Lai informētu par Sēlijas militārā poligona izveides aktualitātēm, šodien, 27. oktobrī, Seces kultūras namā ar Aizkraukles un Jēkabpils novadu iedzīvotājiem tikās Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji. Iedzīvotājiem bija iespēja uzdod savu jautājumus, un cilvēkus lielākoties interesēja ar īpašuma pārņemšanu saistītas lietas un tas, kā poligona izveide ietekmēs ikdienu un teritorijas attīstību.
Tikšanās laikā Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, Nacionālo bruņoto spēku un Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkuma centra pārstāvji informēja par plānošanas procesa virzību un tuvākajā laikā iecerētajiem darbiem Sēlijas poligona teritorijā. Viena šāda tikšanās 26. jūlijā notika Daudzevā un Viesītē, uz kuru bija aicināti pašvaldības un tās iestāžu, uzņēmumu un zemnieku saimniecību pārstāvji, bet šoreiz pasākumā varēja piedalīties ikviens iedzīvotājs. Tikšanās Secē pulcēja daudz apmeklētāju, kultūras nama zāle bija pilna, un cilvēki ar interesi klausījās un uzdeva sev interesējošos jautājumus.
Sēlijas poligonu plānots veidot Sēlijas rietumos – Zalves, Saukas, Viesītes, Daudzeses un Seces pagasta teritorijās. Sēlijas poligons būs lielākais Baltijā, tā platība paredzēta apmēram 25 tūkstošus hektāru. Patlaban lielākais ir Ādažu poligons, kurš aizņem 14,5 tūkstošus hektāru.
Apmēram zināms arī Sēlijas militārā poligona izkārtojuma plāns – apmācību teritorijas (šautuves), nesprāgušās munīcijas zonas, helikopteru nosēšanās laukumus un poligona atbalsta infrastruktūru paredzēts būvēt poligona dienvidu daļā, kas ir Zalves un Saukas pagastu teritorijās, savukārt poligona dienvidu daļā – Seces pagasta teritorijā – būtu kazarmas un cita infrastruktūra, jo tai būtisks ir dzelzceļa tuvums.
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons atgādināja, ka visa poligona teritorija netiks apjozta ar žogu, tas netiek darīts arī citos poligonos, bet būs novietotas brīdinājuma zīmes. “Būs zonas, kurās būs bīstami atrasties, bet tajās, kur netiek lietota kaujas munīcija, cilvēki, par to vienojoties, varēs atrasties, arī ogot un sēņot,” teica Jānis Garisons.
Poligons tiks iekārtots gan ar nacionālo, gan NATO finansējumu, kas lielākoties tiks ieguldīts infrastruktūras ierīkošanai. Poligona attīstība plānota pa kārtām. Aizsardzības ministrija sagatavojusi un vispirms izskatīšanai Saeimā tiks virzīts likumprojekts ar poligona izveides nosacījumiem, tad tiks pārņemtas un atsavinātas teritorijas pirmās kārtas būvniecības darbiem. Parasti īpašumu pārņemšana un aizņem pusotru līdz divus gadus. Klātesošie tika iepazīstināti arī ar atsavināšanas procesu, vērtēšanas kārtību.
Pirmais, ko plānots ierīkot poligona teritorijā, būs šautuves, apmācību un telšu laukumi, kur vienības varēs uzturēties. Tas nozīmē, ka reizē būs jānodrošina ūdens un kanalizācijas sistēma, ēdināšanas iespējas, bet kazarmas taps vēlāk.
Pirmajā būvniecības kārtā nepieciešams pārņemt 12 fizisko un juridisko personu zemes un meža īpašumus. Aizkraukles novadā tie ir īpašumi “Fjordi” (29,1 ha), “Pālēni” (25,9 ha), “Senlejas-1” (8,9 ha) un “Stirnas” (20,8 ha) Daudzeses pagastā, “Kalvji” (10,2 ha) Seces pagastā un “Ozolkalni” (35,6 ha) Zalves pagastā.
Pēc esošā plāna šo īpašumu teritorijā jābūvē šautuves un citus objektus, līdz ar to tiem būs apgrūtināta piekļuve. Visu pārējo zemes īpašumu atsavināšana būs atkarīga no pašu īpašnieku izvēlas, bet jārēķinās, ka viņiem būs jāpieņem ierobežojumi, kas saistīti ar poligona teritoriju. Tāpat tiks izskatīti piedāvājumi iegādāties tos īpašumus, ja pats saimnieks to vēlēsies, kas nav tieši poligona teritorijā, bet tam līdzās. Jānis Garisons uzsvēra: līdz šim nav bijis neviena gadījuma, kad būtu pielietota piespiedu atsavināšana, bet ar visiem zemes īpašniekiem ir izdevies vienoties.
Iedzīvotāju vēlējās noskaidrot gan īpašumu pārņemšanas nianses, gan interesējās, vai saistībā ar poligona būvi var cerēt, ka tiks sakārtots ceļš Daudzese – Sunākste. Jānis Garisons atzina, ka visur, kur ir poligoni, ceļu sakārtošanā tiek ieguldīti līdzekļi, piemēram, nupat Ādažos atvēlēts miljons eiro, lai betonētu ceļu. “Būtu bezatbildīgi solīt, ka tieši šis ceļš tiks sakārtots, taču, ja tas tiks izmantots militārām vajadzībām, parasti ieguldām līdzekļus, lai paši remontētu vai sniegtu pašvaldībai atbalstu ceļu sakārtošanā.”
Uz jautājumu, vai poligona izveide civiliedzīvotājiem pavērs arī jaunas darba iespējas, Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkuma centra pārstāvji bilda, ka noteikti būs nepieciešams darbaspēks, kas saistīts ar teritoriju uzturēšanu, tīrīšanu un citiem pakalpojumiem. Visoptimistiskākās prognozes, kad šo sfēru darbiniekus varētu aicināt darbā, ir pēc pusotra gada.
Kūdras izstrādes uzņēmuma SIA “LTL”, kas saimnieko Tīrajā purvā Seces pagastā, pārstāvis vēlējās zināt, vai ir garantijas tam, vai uzņēmums varēs turpināt darbu poligona teritorijā? Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs solīja: esam vienojušies, ka kūdras izstrāde tiks turpināta.
Tāpat tikšanās laikā tika izteikti jautājumi un skanēja atbildes par infrastruktūras un jaunu mājokļu būvi pagastos, tilta būvniecību pār Daugavu, medību iespējām poligona teritorijā un trokšņu dzirdamību. Tikšanos Secē var vērot arī Aizsardzības ministrijas Facebook lapā:
