Svinīgi pasniedz pašvaldības apbalvojumus

Daina Vancāne-Viļuma

Darbs uzsit pa plecu un sauc: “Labi padarīts!”

Skrīverietei Dainai Vancānei-Viļumai Aizkraukles novada Goda pilsoņa nosaukums piešķirts par izciliem sasniegumiem un lielo ieguldījumu latviešu valodas un literatūras izglītībā, Aizkraukles novada kultūras vēstures saglabāšanā un popularizēšanā.

Kultūrvēsturniece un patriote

Daina Vancāne-Viļuma šoruden aizvadījusi 46. Skolotāju dienu Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotājas amatā. Būdama Skrīveru izcila pārzinātāja, kultūrvēsturniece un patriote, kopš 2014. gada viņa daudzus gadus vadīja Skrīveru informatīvo tūrisma punktu, novada viesus vedot ekskursijās un iepazīstinot ar Skrīveru skaistākajām un interesantākajām vietām. Kopumā Daina jau 50 gadu vada ekskursijas Skrīveros. Ieguldījusi ļoti lielu darbu, veicinot vietējo ražotāju sadarbošanos, kā arī attīstot mērķtiecīgu sadarbību ar “Latvijas valsts mežu” Vidusdaugavas mežsaimniecību, Rīgas Mākslas un mediju tehnikumu, Aizkraukles luterāņu draudzi un citām organizācijām, lai labiekārtotu vairākas tūrisma takas Skrīveros un apkārtnē.

Pagātnes notikumus apkopo grāmatās

Dainas Vancānes-Viļumas zināšanu krājums par Skrīveru pagastu un tā vēsturi ir neizmērojams. Tas apkopots grāmatā “Skrīveru stāsti”, ko 2015. gadā 500 eksemplāros izdeva Skrīveru novada pašvaldība. 670 lappuses ar atmiņām, fotogrāfijām un liecībām, ko daudzus gadus vākusi un apkopojusi Daina. Darbā ietverts arhīvos, muzejos un citās informācijas krātuvēs, tostarp literārajos darbos atrodamo aprakstu un Skrīveru iedzīvotāju stāstu, atmiņu un fotogrāfiju kopums, aptverot gluži ikkatru stūrīti pagasta zemes. Dainas darbs ir arī Skrīveros stāstīto pasaku, teiku, tautasdziesmu un ticējumu grāmata “Valodiņa raiti tek” ar Skrīveru Mūzikas un mākslas skolas pedagogu un audzēkņu ilustrācijām. Daina ir arī teksta autore fotogrāmatai “Skrīveri”. Par ieguldījumu Skrīveru vēstures apkopošanā un Skrīveru vārda popularizešanā 2014. gadā Dainai Vancānei-Viļumai laikraksta “Staburags” un izdevniecības “Jumava” konkursā ir piešķirts tiltuls “Skrīveru novada lepnums”.

Sava aroda meistare

Vēstures skolotājs Edgars Bērziņš par Dainu ir sacījis: “Dainas darbs ir viņas hobijs, kuru viņa dara pēc labākās sirdsapziņas, latviešu valodas un literatūras stundās izzinot un kopjot rakstu un mutvārdu valodas kultūru. Viņa ir sava aroda meistare kā valodā, tā literatūrā un gidu pulciņā, kuru mantojusi no Leonīda Antona un nenogurstoši pati stāsta citiem par Skrīveriem, īpaši par Dendroloģisko parku, gan arī ierāda jaunajai paaudzei gida prasmes un būtību. Daina ir laba kolēģe, uz kuru var paļauties, kurai tīk precizitāte, domas skaidrība, pilnvērtīgs, kārtīgi un labi padarīts darbs, kurš par darītāju nesmejas, bet uzsit pa plecu un sauc: “Labi padarīts!” Ikreiz Daina pārsteidz ar prāta asumu, inteliģenci, dzīvesgudrību un to daudzum daudzo mazo un ļoti interesanto faktu un iezīmju zināšanu. Ar lepnumu varu teikt: Daina ir Skrīveru novada lepnums.”

Sagatavo skolēnus gidus

Viena no Dainas iniciatīvām, kas aizvien piesaista tūristus, ir 2017. gadā Sūnu takā izvietotie Andreja Upīša darba “Sūnu ciema zēni” literāro tēlu koka veidoli, veicinot Skrīveriem raksturīgās lokālās savdabības un vēsturiskās kultūrtelpas unikalitātes saglabāšanu. Tos darinājuši Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma audzēkņi Arvīda Verzes vadībā. Finansējums tika iegūts Valsts Kultūrkapitāla fonda un Zemgales Plānošanas reģiona organizētajā un Latvijas valsts mežu atbalstītajā “Zemgales kultūras programmas 2017” projektu konkursā.

Ilgajos skolotājas gados no skolēnu vidus Daina sagatavojusi vairākus desmitus gidu patstāvīgai ekskursiju vadīšanai, kuri paralēli novada kultūrvēsturei pārzina arī Skrīveru novadnieka rakstnieka Andreja Upīša daiļradi un citē viņa darbus.

Aktīvi iesaistās Skrīveru pagasta dzīvē

Arī pēc tūrisma informācijas punkta vadītājas gaitu noslēgšanas Daina Vancāne-Viļuma aktīvi iesaistās Skrīveru pagasta dzīvē, atbalstot un konsultējot par iesaisti dažādās iniciatīvās, un aizvien ir sabiedriski aktīva arī ārpus Skrīveru pagasta un Aizkraukles novada robežām. Nesen sabiedrībā lielas diskusijas raisīja iniciatīva par Andreja Upīša vārda svītrošanu no vidusskolas nosaukuma, arī ielas pārdēvēšana – līdzīgi iniciatīvām Rīgas valstpilsētas pašvaldībā. Daina Vancāne-Viļuma iesaistījusies Memoriālo muzeju apvienības un citās publiskās aktivitātēs, sekmējot izpratni par Andreja Upīša literāro mantojumu un darbību ne vien pašvaldībā, bet arī Latvijā kopumā. Daina Vancāne-Viļuma allaž aktīvi pauž viedokli arī par citām sev pilsoniski aktuālām tēmām – gan novadu reformu, gan valodu un izglītības jautājumiem.

