Drīz apritēs 60 gadu, kopš Staburaga klints dus Daugavas dzelmē, un saistībā ar šo faktu Latvijas Televīzijā top dokumentālā filma. Lai uzzinātu, kā Staburags izskatās pašlaik, 12. jūnijā Vīgantē strādāja filmas radošā grupa un uzņēmuma “LVR Flote” speciālisti – tur notika unikāli mērījumi ar dronu un tika skenēta upes gultne, lai vēlāk taptu precīzs Staburaga klints atveids. Uzreiz gan tika gūts apliecinājums: Staburaga pakāje ir 21 metra dziļumā un tieši tajā vietā, kur Daugavā nostiprināta klints piemiņas zīme ‒ boja.
Lai pastāstītu par iecerēm un informētu, kas notiks mūsu novadā, ar Aizkraukles novada pašvaldību sazinājās Latvijas Televīzijas pārstāvis. Izmantojām izdevību šajā brīdī būt klāt un vērot, kā rit filmas tapšanas process un top unikāli kadri.
“Tā kā 1965. gadā, būvējot Pļaviņu HES, tika applūdināta Staburaga klints, mēs gribam izveidot filmu, iemūžinot šos notikumus,” stāsta žurnālists, topošās dokumentālās filmas redaktors un idejas autors Gundars Rēders. “Tas būs stāsts par vienu no skaistākajām Latvijas vietām, kurp brauca tūristi no visas Latvijas. Daudzi atceras pēdējās ekskursijas pirms Staburaga klints applūdināšanas, un arī no savas mammas esmu dzirdējis nostāstus, kā viņa savulaik ar klasesbiedriem braukusi ekskursijā uz Staburagu. Tādu stāstu ir daudz, šī vieta bija skaista un būtiska, iespējams, populārāka par Siguldu.”
Netālu no Staburaga esot arī Gundara klasesbiedra lauku māja, un ik gadu augustā, kad ūdens līmenis Daugavā ir pazemināts, viņš cenšas šurp atbraukt. “Kad Daugavas krasti ir bez ūdens, sajūta ir sirreāla, un tu saproti, ka agrāk šī vieta ir izskatījusies citādāk. Tas mani ir uzrunājis un iedvesmojis ar modernu tehnoloģiju palīdzību, izmantojot datorgrafiku un animāciju, mēģināt restaurēt un vizualizēt, kāda tad Daugava izskatījusies agrāk. Dzīve rit uz priekšu, bet mēs gribam paturēt atmiņā mūsu nozīmīgākās, skaistākās ainaviskās vietas un padarīt tās katram cilvēkam apskatāmas. Līdz ar to gribam uzbūvēt tādu kā videopieminekli Staburagam. Pamazām uzzinām un apkopojam šo stāstu. Runājām ar cilvēkiem, kuru mājas tika applūdinātas un kuri aizvien atceras, kā tas notika. Intervējām arī inženieri, kurš tolaik vadīja darbus un vēl tagad uzskata, ka tas, kas paveikts, ir izdarīts pareizi, jo tas bijis vienīgais veids, kā nodrošināt nepieciešamās elektroenerģijas jaudas.”
Filma par Staburagu top kopš šī pavasara. Tās radošā komanda jau iepriekš viesojusies Aizkraukles novadā, arī Daugavas labajā krastā un Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejā “Kalna Ziedos”, kur iepazinusi vēstures liecības par Staburagu. Tāpat vēl iecerēta filmēšana un ekskursijas pa Daugavu kopā ar cilvēkiem, kuri rādīs, kur tagad zem ūdens atrodas viņu mājas.
Savukārt 12. jūnijā Vīgantē tapa unikāli kadri – Rīgas brīvostas pārvaldes kapitālsabiedrības SIA “LVR Flote” speciālisti ielaida ūdenī bezpilota peldlīdzekli “Otter”, ar kura palīdzību var veikt mērījumus un skenēt ūdenstilpes gultni 200 metru dziļumā. “Drons aprīkots ar eholotu, taču eholotam ir tikai viens stars, bet šī aparatūra vēdekļveidīgi skenē upes gultni ar 1024 stariem. Stari mēra un 30 reizes sekundē atzīmē punktiņus, informācija ir ļoti precīza, bet vēlāk no ieraksta tiks veidota divdimensiju bilde, modulējot Staburagu,” tehnisko procesu skaidro Gatis Ceruss, SIA “LVR Flote” hidrogrāfs-informācijas sistēmu inženieris.
Veiktie mērījumi un uzņēmumi ļaus iegūt diezgan skaidru ainu, kā Staburags izskatās tagad un kas no tā palicis pāri. Speciālisti gan uzreiz pastāstīja, ka Staburaga klints Daugavas dzelmē ir vesela, klints pakāje ir 21 metra dziļumā, vecā Daugavas gultne – 24 metru dziļumā. Staburaga klints Daugavā atrodas tieši tajā vietā, kur 2016. gada vasarā tika novietota piemiņas zīme – boja ar uzrakstu “Staburags”.
Tāpat drons skenēja Daugavas dzelmi vietā, kur nogrimusi vecā Vīgantes estrāde – tagad par to atgādina tikai kāpnes, to galā ierīkota kuģīša piestātne. Estrāde ir apmēram 7-8 metru dziļumā uz plakankalnes – pastāsta Gatis Ceruss.
Kas sanācis un kāds tagad izskatās Staburags, mēs varēsim redzēt apmēram pēc gada, kad skatītāju vērtējumam paredzēts nodot dokumentālo filmu par Staburagu. Tās režisors ir Uģis Kronbergs, otra redaktore – Odita Krenberga, operators – Jānis Goldbergs.
Fakts: Daugavas ielejas kreisā krasta dabas brīnums Staburags – 18,5 metru augstā saldūdens kaļķiežu klints - jau gandrīz 60 gadu cilvēka acīm vairs nav lūkojama. 1960. gada novembrī sākās Pļaviņu HES celtniecības sagatavošanas darbi, bet 1965. gada 16. jūlijā Daugava tika aizdambēta. Sākumā Staburags bija daļēji zem ūdens, bet kopš 1966. gada tas dus Daugavas dzelmē.
