Atzīmējot novadnieka un trimdas tēlnieka Zigfrīda Sapieša (1924‒2014) 100. jubileju, sadarbībā ar Pasaules latviešu mākslas centru Sunākstes pagasta bibliotēkas telpās atklāta viņa darbu un novadpētniecības materiālu ekspozīcija. Tā būs apskatāma līdz 1. maijam.
Stendos izvietotas fotogrāfijas un lasāmi fakti par tēlnieka dzīves gājumu, bet telpās apskatāmi viņa darbi no Pasaules latviešu mākslas centra Cēsīs krājumiem.
Ekspozīcijas atklāšanas pasākumā bija pulcējušies novada pašvaldības, Pasaules latviešu mākslas centra pārstāvji, kultūras darbinieki un viesi no dažādām novada vietām.
Aizkraukles novadā tēlnieka un keramiķa Zigfrīda Sapieša vārds plašāk izskanēja 2019. gadā, kad Sunākstes pagastā tika atklāts viņa veidotais iespaidīgais mākslas objekts “Sibīrijas krusti”. Kādreizējā ilggadējā Sunākstes pagasta pārvaldes vadītāja Ināra Vītola atceras, ka tika saņemts tālruņa zvans no Latvijas vēstniecības Apvienotajā Karalistē vēl tad, kad Zigfrīds Sapietis bija dzīvs, tika izteikts piedāvājums Sunākstei dāvināt kādu tēlnieka darbu. Tas tika darīts zināms toreizējai Jaunjelgavas novada vadībai. Kad mākslinieks bija aizgājis mūžībā, viņa griba tika piepildīta. Kādreizējais Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks atceras, ka sadarbībā ar Latvijas goda konsulu Skotijā Džonu Makgregoru jūras konteineros “Sibīrijas krusti” tika nogādāti Latvijā un pēc tam Sunākstē. Kopīgiem spēkiem tie tika saskrūvēti un uzstādīti, apbrīnojot mākslinieka precizitāti un tālredzību ‒ neko nav bijis iespējams sajaukt, jo katram konstrukcijas elementam bijušas savas atšķirīga diametra skrūves.
Novadpētniecības entuziasts Andris Šinke stāsta, ka dažādus avotos, tostarp grāmatās, enciklopēdijās, rakstos, minētas trīs Zigfrīda Sapieša dzimšanas vietas ‒ Rīgā, Mazzalvē un Sunākstē, kā arī atšķiras dzimšanas dati.
Mākslas zinātniece Baiba Magdalena Eglīte teic, ka Zigfrīds Sapietis savā autobiogrāfijā kā dzimšanas vietu nosaucis “Āženiekus”, kas atrodas Mazzalves pagasta Ēberģē. Savukārt kādreizējā ilggadējā Sunākstes pagasta pārvaldes vadītāja Ināra Vītola stāsta, ka Aizkraukles novada Dzimtsarakstu nodaļas arhīvā izdevies atrast Sunākstes baznīcas grāmatas ierakstu par to, ka Zigfrīds Sapietis dzimis 1924. gadā Sunākstē, “Orļu” mājās, Zemkopības ministrijas mērnieka ģimenē. Arī Džons Makgregors, palīdzot pārvest dzimtenē “Sibīrijas krustus”, sniedzis informāciju, ka Sapieša dzimtā vieta ir Sunākste.
Zigfrīds Sapietis Latvijā ilgus gadus nebija pazīstams, jo dzīvoja un strādāja trimdā Skotijā, kur pavadīja sava mūža lielāko daļu. Nacistu okupācijas laikā pusaudža vecumā viņu Latvijā apcietināja gestapo, apsūdzot par nacionāla satura runu pret vācu okupāciju. Viņš tika ieslodzīts Rīgas centrālcietumā, Salaspils koncentrācijas nometnē, un vienīgā paglābšanās iespēja bija piekrist doties leģionā. 1944. gadā Kurzemes frontē ticis smagi ievainots un nosūtīts ārstēties uz Vāciju, bet no turienes 1945. gadā aizbēdzis uz Dāniju, kas kļuva par viņa pirmo trimdas zemi. Tur piepildījās Zigfrīda Sapieša sapnis ‒ viņu uzņēma Karaliskajā Dānijas mākslas akadēmijā Kopenhāgenā. Sapietis vēlāk uzņemts arī Edinburgas Mākslas akadēmijā Skotijā, kur ieguvis stipendiju, studējis tēlniecību un dzīvojis pie sava brālēna.