Lai atstātu pēdas, ir daudz jāpaveic

Daina Vancāne-Viļuma atzīst, ka katram cilvēkam ir atvēlēts īss mūžs un, lai atstātu savas pēdas, ir jāpaveic ļoti, ļoti daudz, sevi pierādot un apliecinot ar labo. Skolēniem viņa allaž mācījusi, ka nevajag sev teikt: “Šodien man nav laika. Es nevaru. Es pilnīgi neko nevaru!”. Ir jāsaka: “Es varu, man šodien ir ļoti labi, ļoti labs garastāvoklis un es šodien varu visu!” Dainas ikdienas moto ir: “Jo vairāk dari, jo vairāk vari izdarīt!” ‒ tad arī izdodas paveikt daudz.

“Jūtos patiesi pagodināta, saņemot Aizkraukles novada visaugstāko atzinību ‒ Aizkraukles novada Goda pilsoņa nosaukumu. Tā ir atzinība ne tikai manam darbam, bet visiem skrīveriešiem, kuri bija, ir un būs kopā ar mani,” saka Daina Vancāne-Viļuma. “Mans darbs gan skolā, gan tūrismā ir un bija vērsts uz cilvēku, tāpēc droši varu teikt, ka vissvarīgākais katrā pagastā, katrā novadā un pilsētā ir cilvēks. Man patiesi ir paveicies, ka apkārt ir dzīvesgudri cilvēki ‒ mana ģimene, mani kolēģi, mani skrīverieši, no kuriem es smeļos spēku un dzīvesgudrību. Paldies jums visiem!”

Lidija Ozoliņa

Ap sevi rada audzelīgu vidi

Novadpētniece, vairāk nekā desmit grāmatu autore un līdzautore, biedrības “Upmales mantinieki” vadītāja, sabiedriski aktīva, uzņēmīga un atbildīga, kas daudz darījusi Neretas labā un ap sevi rada “audzelīgu vidi” gan tiešā, gan pārnestā nozīmē un kā magnēts pievelk labas, sabiedrībai vajadzīgas lietas ‒ tā tiek raksturota Goda pilsoņa nosaukuma saņēmēja Lidija Ozoliņa no Pilskalnes.

Novadpētniecība ir sirdslieta

Lidija Ozoliņa savulaik absolvējusi Neretas vidusskolu un, lai kļūtu par kultūras joma pārzinātāju, bibliotekāri un skolotāju, daudz studējusi. Šīs zināšanas tiek liktas lietā, dodot savu artavu Pilskalnei un Neretai. Viņa pabeigusi Kultūras darbinieku tehnikumu, pēc tam absolvējusi Latvijas Universitātes Bibliotēku zinātņu un bibliogrāfijas fakultāti, vēl pēc kāda laika ‒ Pedagoģijas fakultāti un arī Sociālo zinātņu un vēstures fakultāti. Vēsture un novadpētniecība kļuva par sirdslietu. Par aizraušanos ar novadpētniecību viņa saka: “Novadpētniecība man nenozīmē dzīvošanu pagātnē, bet mūsu senču veikuma celšana ārā no aizmirstības putekļiem, lai iepazītu iepriekšējo paaudžu ļaudis kā dzīvus cilvēkus, lai izprastu viņu centienus savas ģimenes, novada, Latvijas labākas nākotnes veidošanā. Tā ir vēlēšanās izprast pašai un parādīt laikabiedriem, nākamajām paaudzēm cilvēku likteņus lielajos vēsturiskajos notikumos. Un vēlēšanās pierādīt, ka arī mēs varam radīt ko labu, ja jau mūsu vecāki, vecvecāki un paaudzes vēl iepriekš varēja radīt daudz skaistuma, labas saimnieciskas lietas ražošanai, dzīvei un garīgumam.”

Mazpulks bija dzīvesveids

Lidija Ozoliņa savulaik strādājusi Pilskalnes pagasta bibliotēkā, pēc tam Pilskalnes pamatskolā par vēstures skolotāju un mazpulka vadītāju, vēlāk Neretas vidusskolā par skolotāja palīgu, pagarinātās dienas skolotāju un mazpulka vadītāju. Atjaunojusi Neretas mazpulku un to vadījusi daudzus gadus, organizējusi Aizkraukles reģiona mazpulku semināru “Baltās grāmatas takās”, vadījusi Latvijas mazpulku nometni Neretā “Visu daru es ar prieku”. Viņas dārzā joprojām aug un kuplo vēl pirmskara Neretas mazpulcēnu

vadītāja Artura Jurkovska uzraudzībā izveidotā ziemcietīgā bezērkšķu parka rožu šķirne, kuru stādiņus skolotājs dāvināja mazpulcēniem izlaidumā. “Mazpulks bija mans dzīvesveids, kad kopā ar bērniem un jauniešiem mācījāmies patriotismu, darbu izdarīt līdz galam, kārtību, disciplīnu, atbildību, draudzību,” saka Lidija Ozoliņa.

Septiņu grāmatu autore

Lidija ir iniciatore Neretas novadpētniecības muzeja dibināšanai, to vadījusi vairākus gadus līdz aktīvo darba gaitu noslēgumam. Kopš darba gaitu sākuma Pilskalnes pamatskolā viņa aktīvi organizēja novadpētniecības pasākumus, aktīvi iesaistoties novadpētnieces un literatūrzinātnieces Lūcijas Ķuzānes rosinātajā pētnieciskajā darbā par Neretas apkārtnes vēstures notikumiem, ir vairāk nekā desmit grāmatu par Sēlijas un Neretas puses vēsturi autore un līdzautore, tajā skaitā pati uzrakstījusi septiņas grāmatas ‒ dzejoļu grāmatu bērniem “Kas to būtu domājis” (2016), "Gara gaismas kalnā kāpjot: Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas 80 darbības gadu jubilejai" (2016); almanahus ‒ divi gadagājumi “Neretas novada ļaužu spēka vārdi” (1. ‒ 2016; 2. ‒ 2018); “Mikus Skruzītis ‒ nepiedodami aizmirstais” (2021), “No Neretas līdz Neretiņai” (2022), “Zenta ‒ Neretas dzirnavnieka meita” (2023), kopīgi ar Neldu Brūveri tapusi grāmata “Neretas saule, Sibīrijas vēji”, bijusi grāmatu par Neretas un Pilskalnes, tai skaitā Gricgales vēsturi, līdzautore, apkopojusi materiālus un uzrakstījusi grāmatu par Neretas skolas vēsturi.

