Koknesē, Latvijas valsts mežu Vidusdaugavas reģiona telpās, 30. novembrī notika īpaši aizsargājamas dabas teritorijas Skrīveru dendroloģiskā parka rekonstrukcijas plāna izstrādes gaitas un pirmo darba rezultātu publiskā apspriede.
Skrīveru dendroloģiskais parks atrodas Aizkraukles novada Skrīveru pagastā, šosejas Rīga – Daugavpils tuvumā. 19. gadsimta beigās to iekārtoja Skrīveru muižas īpašnieks Maksis fon Siverss. Dendrārija principus izstrādājis Eiropā pazīstamais parku arhitekts V. Engelharts. Parka plānojums tika publicēts 1900. gadā Tērbatas universitātes Botāniskā dārza rakstos. 1913. gadā parkā bija 556 koku un krūmu sugas. Pirmos stādījumus savā dendrārijā Maksis fon Siverss sāka veidot 1891. gada pavasarī. Viņa sākotnējā iecere bija vienā parkā reprezentēt ziemeļu puslodes mērenā klimata joslas kokaugus, izvietojot tos 19 floristiskajos apgabalos. No šiem reģioniem tika atvestas sēklas un uz vietas stādu skolās audzēti stādi.
Parku jau vairāk nekā 20 gadu apsaimnieko akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”. Parks ir nozīmīgs zinātnisks, Latvijas dendroloģijas vēstures un dabas vērtību objekts, iecienīta Latvijas un vietējās sabiedrības atpūtas un izziņas vieta. Jau daudzus gadus tas ir viens no galvenajiem tūrisma objektiem Skrīveru pagastā, kur notiek dažādi sabiedriskie pasākumi, orientēšanās sacensības, gadatirdziņi, brīvdabas koncerti. Tūrisma centrs šeit rīko ekskursijas, un parku atpūtas, izziņas un mācību nolūkā apmeklē daudzi interesenti.
Uz pirmo Skrīveru dendroloģiskā parka rekonstrukcijas plāna publisko apspriedi Koknesē bija ieradušies vairāki interesenti – Skrīveru pagasta iedzīvotāji un iestāžu pārstāvji, Aizkraukles novada pašvaldības, Lauku atbalsta asociācijas un Latvijas zinātņu akadēmijas, Valsts meža dienesta, Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvji, Latvijas valsts mežu speciālisti un parka apsaimniekošanas pakalpojuma sniedzēji.
Latvijas valsts mežu Vidusdaugavas reģiona meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Jānis Belickis sniedza pārskatu par laika periodā no 2000. gada parkā veiktajām investīcijām un ik gadus veicamajiem parka uzturēšanas darbiem, kā arī informēja, kāpēc pieņemts lēmums Skrīveru dendroloģiskajam parkam veidot rekonstrukcijas plānu. Jānis Belickis uzsvēra: parks ir mainījies dažādo vēsturisko un dabas faktoru ietekmē, bet tā teritoriju sabiedrības grupas redz dažādu, pakārtojot to savām interesēm, tāpēc arī nepieciešams jauns parka izveides plāns.
Jānis Belickis stāsta, ka patlaban tikai tiek ieskicētas pirmās aprises, kā Skrīveru dendroloģisko parku varētu apsaimniekot, šī brīža darba uzdevums ir kvalitatīvas informācijas fiksēšana un uzkrāšana. Iepirkuma procedūrā tika noslēgts līgums ar Daugavpils universitāti, kura izstrādās parka rekonstrukcijas plānu. Tā izveidē piedalās kvalificēti un pieredzējuši eksperti ar dendroloģijas, entomoloģijas, ainavu arhitektūras un parku apsaimniekošanas zināšanām.
Iepazīstinot ar pirmajiem darba rezultātiem, Daugavpils Universitātes vadošais pētnieks un sertificēts dendrologs, bioloģijas doktors Pēteris Evarts-Bunders pauda: salīdzinot ar iepriekšējo parka apsaimniekošanas plānu izstrādi, tagad darbā ir iespējams izmantot digitālās metodes, kas ļauj būtiski precīzāk veikt esošo kokaugu un krūmaugu uzskaiti un kartēšanu. Pirmais projekta izstrādes darbs ir parkā augošo augu apzināšana un inventarizācija. 19. gadsimtā veidotā parka teritorijā ir notikušas izmaiņas – izzudušas vairākas stādītās sugas, tāpat te sākušas augt Latvijai netipiskas un agresīvas koku sugas, piemēram, Ošlapu kļava. Izmaiņas veicinošie faktori ir parka dabiskā novecošanās un vēsturiskie notikumi – pirmā pasaules kara frontes līnija pie Daugavas, kas veicinājusi stādījumu bojājumus. Tāpat ne visas introducētās sugas Latvijas klimatā spēj izdzīvot un dabiski atjaunoties.
Vairāk nekā divu stundu garās diskusijās tika izteikti priekšlikumi plāna izstrādātājiem un parka apsaimniekotājiem. Visi klātesošie bija vienisprātis, ka šis ir tikai darba sākums, bet ir skaidrs, ka parks ir nozīmīgs Latvijas un Eiropas vēstures, dendroloģijas, muižu parku ainavu un kultūras mantojums, kurš laika gaitā ir mainījies, bet tālākajā tā attīstībā un kopšanā jārod sava vieta gan zinātniskajai darbībai, gan sabiedrības rekreācijas un izziņas funkciju nodrošināšanai, kā arī jāmeklē labākie modeļi, lai nonāktu līdz rezultātam.
Publiskajā parka atjaunošanas plāna apspriedē piedalījās arī Aizkraukles novada pašvaldības Attīstības nodaļas pārstāvji. Nodaļas vadītāja Ilona Kāgane atzīst: mēs ļoti priecājamies, ka vēl viena teritorija Aizkraukles novadā tiks attīstīta. “Mēs atzinīgi novērtējam to, ka varam sadarboties, izteikt savas domas, un parka plāna izstrādātāji un īpašnieki izvērtēs iespējas šos priekšlikumus iekļaut rekonstrukcijas plāna gala versijā. Ieguvēji būsim mēs visi, jo parka sakārtošanā tiks ieguldīti ievērojami līdzekļi, bet mēs, Aizkraukles novada un Latvijas iedzīvotāji, varēsim turpināt baudīt šīs vietas skaistumu.”
Jānis Belickis uzsver: šis ir tikai projekta un darba sākums, pirmo atziņu apkopošana, bet nākamā projekta apspriešanas sapulce, kas visdrīzāk notiks pavasara un vasaras periodā, jau iezīmēs daudz konkrētākas Skrīveru dendroloģiskā parka atjaunošanas ieceres.