēseles kopšanai. Te smelties spēku, sirds gudrību un viedumu savus bērnus audzināt labus un šos laukus mīlošus, cienošus un kopjošus!
Lai dzīve te turpinās, ticot, ka Zalvei, Sēlijai un Latvijai vajadzīgi lauki ar pļavām, tīrumiem un visu Dabas mātes valstību. Cerot, ka saprāts uzvarēs un šīs vietas apdzīvos, kops un attīstīs gudri cilvēki, kas prot novērtēt lauku priekšrocības 21. gadsimtā, kad viss ir iespējams. Cilvēka prāta iespējas ir neizsmeļamas, tāpēc saglabāsim vērtības, kas viņiem būs vajadzīgas. Tā ir Sēlijas nākotne, kas jau šodien grib pierādīt, ka pati ir skaistums, bagātība, patvērums un mūsu mājas.
Pateicība visiem, kas savu dzimto pusi un skolu paturējuši piemiņā, palīdzējuši un palīdz joprojām tai pastāvēt!
Lūgums skolas salidojuma dalībniekiem iepriekš pieteikties pie pensionētās skolotājas Ilgas Ceras, tālr. +371 28709378.
2. jūlijā Lielzalves muižā – bijušās Zalves skolas salidojums un simtgades svinības.
Svētku programma:
- pulksten 13 – svinību atklāšana pie skolas;
- 14.30 – piemiņas brīdis Zalves kapsētā mūžībā aizgājušajiem skolotājiem;
- 15.30 – pastaiga individuāli vai grupās pa bijušās skolas un Lielzalves muižas telpām; 16 – atmiņu laiks izvēlētajās telpās skolas salidojuma dalībniekiem un viesiem;
- 17 – koncerts ar dejām kopā ar “Līvenhofas muzikantiem”.
Visi laipni aicināti!