Katru gadu pa projektam

Būdama biedrības “Upmales mantinieki” veidotāja un valdes priekšsēdētāja, katru gadu īsteno vismaz vienu jaudīgu projektu, piesaistot Eiropas Savienības finansējumu novadpētniecības darbu publicēšanai, bērnu aktivitātēm un nometnēm, radošajām darbnīcām, saimnieču aktīvās darbošanās telpas izveidei, daudz darījusi Gricgales kroga atjaunošanā un dažādu pasākumu rīkošanā.

“Lidijai apkārt viss ir viņas īpašā starojuma un spēju izaudzēts un izauklēts. Viņa kā magnēts pievelk labas, sabiedrībai vajadzīgas lietas. Lidija jeb kā daudzi viņu sauc Lidiņa ar savu vienkāršību un ikdienišķo vieglumu palīdz izzināt mūsu latvju zemes Sēlijas vēstures un kultūras mantojumu, cilvēku dzīves gaitas un likteņstāstus, dabas un vēstures pieminekļus, dabas fenomenus daudzos gadu desmitos. Ar gaišo dvēseles lidojumu ir aizrāvusi un turpina aizraut sev līdzi gan jaunus, gan vecāka gadagājuma cilvēkus. Ir aktīva jaunu ideju ierosinātāja, ģenerētāja tūrisma, kultūras un veselīga dzīvesveida projektu radīšanā. Ir apņēmības pilna ievirzīt jauniešus Latvijas patriotisma sajūtu izjušanā un neuzspiestā veidā apjaust individuāli katram savu piederību tēvu zemei. Pašreiz turpina uzturēt dzīvu garu Gricgales Medņu krogā, kur notiek aizraujošas tikšanās ar interesantām personībām, pasākumi un ir gaidīts ikviens cilvēks,” teikts pieteikumā apbalvojuma piešķiršanai.

Kopā sapņus pārvērš īstenībā

Par ieguldījumu Pilskalnes pagasta kultūras dzīves aktivizēšanā, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā, aktīvu darbošanos pagasta labā 2007. gadā Lidijai Ozoliņai piešķirts Pilskalnes pagasta Goda pilsoņa nosaukums. Savukārt 2022. gada 4. maijā viņa par novadpētniecības darbu Neretas novadā saņēma augstāko valsts apbalvojumu – iecelta par Atzinības krusta kavalieri. Apbalvojumu pasniedza Valsts prezidents Egils Levits. Par ieguldījumu novadpētniecības un kultūras darbā šogad 21. oktobrī Medumos “Sēlijas salu” rudens Forumā Lidija Ozoliņa saņēma konkursa “Sēlijas sudrabs 2023” galveno balvu.

Par novada Goda pilsoņa nosaukuma piešķiršanu Lidija Ozoliņa saka: “Esmu pateicīga par izrādīto atzinību, cieņu, godu. Šis ir mūsu iespēju laiks. Ir jāuzņemas atbildība, ir jādara. To varam tikai visi kopā. Tādēļ tik augsts novērtējums mani mulsina, jo es nedaru neko īpašu. Vien to, ko varu, kas nāk man pretī un prasās darāms. Cildinājumu pelnījuši daudzi Neretas apvienības pagastu ļaudis, ar kuru līdzdalību mēs savu novadu un valsti veidojam labāku. Bez šiem cilvēkiem, bez pagastu pārvalžu speciālistiem, izglītības un kultūras darbinieku atbalsta un līdzdalības nebūtu iespējams ieceres īstenot. Paldies Neretas apvienības pārvaldes vadītājam Jurim Gorbačovam par sadarbību ikdienā, paldies par ieteikumu cildinājumam! Paldies visiem Neretas apvienības pagastu cilvēkiem, ar kuriem kopā esam sapņus pārvērtuši īstenībā!”.

Māra Batraga

Vīru kora “Staburags” diriģente gandrīz pusgadsimtu

Diriģentei Mārai Batragai Aizkraukles novada Goda pilsoņa nosaukums piešķirts par ieguldījumu Aizkraukles novada kultūras jomas attīstībā, vīru koru tradīcijas saglabāšanā, Aizkraukles vārda popularizēšanu Latvijā un ārvalstīs un ilggadēju radošu darbu, vadot vīru kori “Staburags”.

Mūža devums kormūzikas attīstībai

Diriģente un mūzikas pedagoģe Māra Batraga ir izcila profesionāle un savu mūžu veltījusi vīru kora mūzikas attīstībai Latvijā. Savulaik mūzikas vidusskolā mācījusies klavierspēli, vēlāk Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā diriģēšanu. Strādājusi par pedagogu klavieru un kora klasēs bērnu mūzikas skolās un Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā, kurā aizrautīgi veica koncertmeistares pienākumus. Dibinājusi un visu tā pastāvēšanas laiku ‒ 21 gadu ‒ vadījusi Latvijas policijas akadēmijas vīru kori “Iustus”.

Skatēs tikai augstākais vērtējumus

Ar Aizkraukles Tautas vīru kori “Staburags” diriģente un mākslinieciskā vadītāja Māra Batraga strādājusi kopš 1975. gada. 1977. gadā korim piešķirts Tautas vīru kora nosaukums. 2022. gadā koris svinēja savas pastāvēšanas 55 gadus, no tiem Māra Batraga kori radoši un veiksmīgi vadījusi 47 gadus. Koris savas pastāvēšanas laikā aktīvi popularizējis Aizkraukles vārdu Latvijā un ārvalstīs. Bijis visu Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku dalībnieks, sniedzis koncertus Tallinā, Hijumā un Saremā salās Igaunijā, Lietuvā, Gruzijā, Moldovā, Austrijā, Armēnijā, Melnās jūras piekrastē, Rumānijā, Bulgārijā, Vācijā, Holandē un citur. Piedalījies Aizkraukles ārvalstu sadarbības partneru kultūras notikumos Vācijā, Baltkrievijā un Lietuvā. Koru skatēs saņēmis tikai 1. pakāpes novērtējumus. Piedalījies Ziemeļvalstu pirmajā vīru koru festivālā Tallinā un vēlāk arī Tartu. Katru gadu koris sniedz ap 20 koncertiem Aizkraukles novadā, citur Latvijā un ārpus tās robežām.

