Lai uzklausītu iedzīvotāju domas par Aizkraukles novada pašvaldības ēkas un tai piegulošās teritorijas – pilsētas centrālā laukuma – pārbūves projektiem, 6. aprīlī Aizkraukles kultūras centrā notika diskusija. Iedzīvotāju ieinteresētība nebija liela, taču saņemtas vairākas iebildes un priekšlikumi, kuri tiks ņemti vērā, ja ieceri izdosies īstenot.
Lai sakārtotu pašvaldības ēku, kura ilgi nav remontēta un kura pašā pilsētas centrā rada ne īpaši pievilcīgu iespaidu, tapušas pārbūves skices, tāpat nākotnē plānojot iekārtot laukumus pie ēkas. Lai uzklausītu iedzīvotāju domas par pārbūves plāniem, vispirms tiek rīkota publiskā apspriešana. Savukārt, ja iedzīvotāji un domes deputāti lems, ka tas jādara, tiks meklētas finansiālas iespējas šos projektus īstenot.
Ar Aizkraukles novada pašvaldības ēkas un tai piegulošās teritorijas – pilsētas centrālā laukuma – piedāvāto vizuālo risinājumu no 24. marta varēja iepazīties Aizkraukles kultūras centrā, savukārt 6. aprīlī notika diskusija klātienē. Tajā piedalījās Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums, Attīstības nodaļas vadītāja Ilona Kāgane un citi pašvaldības un domes pārstāvji, taču uz tikšanos bija ieradies neliels skaits interesentu. Vairākas idejas par pārbūves plāniem tika saņemtas jau iepriekš.
Ēka, kura izceltos
Aizkraukles novada būvvaldes arhitekte Agra Bērziņa iepazīstināja ar pašvaldības ēkas Lāčplēša ielā 1 un 1A fasādes apdares risinājumiem, kuros iekļauta ēkas siltināšana un ārējā lifta izbūve. Plānotā ēkas fasādes pamata apdare būtu tumši pelēks apmetums, ko plānots papildināt ar daļēji caurspīdīga materiāla dubultās fasādes fragmentiem, stiklotu ārējo liftu un koka dēļu vai alumīnija profilu latojumu ēkas ziemeļu fasādes pirmā stāva līmenī, tādējādi iekšpagalmā radot cilvēka uztverei patīkamāku vidi.
Tika uzdots jautājums par fasādes krāsu – vai tā nebūšot par drūmu? Agra Bērziņa teic, ka tumšās krāsas nerada drūmu iespaidu, turklāt apbūves objekta tuvumā citas ēkas ir gaišas, līdz ar to šī ēka izceltos. Vēl diskutējams jautājums ir citi apdares materiāli, un te iespējami vairāki mākslinieciski risinājumi.
Ēkas ziemeļu daļā ir šaurs piebraucamais ceļš, līdz ar to būve izskatās ļoti augsta, tāpēc padomāts par vizuālo risinājumu, izdalot pirmo stāvu. Tāpat zālē, kurā patlaban nav logu un kuru paredzēts pārbūvēt par domes sēžu zāli, vienu sienu varētu stiklot.
Jau iepriekš saņemts priekšlikums uz pašvaldības ēkas fasādes izveidot novada ģerboni. Arhitekte akceptēja šo ideju, vien piebilstot, ka ģerboni varētu veidot nevis krāsainu, bet vienā tonī.
Pagalms – pasākumiem un atpūtai
Pašvaldības ēkai piegulošās teritorijas labiekārtojuma konceptu izstrādāja Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ainavu arhitektūras un plānošanas katedras speciālisti profesores Natalijas Ņitavskas vadībā. Profesore tikšanās laikā arī prezentēja pārbūves plānu.
Koncepcija paredz laukumus pie Aizkraukles novada pašvaldības ēkas veidot kā daudzfunkcionālu teritoriju, kas stilistiski un funkcionāli būtu savienota ar ēku. Laukumu pie centrālās ieejas plānots iekārtot kā mājīgu, interesantu un no vējiem maksimāli pasargātu vietu dažādu aktivitāšu norisei. Viens no centrālajiem objektiem te varētu būt sausā tipa strūklaka ar integrētu apgaismojumu, savukārt ziemā tā būtu svētku egles vai citu dekorāciju novietošanas vieta. Laukumā būtu paredzēta vieta arī pārvietojamai skatuvei.
Apstādījumus pagalmā plānots veidot brīvā stilā, attēlojot Daugavas tecējumu un pļavas. Šajā teritorijā veidotu arī savdabīgu satikšanās vietu, kur varētu pat uzlādēt telefonu. Šī laukuma centrā paredzēts izbūvēt gaismas simbolu, kas saistīts ar Spīdolas tēlu. Tāpat pagalmā izbūvētu radošās vietas – nelielas nojumes un terases ar galdiem un krēsliem dažādām aktivitātēm. Te varētu gan rīkot izstādes un nelielus pasākumus, gan vienkārši atpūsties un iedzert kafiju.
