3. martā Staburaga pagasta iedzīvotāji Staburaga Saieta namā tikās ar pašvaldības darbiniekiem, lai pārrunātu aktualitātes un saņemtu atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem.
Uz tikšanos ar iedzīvotājiem bija ieradies Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums, viņa vietnieks Andris Zālītis, izpilddirektors Uldis Riekstiņš, Komunikācijas nodaļas vadītājs un deputāts Arvis Upīts, viņa vietniece un deputāte Evija Vectirāne, uzņēmējdarbības atbalsta un komunikācijas speciāliste Jogita Baltmane, Kultūras pārvaldes vadītāja Anta Teivāne un Jaunjelgavas apvienības pārvaldes vadītāja Gunta Zvaigzne-Avakova.
Tikšanās iesākumā Leons Līdums ieskicēja vienu no vizītes mērķiem – saprast, kāda ir iedzīvotāju komunikācija ar vietējiem pašvaldības darbiniekiem un vai viņus apmierina situācija, ka šobrīd diviem pagastiem ir viens vadītājs, uz ko iedzīvotāji atbildēja apstiprinoši. Tāpat domes priekšsēdētājs vērsa uzmanību uz nesen izveidoto iedzīvotāju padomju nozīmību, norādot, ka tas ir starpposms starp pašvaldību un iedzīvotājiem. Viņš pauda cerību, ka arī Aizkraukles novads pietuvosies Rietumeiropas modelim un sadraudzības pilsētu piemēriem, kur īpaši liela nozīme novadu attīstībā ir pilsoniskajai aktivitātei.
Lai rosinātu iedzīvotājus piedalīties novada attīstībā, Evija Vectirāne sanākušos iepazīstināja ar līdzdalības projektu rakstīšanas iespējām novadā, īpaši uzsverot, ka arī tad, ja nav iespēju projektu pieteikt vai balsošanu veikt elektroniski, to var izdarīt bibliotēkā ar bibliotekāru palīdzību. Tāpat viņa atgādināja par iespēju ikvienam pieteikties bezmaksas apmācībām darbā ar datoru un viedierīcēm, atzīmējot, ka mācības piemērotas gan iesācējiem, kuri tikko sāk apgūt viedtālruni, gan jau pieredzējušākiem lietpratējiem. Staburagam tuvākās mācības klātienē notiks Seces skolā, tiklīdz tiks nokomplektēta vismaz astoņu cilvēku grupa.
Sanākušos informējot par pagājušajā gadā paveiktajiem darbiem, Jaunjelgavas apvienības pārvaldes vadītāja atgādināja, ka daudz laika tiek patērēts, gādājot par pagasta teritorijas tīrību, uzkopjot ceļus, ietves laukumus un citas vietas. Īpaša uzmanība tiek veltīta Vīgantes parkam, ko Gunta Zvaigzne-Avakova uzskata par pagasta vizītkarti.
Pamīšus ikdienas darbiem 2024. gadā atjaunots Staburaga Saieta nama balkons, kur speciāli iestrādāta tekne, lai nebojātu jauno konstrukciju un tā ilgāk kalpotu. Tāpat ir izgatavotas āra tualetes novietošanai piemiņas zīmes “Dieva auss” apkārtnē, tirdzniecības nojumes pārvietotas uz Brantānu un Staņģu kapiem, kā arī izgatavots un Vīgantes parkā izvietots stends “Kā zvēri raka Daugavu”.
Runājot par 2025. gadu, Jaunjelgavas apvienības pārvaldes vadītāja informēja, ka ir apstiprināts Eiropas Savienības finansēts projekts, kas paredz pie daudzīvokļu mājām izvietot jaunas bioloģiskās attīrīšanas iekārtas. Šajā gadā ir arī paredzēts izvietot ceļa norādes uz Grūbeles pilskalnu. Tāpat apvienības prioritāšu sarakstā ir Jaunjelgavas Kultūras centra pārbūve, transporta infrastruktūras pārbūve uzņēmējdarbības atbalstam Daudzevā, Jaunjelgavas apvienības pārvaldes ēkas fasādes atjaunošana un kāpņu uz pontonu Staburaga vietas atjaunošanai.