Dzied pieciem Valsts prezidentiem

Māra Batraga iedvesmo dziedātājus, pārliecinot ikvienu, ka dziesma ir tautas identitātes simbols, tautas tradīciju un nacionālās pašapziņas apliecinātāja, arī ierocis un cīņas gara uzturētājs. Ne velti koris katru gadu 18. novembrī piedalījies Latvijas vīru koru pasākumos Rīgā, un tā biogrāfijā ir dalība barikādēs, arī 1988. gadā Mežaparkā Tautas manifestācijā “Par tiesisku valsti Latvijā”.

Katru gadu koris ir piedalījies “Jāzepa Vītola dziesmu dienas” Gaujienā un koru saieta Brāļu Jurjānu dzimtajās mājā Meņģeļos. Ikvienu savu darba sezonu koris uzsācis ar koncertu Vīgantes parkā, vietā, kur grimusi Staburaga klints. Koris ir dziedājis arī pēdējo piecu Latvijas Valsts prezidentu ozolu stādīšanas ceremonijā Vīgantes parkā. Gadu gaitā iedibinātas labas tradīcijas, kas ir neatņemama mūsu novada un valsts kultūras dzīves sastāvdaļa.

Motivē un iedvesmo

Diriģenta ieguldījums ir nenovērtējami liels, lai noturētu dzīvu tieši vīru kora tradīciju pusgadsimta garumā. XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkos 2023. gada jūlijā piedalījās 23 vīru kori, turpretī jauktie kori ‒ 271, sieviešu kori ‒ 80. Vīru koru tradīcijas saglabāšana ir ļoti nozīmīga visas Latvijas kontekstā. Katra kora

pastāvēšanas garantija ‒ tā ir iedziļināšanās katra korista privātajā situācijā, izprotot viņa problēmas un protot atrast īstos vārdus īstajā brīdī, lai motivētu un iedvesmotu dziedāt. Mārai Batragai piemīt apbrīnojami lielas darba spējas un organizatores talants. Diriģente jau cienījamos gados spēja piesaistīt jauno paaudzi kora rindās un organizēt korim aktīvu koncertdarbību katru sezonu. Viņas vadībā kora dalībnieki aktīvi pētījuši kora dziedāšanas tradīcijas Aizkraukles teritorijā, kā arī apkopojuši kora vēsturi, izdodot divas grāmatas “Mūžu mūžos būs dziesma” (2007) un “Mūžu mūžos būs dziesma II” (2017). 2023. gada oktobrī diriģente pēc 48 gadu darba Aizkraukles kultūras centrā pārtraukusi savas darba gaitas un devusies pelnītā atpūtā.

Nozīmīgi novērtējumi kultūras darbā

Aizkraukles kultūras centra vīru kora “Staburags” mākslinieciskā vadītāja un diriģente, mūzikas pedagoģe Māra Batraga 2007. gadā apbalvota ar fonda “Lāčplēsis” Goda zīmi un par nozīmīgo ieguldījumu kultūras darbā, vīru koru tradīcijas saglabāšanā un attīstībā Latvijā 2017. gadā apbalvota ar Latvijas valsts apbalvojumu ‒ IV pakāpes Atzinības krustu.

Ņemot vērā diriģentes Māras Batragas lielo ieguldījumu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā Latvijā, Aizkraukles vārda popularizēšanā Latvijā un ārpus tās robežām, viņas ieguldījums ir novērtējams arī ar Aizkraukles novada Goda pilsoņa titula piešķiršanu ‒ teiks apbalvojuma pieteikumā.

“Goda pilsoņa nosaukuma piešķiršana man ir pārsteigums un reizē prieks par parādīto godu un mana darba novērtējumu,” saka Māra Batraga. “To ir palīdzējuši nopelnīt visi, kuri bijuši saistīti ar vīru kora “Staburags” darbību, sākot ar tā dibināšanu, atbalstu transportam, telpām, koncertceļojumiem, tērpiem. Paldies katram vīram, kurš ir dziedājis un dzied korī, kolēģiem, diriģentiem un koncertmeistariem! Mūžu mūžos vīru koriem būt!’”

Goda rakstu piešķir par nopelniem un ieguldījumu izglītībā, kultūrā, medicīnā, sportā, uzņēmējdarbībā, Aizkraukles novada atpazīstamības veicināšanā pasaulē. Goda rakstu saņēma:

