Pagājušās nedēļas nogalē Aizkrauklē notika tradicionālais teātra festivāls “Rudens Ūsiņdienas”, kurā piedalījās seši kolektīvi no dažādām Latvijas vietām. Dienā, kad visā Latvijā stādīja laimes kokus, teātra spēlmaņi pie “Mīlētāju soliņa” līdzās Aizkraukles kultūras centram iestādīja rozes – to nākotnē nolemts iedibināt kā festivāla tradīciju.
“Ūsiņdienas” ir Aizkraukles tradicionālais teātra festivāls, kuru savulaik iedibināja Aizkraukles Tautas teātris un tā toreizējais režisors Juris Kalvišķis. Festivālā tiek izspēlētas mājinieku un viesu rādītas izrādes, un parasti pasākums ik pēc diviem gadiem notika aprīlī, tad pandēmijas dēļ bija vairāku gadu pārtraukums, bet nu “Ūsiņdienas” atkal atgriezušās, tikai šoreiz rudenī. Bija paredzēts, ka divās dienās – 16. un 17. septembrī – Aizkrauklē tiks izspēlētas deviņas lugas septiņu kolektīvu sniegumā, taču viens kolektīvs aktieru slimības dēļ festivālā nepiedalījās. Saistībā ar aktieru slimošanu izpalika arī Aizkraukles tautas teātra plānotais pārsteigums – fragments no sava jauniestudējuma, kas šoreiz netika parādīts.
Pasākuma “vaininiece”, Aizkraukles Tautas teātra režisore Inguna Strazdiņa stāsta, ka festivālss notika ļoti pacilājošā gaisotnē, bet pašai režisorei lielākais prieks esot par to, ka skatītāji zālē arī bija, pie tam diezgan daudz.
Teātra festivālā “Rudens Ūsiņdienas” Aizkrauklē piedalījās Seces amatierteātris, Lielvārdes Tautas teātris, Jēkabpils Tautas teātris, Latvijas Universitātes studentu teātris, Saldus Tautas teātris un Gulbenes Tautas teātris.
Sestdien, kad daudzviet Latvijā stādīja laimes kokus, savu artavu zaļākai uz skaistākai Latvijai deva arī teātru aktieri un režisori, rožu dārzā pie “Mīlētāju soliņa” Aizkraukles kultūras centra pagalmā iestādot rozes. Pirmo kociņu iestādīja vecākie festivāla kolektīvi, kuri darbojas visilgāk – Saldus Tautas teātra un Latvijas Universitātes studentu teātra režisori iestādīja rozi, kurai deva nosaukumu “Rīga – Saldus”. Ar senām teātra tradīcijām var lepoties arī secieši, tāpēc Seces amatierteātra režisore Astrīda Mencendorfa iestādīja rozi režisora Pētera Lūča piemiņai un roze tika nosaukta izcilā režisora vārdā. Savukārt vecākā amatierkolektīvu dalībniece, kuras spēlē Saldus Tautas teātrī un kurai ir 86 gadi, iestādīja rozi “Labākie gadi”.
“Nolēmām, ka rožu stādīšana varētu kļūt par “Ūsiņdienu” festivāla tradīciju – kad pēc diviem gadiem, tagad gan pavasarī, kolektīvi brauks uz Aizkraukli, viņi vedīs savu rozi, kuru te iestādīt,” stāsta viena no festivāla organizatorēm, Aizkraukles kultūras centra mākslinieciskās daļas vadītāja Vanda Arnta- Laizāne. “Papildināsim rožu dārzu un simboliski tas būs vēlējums, lai festivāls “Ūsiņdienas Aizkrauklē” zied un rotājas.”
Šoreiz festivālā izrādes netika vērtētas ekspertu skatījumā, bet kolektīvi spēlēja savam priekam. “Labākais vērtējums bija skatītāju aplausi, pēc kuru skaļuma varēja spriest, vai izrāde ļoti patika vai vienkārši patika,” teic Inguna Strazdiņa. Katram kolektīvam rīkotāji teica paldies un režisoriem dāvināja mazas piemiņas veltes.
Teātra spēlmaņi šķīrās ar domu, ka pēc diviem gadiem – 2024. gada aprīlī – atkal satiksies Aizkrauklē.
