Sunākstes mācītājmuižas parkā svinīgi atklāts tēlnieka Ojāra Arvīda Feldberga skulpturālais ansamblis – viedvieta “Gaismas vārti”, godinot akadēmiķi Jāni Stradiņu, kuram šogad apritētu 90 gadi, Baltijas vācu izcelsmes mācītāju, rakstnieku, valodnieku, Sēlpils un Sunākstes mācītāju Gothardu Frīdrihu Stenderu un apgaismību.
Viedvieta ir veidota gandrīz četrus gadus. Ansambļa tapšanas iniciators un “Stendera biedrības” valdes loceklis, profesors Pēteris Stradiņš stāsta, ka viņa tēvs Jānis Stradiņš jutis īpašas simpātijas pret Sēliju, apgaismības laikmetu, augsti vērtējis Vecā Stendera paveikto un allaž centies to popularizēt savās publikācijās.
Gutta cavat lapidem — tulkojumā no latīņu valodas ‒ piliens šķeļ akmeni nevis vienā mirklī, bet lēni, nerimstoši pilot. Pēteris Stradiņš atklāšanas pasākumā sacīja, ka šis romiešu literatūras zelta laikmeta dzejnieka Ovidija teiciens bijis viens no viņa tēva dzīves moto un arī devīze. Kā vadmotīvu Jānis Stradiņš to bija izvēlējies savai runai 1988. gada leģendārajā trešās atmodas manifestācijā Mežaparkā. Toreiz viņš sacīja, ka mūsu tautas vēsture sastāv no maziem pilieniem, arī mūsu tautas dziesmas ir kā mazi sudraba pilieni, kurus esam pilinājuši cauri gadu simtiem un sašķēluši nebrīves akmeni.
Pēteris Stradiņš skulpturālā ansambļa pelēkos pārsegus salīdzināja ar sudraba miglu, kurai krītot, pavērās gaisma ‒ centrā esošā baltā granīta kolonna jeb gaismas stars simboliski pāršķēlis četrās daļās akmeni, izstarojot gara gaismu, izglītību, dodot nacionālo pašapziņu un spēju nodibināt savu valsti. “Mans tēvs bija piemērs, kā veidojas personība. Viņš visu mūžu mācījās, mēģināja dzīvi skatīt plašās dimensijās, ne tikai no šīs dienas skatu punkta, bet arī vērtēt vēstures kontekstā, īpaši pētot vēsturiskās personības. Viņš faktiski dzīvoja vairākās dimensijās,” sacīja Pēteris Stradiņš, atzīstot, ka mūsu sabiedrībā šodien trūkst personību, kas daudz strādā savā pašizaugsmē un ar savu piemēru mūs var aizraut un kam mēs varam sekot ‒ tie ir lielie pilieni, kas drupina akmeni. Pēteris Stradiņš novēlēja, lai viedvieta “Gaismas vārti” ir kā ceļa rādītājs katram no mums un ikviens, kas to apmeklē, varētu sajust garīgās enerģijas spēku un smelties enerģiju nākotnei, turpinātu sekot apgaismības idejām un strādātu sevis pilnveidošanā, tādējādi palīdzot plaukt Latvijas valstij.
Tēlnieks Ojārs Arvīds Feldbergs pateicās Pēterim Stradiņam un “Stendera biedrībai” par uzaicinājumu veidot šādu piemiņas ansambli un visiem daudzajiem palīgiem – akmenkaļiem, betonētājiem, autovadītājiem, finansiālajiem atbalstītājiem un citiem. Viņš atceras, ka vietā, kur izvietots skulpturālais ansamblis, atradās vecu māju drupas, iebrukuši pagrabi un, staigājot pa kādreizējo muižas parku, viņam nācies domāt par cilvēku, personību, tautu, laiku, punktu, līniju, krustpunktu, par māju ziemas naktī, kuras durvis atverot, izspraucas gaismas stars un aizklīst tumsā. Pamazām izkristalizējusies skulpturālā ansambļa ideja, un viedvietā no centrālā gaismas pīlāra uz četrām debess pusēm aiziet gaismas stari. Viņš teic, ka zemē iemesta sēkla sāk briest, dīgt un pārlauž zemes virskārtu, spraucas uz augšu, tāpat arī gaisma, doma, zināšanas, kultūra paver ceļu uz visām debess pusēm gan tautai, gan valstij.