• Inta Rinmane ‒ par augsti profesionālu un uz izaugsmi veicinošu darbu, vadot Skrīveru pirmsskolas izglītības iestādi “Sprīdītis” kopš 2013. gada septembra. Viņas vadībā iestādē veiksmīgi tiek īstenota iekļaujošā izglītība un piedalīšanās pilotprojektā “Skola 2030”. 2022. gadā izglītības iestāde piedalījās Eiropas Savienības “Erasmus+” programmas projektā “No lego līdz robotam un digitālajām prasmēm” un saņēma Eiropas Inovatīvas mācīšanas balvu pirmsskolas izglītības kategorijā. Inta ir sirsnīga, atsaucīga uzņēmīga, prot saliedēt kolektīvu, atrast kopīgu valodu ar bērniem un viņu vecākiem. Viņai ir raksturīgs sakārtots, sistēmisks un sistemātisks darbs izglītības un pārvaldības jomā. Augsti novērtēta vietējā kopienā kā pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja.
• Vaira Lejniece ‒ par radošu, aktīvu, nesavtīgu darbu Aizkraukles Mākslas skolā, sagaidot Jaunjelgavas klases 30 gadu jubileju. Aizkraukles Mākslas skolā strādā kopš 2017. gada, kad Jaunjelgavas mākslas klase ieguva zinošu, gudru, radošu, atsaucīgu pedagogu, savukārt skolotāju saime priecājās par brīnišķīgu, atvērtu, darbam motivētu kolēģi. Audzēkņi ar aizrautību un entuziasmu ir darbojušies plenēros, radošajos projektos, izstādēs un konkursos, tā veidojot un popularizējot pilsētas un novada tēlu. Kopā ar savu kolēģi Rasmu Rinkeviču veiksmīgi ir sagatavojusi audzēkņus valsts konkursam. Kolēģi ir lepni par Vairu, kura organizē atbalstu Ukrainas tautai, koordinē palīdzības sūtījumus, ir izveidojusi maskēšanās tīklu pīšanas darbnīcu, kurā ir iesaistījušies mākslas skolas kolēģi. Viņa motivē, atbalsta, iedrošina, iedvesmo līdzcilvēkus savā skolā, pilsētā, novadā, Latvijā. Ir sabiedriski aktīva savā dzimtajā Jaunjelgavā, novadā, ir Jaunjelgavas kultūras veicināšanas biedrības vadītāja, piedalījusies pilsētas un novada organizētajos pasākumos, veidojusi un organizējusi audzēkņu darbu izstādes, piedalījusies plenēros un dažādos projektos. Vaira darbojas Jaunjelgavas gleznošanas studijā, kuras darbu izstādes ir priecējušas skatītājus ne tikai Aizkraukles novadā, bet arī tālu ārpus tā robežām. Kolēģi Vairu raksturo kā enerģijas pilnu, profesionālu, sadarbībai atvērtu, atsaucīgu, izpalīdzīgu, draudzīgu, asprātīgu un optimistisku cilvēku, kas vienmēr ir gatavs iesaistīties skolas kopīgajos pasākumos.
• Tekla Čipa-Ziemele ‒ par profesionalitāti, atsaucību, iejūtību pret pacientiem no zīdaiņa līdz sirmgalvja vecumam, mūža ieguldījumu jaunjelgaviešu veselības uzlabošanā, aprūpē trijās paaudzēs, Jaunjelgavā veicot ģimenes ārstes palīdzes pienākumus. 2023. gada 14. oktobrī Tekla svinēja 75 gadu jubileju, savā profesijā nostrādājusi vairāk nekā 55 gadus. Ir sabiedriski aktīva, vairākos sasaukumos bijusi pilsētas domes deputāte, aktīvi piedalās kultūras pasākumos un atbalsta senioru padomes darbu.
• Iveta Krastiņa ‒ par novada kultūrvēsturisko izpēti un vērtību popularizēšanu, starpkultūru dialoga veicināšanu, radošu un aktīvu dalību novada pasākumu organizēšanā. Iveta Krastiņa ir Pļaviņu vidusskolas vēstures skolotāja, biedrības “Kopsolis” valdes locekle, savas pilsētas un valsts patriote, Latvijas vēstures skolotāju asociācijas biedre un aktīva sadarbības veidotāja ar Latvijas ebreju kopienu. Nesavtīgi, ar atbildību un dedzību veic brīvprātīgā darbu Pļaviņu pilsētas un tuvējās apkārtnes iedzīvotāju labā, nodrošinot, uzlabojot un bagātinot kultūras un sabiedrisko dzīvi. Apliecinājums tam ir realizētie projekti, īpaši jauniešu iesaistīšana brīvprātīgā darba veicināšanā, saiknes veidošanā un stiprināšanā starp dažādu paaudžu cilvēkiem. Lieliski pārzina Pļaviņu apkaimes vēsturi, vada ekskursijas. Nesavtīgi darbojas sabiedrības labā, aktīvi iesaistoties un organizējot dažādus pasākumus. Veido ekspozīcijas skolas muzejā, rūpējas par bijušo skolotāju piemiņas saglabāšanu, sadarbojas ar skolas absolventiem, iesaista skolēnus Eiropas vēstnieku skolā, aicina iesaistīties labdarības akcijās. Jebkuru darbu dara ar vislielāko atdevi.
• Kaspars Ādams ‒ par ieguldījumu veiksmīgā uzņēmējdarbībā, novada atpazīstamības veicināšanu pasaulē, Mazzalves pagastā vadot liellopu izsoļu namu. Sabiedriski aktīvs bioloģiskās lauksaimniecības veicējs, strādā inovatīvi, ir Latvijas lauksaimniecības un dārzkopības produkcijas audzētāju un ražotāju nevalstiskās organizācijas “Zemnieku saeima” valdes loceklis, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes loceklis, aktīvi popularizē savu pieredzi eksporta vecināšanā.
• Ilze Apsīte ‒ par nopelniem un nozīmīgu, inovatīvu ieguldījumu pirmsskolas izglītībā, par Skrīveru un Aizkraukles novada atpazīstamības veicināšanu Eiropā, veicot Skrīveru pirmsskolas izglītības iestādes “Sprīdītis” skolotājas darbu. Ilze ir zinoša, enerģiska, strādātgriboša, profesionāla, kvalificēta speciāliste, savā pieredzē dalās ar kolēģēm, apmāca pedagogus un bērnus interneta tehnoloģiju prasmēs, ar grupas bērniem piedalās dažādos projektos un konkursos. Saņēmusi Latviešu valodas aģentūras pateicību par aktīvu līdzdalību Valodas spēļu klubiņa bērniem rīkotajos konkursos 2021. gadā. 2022. gadā pilotprojektā “Skola 2030” konferencē Jelgavā prezentēja robotu izmantošanu un digitālo tehnoloģiju mācīšanu pirmsskolā. 2023. gada vasarā grupas “Zvirbulīši” bērni viņas vadībā piedalījās konkursā “Šodien laukos 2023” un 2. posmā ieguva 1. vietu. 2022. gadā Ilze Apsīte piedalījās “ES Erasmus+ aktivitātes “eTwinning” starptautiskajā profesionālās pilnveides seminārā Dānijā. 2022. gadā iesaistījās Eiropas Savienības “Erasmus+” programmas projektā “No lego līdz robotam un digitālajām prasmēm” un 2023. gadā saņēma Eiropas Inovatīvas mācīšanas balvu pirmsskolas izglītības kategorijā.
• Rasma Rinkeviča ‒ par ilggadēju, radošu, nesavtīgu darbu Aizkraukles Mākslas skolā, sagaidot Jaunjelgavas klases 30 gadu un dzīves nozīmīgu jubileju. Rasma ir Jaunjelgavas klases skolotāja, metodiskās komisijas vadītāja. Aizkraukles Mākslas skolā strādā kopš 1993. gada, kad tika izveidota Jaunjelgavas mākslas klase. 30 gadu laikā viņa ir pulcinājusi un motivējusi mākslas izglītībai ne tikai skolēnus, bet arī pieaugušos. Šajā laikā ir svinēti 10 Jaunjelgavas klases izlaidumi, zināšanas veiksmīgi apguvuši vairāk nekā 150 audzēkņu. Veiksmīgi sagatavojusi audzēkņus valsts konkursam. Audzēkņi ar aizrautību un entuziasmu ir darbojušies dažādos plenēros, radošajos projektos, izstādēs un konkursos, veidojot un popularizējot pilsētas un novada tēlu. Vienmēr ir bijusi sabiedriski aktīva savā dzimtajā Jaunjelgavā, savulaik darbojusies kā pilsētas domes deputāte, piedalījusies pilsētas un novada organizētajos pasākumos, dažādos projektos. Rasmas vadītās studijas darbu izstādes ir priecējušas skatītājus arī ārpus mūsu novada robežām.