Leons Līdums iestarpināja, ka aktuāla ir vietas, kuru izmantot laivu ielaišanai ūdenī, izveidošana. Tam piekrita arī kāds iedzīvotājs, norādot, ka šobrīd nelabvēlīgu laikapstākļu gadījumā, ja ir nepieciešams iegūt lielu daudzumu ūdens, tas nav iespējams. Domes priekšsēdētājs ierosināja, ka šis varētu būt viens no objektiem, par ko rakstīt projektu finansējuma iegūšanai. Tāpat kāpnes uz piestātni, pēc domes priekšsēdētāja domām, varētu būt viens no līdzdalības projektā iesniedzamajiem priekšlikumiem. Evija Vectirāne informēja, ka viena projekta izmaksas nevar pārsniegt 30 000 tūkstošus eiro, kas konkrētajā gadījumā nosegtu šo iniciatīvu, ja iedzīvotāju balsojumā tā tiktu izvēlēta īstenot.
Tikšanās laikā iedzīvotāji vērsa uzmanību arī uz citām problēmām pagastā, piemēram, apgaismojuma trūkumu uz galvenās ielas, kas traucē tumšajā laikā ieraudzīt pagriezienu uz Staburaga ciemata centru, kā arī vietējiem iedzīvotājiem padara sarežģītāku pārvietošanos uz un no sabiedriskā transporta pieturas. Sanākušie gan atzina, ka iepriekš nav vērsušies pie pagasta pakalpojumu centra vadītājas, lai risinātu šo jautājumu, līdz ar to šobrīd budžetā apgaismes līnijas pagarināšana nav paredzēta. Tomēr Andris Zālītis norādīja, ka šis jautājums tiks pārrunāts gan ar pārvaldes vadītāju, gan pagasta iedzīvotāju padomi, lai rastu risinājumu.
Iedzīvotāju vidū aktuāls kļuvis arī jautājums par Zemgales ielas ūdensvada ievadiem uz privātmājām, kas, pēc iedzīvotāju domām, esot novecojuši un sliktā stāvoklī. Domes priekšsēdētāja vietnieks atgādināja, ka pašvaldība nevar mainīt caurules privātmāju teritorijā. Viņš nenoliedza, iespējams, situācija uzlabotos, ja tiktu pārbūvēts ūdensvads, taču tas ievērojami paaugstinātu ūdensapgādes tarifus. Tā vietā Andris Zālītis ierosināja pagasta pakalpojumu centra vadītājai konsultēties ar profesionāļiem, lai atrastu citus tehnoloģiskos risinājumus situācijas uzlabošanai.
Runājot par kultūras jomu, visi sanākušie bija vienisprātis, ka, neskatoties uz mazo iedzīvotāju skaitu, pagastā notiek dažādi pasākumi, uz kuriem ierodas ne tikai vietējie iedzīvotāji, bet pat iedzīvotāji no citām vietām. Tūristu pieplūdums īpaši liels ir vasarā, taču arī ziemā iebraucēji labprāt pavada laiku Vīgantes parkā. Lai parku varētu attīstīt vēl vairāk, tūrisma gide un bibliotekāre Iveta Ločmele ierosināja uzstādīt ierīces, kas uzskaita parkā ienākošo cilvēku skaitu. Tas ļautu saprast reālo apmeklētāju skaitu un sniegtu konkrētus, izmērāmus datus dalībai projektos. Gan Kultūras pārvaldes vadītāja Anta Teivāne, gan iedzīvotāji norādīja, ka parkā nepieciešams apgaismojums, lai parku varētu apmeklēt arī diennakts tumšajā laikā. Tāpat būtu nepieciešams ieviest elektronisku sistēmu, kas ļautu apmaksāt atpūtas vietu izmantošanu.
Nākamā tikšanās ar iedzīvotājiem notiks 10. martā pulksten 17.30 Aiviekstes pagasta pakalpojumu centrā.