Atklāšanas pasākumā vispirms “sudraba miglu” no četriem sānu piloniem noņēma Sēlijas pašvaldību pārstāvji ‒ Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums, Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis, Augšdaugavas novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins, pēc tam ‒ Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks un Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents Andrejs Ērglis, savukārt skatu uz simbolisko gaismas stabu atsedza Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Svinīgi izskanēja Jāzepa Vītola dziesma “Gaismas pils” Sēlijas koru izpildījumā virsdiriģentes Agitas Ikaunieces-Rimšēvičas vadībā.
“Par lepnu un gudru Latviju. Stradiņš visa sava radošā mūža garumā atgādināja, ka, tikai nepārtraukti tiecoties pēc apgaismības un patiesām zināšanām, nācija sasniedz savu valstiskumu. Taču valstiskums ir stiprs un ilgtspējīgs tikai tad, ja nācija turpina tiekties pēc arvien jaunām zināšanām, rada un atbalsta kultūru. Valsts ir zinošas un kultūras apgaismotas nācijas ceļš nākotnē,” sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Pasākuma izskaņā tēlnieks Ojārs Feldbergs mākslas performancē “Gaismas saņemšana” dāvināja akmens gabalus bruģakmens veidolā tiem, kuri palīdzējuši visvairāk, sakot, ka gaismas stari, kas nāk no centra, izklīst apkārt pa visu pasauli, tie ir kā saules zaķīši, saules stariņi, kas, nolikti uz galda vai plauktā, apgaismos vietu, kurā katrs dzīvo. Šādu dāvanu saņēma visi nosauktie skulpturālā ansambļa atklājēji un daudzi citi, viņu vidū arī “Stendera biedrības” valdes priekšsēdētājs Jānis Dimitrijevs, Sunākstes baznīcas draudzes priekšniece Mirdza Caune, Sunākstes pagasta pārvaldes vadītāja Ināra Vītola un tautas nama vadītāja Vineta Lavrenoviča, brīvprātīgais Einārs Linge, arhitektu biroja vadītājs Mikus Lejnieks, būvdarbu vadītāja Kristaps Grīnbergs, Latvijas Universitātes profesors, “Stendera biedrības” loceklis Valdis Pīrāgs, “Stendera biedrības” izpilddirektors Artis Ērglis, literatūrzinātnieks Pauls Daija, Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietnieki Aivars Vanags un Alfons Žuks, Viesītes pagasta pārvaldes vadītāja Sanita Lūse, uzņēmuma “Viesītes transports” vadītājs Kārlis Puriņs, Viesītes pagasta pārvaldes saimniecības vadītājs Agris Olans un Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents Ojārs Spārītis, Rīgas Stradiņa universitātes prorektors profesors Andris Jumtiņš, Latvijas Universitātes rektors profesors Indriķis Muižnieks, Latvijas Universitātes profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents Andrejs Ērglis, Viesītes kultūras centra “Sēlija” vadītāja Raisa Vasiļjeva, Viesītes muzeja “Sēlija” vadītāja Laila Malceniece, Dziesmu svētku virsdiriģente Agita Ikauniece-Rimšēviča.
Akadēmiķa Jāņa Stradiņa deviņdesmitgades piemiņas pasākumi turpināsies 14. decembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā ar konferenci “IV Jāņa Stradiņa akadēmiskie lasījumi”. Šoreiz diskusija norisināsies par tēmu “No apgaismības līdz valstij”.