• Viktorija Trukša ‒ par profesionālu un kvalitatīvu izglītības darba organizāciju, vadot Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolu direktores amatā. Ilgus gadus ar lielu atbildības sajūtu strādāja par direktores vietnieci izglītības jomā, tagad jau ceturto gadu veiksmīgi vada šo vidusskolu, meklējot un ieviešot savā darbā novitātes. Pedagoģiskais kolektīvs tiek motivēts strādāt radoši, mūsdienīgi, ikdienas darbā domājot par katra skolēna sociāli emocionālo labizjūtu un mācību darbā sagatavojot katru atbilstoši viņa spējām. Skolēniem ir augsti un labi sasniegumi mācībās, viņi veiksmīgi tiek motivēti un sagatavoti karjeras izvēlei. Vidusskolā ir nodrošināta estētiska un mūsdienu prasībām atbilstoša, ar tehnoloģijām nodrošināta mācību un darba vide gan skolēniem, gan pedagogiem. Tiek koptas tradīcijas, kas stiprina izglītojamo valstiskuma apziņu, veicina pilsonisko līdzdalību un iniciatīvu, patriotismu, izglītojamo izpratni, atbildīgu attieksmi pret vispārcilvēciskām vērtībām.
• Ilze Luksa ‒ par efektīvu un kvalitatīvu izglītības darba organizāciju un vadību, augstiem rezultātiem skolas vadības darbā. Pļaviņu vidusskola iekļauta UNESCO asociēto skolu skaitā kā dalībskola, skola vairākkārt ieguvusi ekoskolas statusu un zaļo karogu, atzīta par “Ģimenei draudzīgu darbavietu”, ir atvērta inovācijām izglītības tehnoloģiju jomā. Viņas vadībā ir izveidojies profesionāls pedagogu kolektīvs. Skolēni sasniedz augstus mācību darba rezultātus novada 2. posma mācību priekšmetu olimpiādēs un konkursos, viņiem ir augsti un labi sasniegumi centralizētajos eksāmenos pamatskolas un vidusskolas posmā. Skolā tiek saglabātas esošās tradīcijas un dibinātas jaunas.
• Aina Vadzīte ‒ par ieguldījumu Pilskalnes pagasta attīstībā. Darba gaitas Pilskalnes pagastā sākusi 1994. gadā kā zemes lietu komisijas vadītāja, vēlāk viņai tika uzticēts pagasta izpilddirektores amats. Apvienojot pagastus novados, viņa vadīja Pilskalnes pagasta pārvaldi, pēc tam ‒ Pilskalnes pagasta pakalpojumu centru. Savu darbu veiksi pēc labākās sirdsapziņas, daudz paveikusi pagasta attīstībā, viņas vadībā realizēti vairāki projekti.
• Ināra Vītola ‒ par mūža ieguldījumu Sunākstes pagasta attīstībā, pagasta tēla, identitātes veidošanā, popularizēšanā, Jaunjelgavas apvienības un Aizkraukles novada izveidošanā un izaugsmē. Darba gaitas Sunākstē uzsākusi jau 1978. gadā, neilgu brīdi esot ciema pārvaldes sekretāre, bet lielāko daļu no 45 darba gadiem Sunākstē vadījusi pagasta dzīvi. Viņu vislabāk raksturo tautas teiciens "stāv un krīt par Sunāksti". Savulaik viņas izveidotā Stendera biedrība ir piesaistījusi līdzekļus gan pagasta materiālās bāzes, gan iedzīvotāju prasmju un zināšanu pilnveidei. Aktīvi iesaistās gan pagasta, gan novada sabiedriskajā dzīvē, īpaši gādājot par sava pārraudzītā pagasta sakoptību un attīstību. Jāizceļ 2018. gadā labiekārtotais laukums pašā pagasta centrā, kur tika sakopta un pilnveidota mitra, aizaugusi pļava, tagad tur plešas un ar katru gadu krāšņāks kļūst Piemiņas parks. Kolēģi Ināru Vītolu raksturo kā inteliģentu, ieturētu, atbildīgu, punktuālu, akurātu, izpalīdzīgu, sirsnīgu un atzīst, ka viņa ir autoritāte un labs vadītāja piemērs ‒ mērķtiecīga, koleģiāla un ar izcilu humora izjūtu. Vienmēr ir kolēģi, par kuru darbiem vai atpūtu Ināra allaž tur rūpi.
• Žanna Miezīte ‒ par ilggadēju un radošu darbu kultūras jomā, vietējās kopienas stiprināšanu un lokālpatriotisma veicināšanu Mazzalves pagastā un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu. Ilgus gadus bijusi Mazzalves pamatskolas skolotāja, vēlāk ‒ kultūras nodaļas vadītāja Neretas novadā un šobrīd vada Mazzalves pagasta saieta namu. Viņai piemīt milzīgas darbaspējas, atbildība un radošums. Mazzalves pagasta kultūras dzīve tiek organizēta izglītības, tūrisma, sporta, mākslas un kultūras jomās. Kultūras piedāvājums ir dažāds un visām vecuma grupām. Žannai ir izdevies dažādu jomu speciālistus apvienot vienā komandā. Kultūras notikumiem tiek izmantota visa pagasta infrastruktūra gan iekštelpās, gan brīvdabā – muižā, saieta namā, estrādē, parkā, pagasta pārvaldē, sporta halle un citur. Mazzalves saieta nams var lepoties ar vislielāko sarīkoto kultūras notikumu skaitu novadā. Žanna koordinē sadarbību ar nevalstisko sektoru, kā arī pagasta pieaugušo izglītības jomu. Daudz izglītojas, piedalās dažādos pieredzes apmaiņas pasākumos un popularizē novada vārdu ārpus tā robežām dažādos tūrisma un kultūras apmaiņas projektos. Pasākumu saturā saglabā un izmanto pagasta kultūrvēsturisko mantojumu, iesaista un motivē kopienu darboties, aktīvi veidojot pagasta kultūrvidi.
• Sarmīte Leitāne ‒ par ilggadēju un atbildīgu darbu, Kokneses pagasta Bormaņu ciemā vadot Ratnicēnu bibliotēku, un ieguldījumu novadpētniecībā un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā. Iedvesmojoša, darbīga mazās gaismas pils darbiniece. 1983. sāka darbu Ratnicēnu bibliotēkā vadītājas amatā un to apzinīgi vadījusi vairāk nekā 40 gadu. Piemīt spēja patstāvīgi plānot un organizēt savu darbu, ir atbildīga par darba kvalitāti un galarezultātu, konsultē un apmāca seniorus darbā ar informācijas tehnoloģijām, darbojas ar pašiem mazākajiem bibliotēkas apmeklētājiem ‒ bērniem. Personīgi uzrunā katru savas bibliotēkas lasītāju, atrodot īpašu pieeju. Aktīvi iesaistījusies pagasta lokālpatriotisma vicināšanā un sabiedriskās dzīves aktivizēšanā, īpaši tuvs viņai ir novadpētniecības darbs ‒ izpētīta un savākta Bormaņu puses vēsture.
• Valija Lucāne ‒ par ilggadīgu, atbildīgu un radoša savu pienākumu veikšanu Daudzeses pagasta bibliotēkas vadītājas amatā kopš 1986. gada. Viņa allaž rūpējusies, lai bibliotēkā būtu gaidīts ikviens apmeklētājs, piedāvājot radošas aktivitātes dažāda vecuma sabiedrības grupām. Aktīvi iesaistās kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, novadpētniecībā un kultūras pasākumu rīkošanā. Pēdējos gados īpaši daudz darba veltījusi vietējo senioru kopienas aktivizēšanā. Pēc ilggadēja darba Valija Lucāne novembrī dosies pelnītā atpūtā.

