Aprīlis skolēniem ir “ēnošanas” mēnesis, kad dažāda vecuma skolēni izvēlas kādas noteiktas profesijas pārstāvi, uzrunā viņu un vienu dienu pavada kopā ar šo cilvēku, lai iepazītu profesionāļa ikdienu, darba specifiku un iespējas. Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas 12.a klases audzēknis Kalvis Kalniņš šogad bija vairākkārtējs ieguvējs, jo viņa “ēnošana” nenotika Latvijā, bet gan Šveicē.
Kalvis Kalniņš intervijā stāsta par savu “ēnošanas” pieredzi.
- Kāds šajā mācību gadā izvēlējies piedalīties Ēnu dienā?
Kalvis: -Kad uzzināju par iespēju ēnot Eiropas Kodolpētniecības centra (CERN) zinātnieku, neredzēju iemeslu, kāpēc nepieteikties. Fizika mani vienmēr interesējusi, un šī bija lieliska iespēja uzzināt, kādas ir darba iespējas, beidzot fizikas studijas.
-Tu ēnoji daļiņu fiziķi un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centra direktoru Kārli Dreimani. Kāpēc šāda izvēle?
-Man šķita, ka, ēnojot Kārli, satikšu visvairāk cilvēku, tādā veidā uzzinot vairāk. Man bija taisnība, jo ēnojot bija iespēja sarunāties ar vairākiem zinātniekiem, kuriem katram bija sava pieredze.
CMS jeb kompaktais mionu solenoīds ir viens no četriem lielajiem LHC eksperimentiem. CMS ir tādi paši zinātniskie mērķi kā ATLAS eksperimentam – pētīt standartmodeli (tā tika atklāts Higsa bozons), kā arī dažādas fizikas teorijas.
-Jūs, pieci jaunieši, 5. aprīlī devāties uz Šveici, uz Eiropas Kodolpētniecības centru (CERN). Pastāsti par saviem iespaidiem!
- Katrs zinātnieks, kuru satikām, bija atsaucīgs un labprāt veltīja daļu savas dienas, lai mums censtos iespējami viegli pastāstīt sarežģītas lietas. Ekskursija pa teritoriju bija ļoti interesanta, uzzinājām vēsturi un redzējām ēnojamo darba vietas. uzzināju par dažādām karjeras iespējām šajā nozarē, Tas mani iedrošināja studēt fiziku. Man šķita interesanti, ka apmēram 90 procentu cilvēku, kuri beiguši studēt šajā jomā, tuvāko gadu laikā maina nodarbošanos un sāk strādāt uzņēmumos, kuros jāveic dažādi aprēķini, lai uzlabotu efektivitāti, piemēram, lidostās vai bankās. Tie 10 procenti, kuri paliek nozarē, ir aizrautīgi fiziķi un viņus vairāk interesē pētīšana nekā atalgojums.
- Pirms došanās uz Šveici jūs iepazināties ar RTU studentu pilsētiņu Ķīpsalā, RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāti, tur studējošo veikumu dažādu robotu programmēšanā un izveidē. Šī tikšanās noteikti radīja pārliecību, ka RTU ir tava augstskola?
-RTU ir lieliska iespēja apgūt inženierzinātnes, taču es vēlos apgūt fizikas jomas, kuras te nav iespējams apgūt. Arī sarunās ar latviešu zinātniekiem uzzināju, ka gandrīz visi sākuši studijas Latvijas Universitātē, tāpēc pagaidām domāju studēt tur.
-Laboratoriju mājā apskatījāt robotizēto simulatoru, kāds pamēģināja vadīt lidmašīnu. Ko darīji tu?
- Noskaidroju, kāda veida lidmašīnas iespējams izvēlēties simulatorā un kā tieši šī robotizētā “roka” darbojas. Uzzināju arī, ka simulatoru varētu pielāgot arī auto vadīšanai, reāli atdarinot visas sajūtas. Simulatorā tiek atdarinātas arī avārijas, tāpēc to vienmēr jālieto uzmanīgi.
-Vai šajā ceļojumā atgadījās kādi kuriozi?
-Pāris reizes apmaldījāmies CERN vecāko māju gaiteņos, kurus izmanto, lai īsākā ceļā pārvietotos no viena teritorijas gala līdz otram, tie visi izskatās ļoti līdzīgi. Vakarā, kad devāmies atpakaļ uz hosteli, viens no ēnotājiem bija atstājis karti, kura nepieciešama, lai iekļūtu savas istabas iekšpusē, tāpēc viņš nevarēja tur iekļūt un mums nācās doties uz reģistratūru, kur tajā vakarā strādāja cilvēki, kuri runāja tikai franču valodā un kur mums bija jāmēģina iegūt jaunu durvju karti. Beigās viss tomēr bija kārtībā.
Paldies par sarunu un lai veicas mērķu sasniegšanā!