Strādājis kā skulptors un mākslas pasniedzējs Portobello vidusskolā, bijis lektors Skotijas Mākslas padomē un ticis ievēlēts Karaliskajā Britu skulptoru biedrībā. Pats mākslinieks uzskatījis, ka viņam ir trīs dzimtenes – Latvija, Dānija un Skotija.
Viens no neparastākajiem Zigfrīda Sapieša darbiem ir “Dziesma par drupām”, kas tagad apskatāms arī Sunākstē. Iedvesmas avots bijis dzimtas māju “Āženieki” apmeklējums 1993. gadā ‒ ierodoties pēc pusgadsimtu ilgas trimdas, viņš ieraudzījis vien drupas un skursteni.
Mazzalves pagasta iedzīvotāji Anita un Elmārs Vectirāni stāsta, ka viņiem bijis tas gods Zigfrīdu Sapieti satikt dzīvē, uz Mazzalves pagastu atbraucis arī viņa dēls Džulians, jo vēlējies apskatīt tēva dzimtās vietas.
Zigfrīds Sapietis vēlējās, lai viņa darbi dzīvotu Latvijā. Pasaules latviešu mākslas centra Cēsīs izpilddirektors Kārlis Kanderovskis stāsta, ka Zigfrīda Sapieša darbi Cēsīs ir jau desmit gadu un trimdas latviešu mākslinieku darbu vidū apjomīgākās un iespaidīgākās ir tieši viņa māla skulptūras un kokgriezumi. Šogad, atzīmējot 100. gadadienu kopš tēlnieka dzimšanas, gan Cēsīs, gan Rīgā plānota viņa darbu izstāde.
Mākslas zinātniece Baiba Magdalena Eglīte teic, ka latviešiem ir vismaz pieci ģēniji, kas nedzīvoja savā dzimtajā zemē, bet pēc tās ilgojās, un Zigfrīds Sapietis ar saviem neparastajiem, savdabīgajiem darbiem ir viens no tiem. Viņa darbos jaušama seno baltu, skotu, grieķu, afrikāņu, indoeiropiešu, japāņu kultūras mantojuma klātbūtne, pārsteidz dažādās virsmas apdares, ornamentu un simbolu pielietojums, kompozicionālais risinājums. Mākslas zinātniece apbrīno arī viņa ļoti precīzos pierakstus, kurus bijusi izdevība lasīt, matemātiķa precizitāti.
Pats mākslinieks atzinis, ka viņa mākslinieciskajai ievirzei un radošajai izdomai pamati tika likti jau agrā bērnībā, kad kabatas nazis bijis vismīļākā un vērtīgākā lieta. No biezas priedes mizas viņš izgatavojis laivas un kuģus, taisījis stabules, no bērziņu rīkstēm vai liepas zariem veidojis mājas, kūtis, mājlopus, ar rakstiem izrotājis spieķus.
Zigfrīda Sapieša darbu izstāde iepriekš bija eksponēta Mazzalvē. Sunākstes pagasta bibliotēkas vadītāja Ramona Ukrina atzīst, ka, pateicoties daudzu cilvēku sadarbībai, gan Mazzalvē, gan Sunākstē tikusi radīta iespēja baudīt dižgara darbus, un Zigfrīds Sapietis ir kopā pulcinājis daudzus mākslas cienītājus.
Sunākstes pagasta Saieta nama vadītāja Vineta Lavrinoviča sacīja, ka varam būt lepni par iespēju svinēt ģēnija dzimšanas dienu un skatīt, baudīt unikālos darbus Sunākstē. Viņa atzina, ka arī pēc Sapieša aiziešanas mūžībā viņa mākslinieciskais mantojums turpina vienot cilvēkus.