Atzinības rakstu piešķir par godprātīgu, ilggadēju darbu, profesionālo meistarību, aktīvu dalību sacensībās pašvaldības rīkotos vai citos pasākumos, par ieguldījumu Aizkraukles novada atpazīstamības veicināšanā Latvijā. Atzinības raksta saņēmēji:

• Ausma Zīlīte ‒ par ilggadēju, profesionālu un prasmīgu darbu novada pašvaldībā kopš 1992. gada. Finanšu un grāmatvedības nodaļas galvenās nodokļu administratores ikdienas darbā ir atsaucīga, saprotoša, izpalīdzīga, ar labu humora izjūtu, kas kolēģu vidū nav mazsvarīgi. Lielu darbu ieguldījusi, realizējoties pašvaldību reformai, uzņemoties atbildību un ar profesionālu padomu palīdzot kolēģiem. Labprāt apgūst visu jauno, ar kolēģiem un klientiem vienmēr atrod kopīgu risinājumu jebkurā situācijā.
• Ligita Kalnriekstiņa ‒ par ilggadēju un atbildīgu darbu Pļaviņu bibliotēkā, kur nostrādājusi par apkopēju 31 gadu un 2023. gada sākumā, 75 gadu vecumā, teica atvadas savai tik mīļajai darbavietai. Bibliotēkas telpu uzkopšanu viņa vienmēr veica ar mīlestību pret darbu un savu darbavietu, darot daudz vairāk nekā noteikts amata aprakstā. Sevi apliecinājusi kā radošu, izdomas bagātu cilvēku, rodot atjautīgus risinājumus dažādu saimnieciskas dabas tehnisku problēmu pārvarēšanai. Viņai vienmēr rūpējis kopējais darba rezultāts, apzinoties, ka ikdienas darbs kalpo cilvēku labklājībai. Vienmēr bijusi stiprs atbalsts bibliotēkas personālam visdažādākajos veidos, arī problēmsituācijās, spējot aizvietot prombūtnē esošu bibliotēkas darbinieku ar apziņu, ka svarīgi ir nodrošināt labu pakalpojumu ikvienam, kurš atnācis uz bibliotēku. Tāpat kā bibliotekāres, arī Ligita prot ieteikt katram lasītājam īsto grāmatu. Katru gadu viņa ir starp Pļaviņu bibliotēkas čaklākajiem lasītājiem, kuri gada laikā izlasījuši vairāk nekā 100 grāmatu. Domājams, ka arī grāmatu stāsti ir tie, kas sniedz viņai dzīvesprieku, iedvesmu un labu humora izjūtu ikdienas gaitās.
• Viktors Šatcs ‒ par nesavtīgu ieguldījumu ebreju tautas vēsturiskās piemiņas saglabāšanā Jaunjelgavā. Jaunjelgavas ebreju memoriālās biedrības dibinātājs. Nācis no senas Jaunjelgavas ebreju dzimtas, viņa priekšteci bijuši Jaunjelgavas pilsētas domnieki un pamatiedzīvotāji. Pēc neatkarības atjaunošanas tieši Šatcu dzimta, ieskaitot Latvijas Republikas Augstākās padomes un Saeimas deputāti Rutu Šatcu-Marjašu, rūpējās par senās ebreju kapsētas uzturēšanu un piemiņas vietas izvedi tiem pilsētiņas ebrejiem, kuri zaudēja dzīvību 1941. gadā. Vēl arvien Viktors Šatcs ar ģimeni algo cilvēkus, kuri kopj šo apkārtnē ievērojamo apskates objektu. Šogad par viņa līdzekļiem un pēc viņa iniciatīvas Jaunjelgavas pilsētā pie vienīgās saglabājušās bijušās sinagogas ēkas (tagad vairāku dzīvokļu mājas) tika uzstādīta piemiņas plāksne Jaunjelgavas ebreju kopienai. Viktors Šatcs apkopo Jaunjelgavas ebreju kopienas vēsturi un raksta grāmatu, ir izteicis vēlmi turpināt sadarbību, ar pašvaldību kopīgi veidojot Jaunjelgavas vēstures istabu vai muzeju.
• Silvija Lisovska ‒ par ilggadēju godprātīgu pedagoģisko darbu un ieguldījumu Aizkraukles novada atpazīstamības vecināšanā Latvijā. Būdama Mazzalves pamatskolas skolotāja un novadpētniece, vadījusi darba grupu grāmatas “Mazzalves dižozola stāsti” uzrakstīšanai, kopš 1982. gada, visas pedagoģiskās darbības laikā, viņas audzēkņi ieguvuši godalgas skatuves runas konkursos un latviešu valodas olimpiādēs, radoši veikusi ārpusstundu pedagoģisko darbu, ir Ērberģes muižas leģendu takas izveidotāja.