Teritorijai transports varētu piebraukt no visām līdzšinējām ielām – Spīdolas, Lāčplēša, Bērzu, Vidus ielas. Plānots iekārtot gan automašīnu stāvvietu, gan stāvvietas velotransportam un elektromobiļiem.
Klātesošie vēlējās uzzināt, kādus augus plānots stādīt apstādījumos, vai tie netraucēs satiksmes pārredzamībai? “Tās lielākoties varētu būt ziemcietes un zaļie augi, bet kokaugi nav plānoti lieli, tāpēc tie noteikti netraucēs satiksmei,” skaidro Natalija Ņitavska.
Tāpat iedzīvotāji vēlējās noskaidrot, kāpēc plānots pārvietot pulksteni un strūklaku. Atbilde skanēja: pulkstenis aizvien būs laukuma centrā, bet strūklaka būs jādemontē – lai laukumu veidotu modernāku, dažas lietas būs jāpārveido. Projektā paredzēts, ka lielie koki laukumā tiks saglabāti, arī puķudobe ēkas priekšā iekļauta jaunajā plānā, bet, iespējams, ka dažus augus varētu pārstādīt.
Sapnis nākotnei
Uz jautājumu, cik laukumu pārbūve varētu izmaksāt, arhitekti atzina: šobrīd nevar runāt par cenām, bet aprēķins kvalitatīvai pārbūvei varētu būt apmēram šāds: viens hektārs – viens miljons eiro. Taču patlaban, kad būvniecības cenas vai ik dienu mainās, vēl ir pāragri spriest par izmaksām. “Ja runājam par projektēšanu, tie noteikti nebūs pašvaldības līdzekļi, jo plānojam piesaistīt projektu naudu, tāpat pārbūves plānus varētu īstenot ne visus uzreiz, bet pa kārtām,” saka Attīstības nodaļas vadītāja Ilona Kāgane. “Vispirms noteikti sakārtosim ēku, un tikai tad – laukumu. Taču tas nenotiks ne šodien, ne tuvākajā laikā, un laukums nebūs pirmā prioritāte, kuru īstenosim, taču plānojam nākotnes redzējumu, un vēl tikai vēlamies rast skaidrību par šādu pārbūves ieceri.”
Kāda aizkraukliete satraucās, vai nebūs tā, ka, piemēram, izmetīs labo bruģi un būs lieki naudas tēriņi. “Pārbūves koncepts vajadzīgs, lai redzētu kopskatu, taču daudzus esošos elementus un materiālus var izmantot otrreiz un integrēt jaunajā projektā,” skaidro Natalija Ņitavska. Pašvaldības pārstāvji piekrita, ka arī iepriekš tie elementi, kuri nav nolietojušies un vēl var kalpot, tikuši izmantoti otrreiz.
Izskanēja arī viedoklis: šajos kara apstākļos nekas nav jāpārveido, jo centrālā pašvaldības ēkas daļa ir labā stāvoklī. “Pilsēta plāno nākotni, mums jādomā, kā dzīvosim pēc 20 gadiem,” saka profesore. “Šī brīža situācija nav tā labākā, taču tas nenozīmē, ka mēs nedrīkstam sapņot.” Attīstības nodaļas vadītājas vietnieks Dzintars Grundšteins skaidro, ka ēkas projekts varētu tapt ne ātrāk kā pēc diviem gadiem, nemaz nerunājot par pārbūves uzsākšanu.
“Cilvēkiem jāsaprot, ka projektu negrasāmies īstenot patlaban, tas ir darbs vismaz nākamajam gadu desmitam,” uzsver Ilona Kāgane. “Nevaram solīt konkrētu datumu, bet, piesaistot fondu līdzekļus un, izvērtējot pašvaldības budžeta iespējas, centīsimies ieceri realizēt pa vairākām kārtām.”
Gaidām priekšlikumus!
Rakstiskus priekšlikumus par Aizkraukles novada pašvaldības ēkas un tai piegulošā laukuma pārbūvi iedzīvotāji var iesniegt vēl līdz 14. aprīlim Valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā Aizkrauklē, Aizkraukles kultūras centrā vai sūtīt e-pastā: info@aizkraukle.lv .
Savukārt 11. aprīlī pulksten 18 Skrīveru kultūras centrā paredzēts uzklausīt iedzīvotāju domas par tūrisma objekta – Zemkopības institūta (Skrīveros) teritorijā esošā bijušā ūdenstorņa pārbūves plāniem. Ar projekta skicēm jau tagad var iepazīties Skrīveru pagasta pārvaldē, rakstiskus priekšlikumus iedzīvotāji var iesniegt līdz 14. aprīlim Skrīveru pagasta pārvaldē vai sūtīt e-pastā: dome@skriveri.lv .