Pateicību piešķir par ieguldījumu Aizkraukles novada attīstībā. Pateicības raksta saņēmēji:

• Dace Savicka ‒ par profesionālu, godprātīgu darba pienākumu veikšanu, lojalitāti, objektivitāti, pozitīvismu un neatlaidību darba kolektīva ikdienā. Izveidojoties lielajam Aizkraukles novadam, viņa kā pašvaldības Finanšu un grāmatvedības nodaļas galvenā grāmatveža vietniece lielu darbu ieguldīja finanšu uzskaites datu apvienošanā. Tas nebūt nebija viegli paveicams darbs, kādam vajadzēja uzņemties atbildību, saprast, kā rast risinājumus daudzās nestandarta situācijās līdztekus mierīgai, nosvērtai komunikācijai ar 43 finanšu un grāmatvedības nodaļas darbiniekiem. Pacietīgi, laipni atbild uz visiem zvaniem un e-pastiem, vajadzības gadījumā komunicē ar programmatūras izstrādātājiem un uzturētājiem. Nekad nav skaitījusi darba pienākuma veikšanai veltīto laiku, viņas moto – ja vajag, tad jāizdara! Viņas ikdienas darba rezultāts ir pamats nozīmīgu lēmumu pieņemšanā gan nodaļas darbā, gan pašvaldības vadības līmenī.
• Silvija Tomaševska ‒ par ilggadēju, profesionālu un radošu darbu P. Barisona Aizkraukles Mūzikas skolā, attīstot novada audzēkņu muzikālos talantus, kā arī izcili sagatavojot jaunos vokālistus un kora klases audzēkņus gan valsts, gan starptautiska mēroga konkursiem un festivāliem, tādējādi spodrinot gan skolas, gan pilsētas vārdu novadā un valstī. Aizkraukles Mūzikas skolā ir nostrādājusi 45 darba gadus. Viss darba mūžs ir veltīts Aizkraukles novada kultūras dzīves attīstībai. Viņas īpašā attieksme pret katru audzēkni ir atraisījusi daudz jauno talantu. Ļoti iejūtīga vokālā pedagoģe, kordiriģente ar lielu skatuves pieredzi, koncertmeistare, ērģelniece, amatierkoru diriģente.
• Sandra Smona ‒ par kopienas saliedēšanas pasākumu veicināšanu arī ārpus saviem tiešajiem Jaunjelgavas kultūras centra direktores darba pienākumiem. Godprātīgi un kvalitatīvi rīko kultūras pasākumus, kurus apmeklē arī citu novadu iedzīvotāji, tā veicinot Aizkraukles novada un Jaunjelgavas pilsētas atpazīstamību Latvijā. Palīdz aktivizēt seniorus sabiedriskajai dzīvei, sniedz praktisku palīdzību dažādu jautājumu risināšanā.
• Agrita Vagoliņa ‒ par atbalstu jebkuru jautājumu risināšanā, par atbildību darbā. Kokneses apvienības pārvaldes vadītāja aktīvi iesaistās dažādu projektu izstrādē, lai Koknese kļūtu par sakoptu, sakārtotu un iedzīvotājiem labvēlīgu vidi. Par to pateicība arī no Bebru un Iršu pagastu iedzīvotājiem. Paldies par atbalstu! Pateicība ir zieds, kas rodas no dvēseles.
• Konradijs Degro ‒ novadpētnieks, kurš dalās zināšanās par Latvijas un novada vēsturi. Ir privātās senlietu kolekcijas īpašnieks ‒ vācējs un krājējs, ar sievu Konstantinu Slavinsku izremontējis kūts telpas un tajā izveidojis muzeju, uzņem tūristus, skolēnu grupas. Laika gaitā ir izveidojusies liela senlietu kolekcija. Senlietu un dokumentu krājums izvietots tematiski, pārskatāmi, par katru kolekcijas priekšmetu ir savs vēsturisks, pamatots stāsts. Konradijs piedalās Neretas novadpētniecības muzeja pasākumos, papildinot muzeja veidotās izstādes ar deponējumiem no savas privātās kolekcijas, piedalās pasākumos, kuros uzaicināts ar tematiskām izstādēm no savas kolekcijas, kā arī stāsta par tēmu atbilstoši pasākuma tēmai, auditorijai un notikumam.
• Silvija Teilāne ‒ par godprātīgu un atbildīgu darbu senioru dzīves iedzīvināšanā, aktīvu darbību Neretā un ārpus tās robežām. Vada 2022. gada 11. novembrī nodibināto Neretas senioru klubiņu “Neretas Pūces’’ ar patstāvīgu mājvietu Neretas kultūras centrā. Būdama bijušās aptiekas SIA “Silvine’’ vadītāja, ir ar pieredzi organizēšanā, vadīšanā un darbošanos komandā. Pateicoties viņas organizatora spējām un atsaucīgajam kolektīvam, seniori ļoti veiksmīgi iekļāvušies Neretas kultūras dzīves organizēšanā un tās popularizēšanā ne tikai Neretā, bet arī ārpus tās robežām. Viņi piedalījušies labdarības pasākumā, gatavojot dāvanas Neretas aprūpes centra “Nereta’’ iemītniekiem, akcijā “Ierakumu sveces Ukrainai’’, snieguši lielu praktisku atbalstu kultūras centra organizētajos pasākumos, ar labiem rezultātiem piedalījušies Aizkraukles novada senioru rīkotajās sacensībās, bijuši pieredzes braucienā pie Lielvārdes senioriem, uzņēmuši Latgales seniorus, aktīvi iesaistījušies kopienas “Sēlijas salas’’ darbā. Kolektīvi iepazīst apkārtnes saimniecības, individuālā darba veicējus un kopīgi svin svētkus. Gada laikā kolektīva dalībnieku skaits no 15 senioriem ir pieaudzis līdz 27.